Es nevaru pamosties, man atņēma vienu stundu no dzīves, mani tracina tā gaisma, – šādi un līdzīgi iebildumi pavasarī izskan par pulksteņa pagriešanu uz priekšu par vienu stundu. Tieši pretēji tiek argumentēti iebildumi par stundas “pielikšanu” rudeņos. Un tomēr vairums cilvēku vēlas palikt vasaras laikā. Tas iepriecina. Ko par to saka mūsu pašaizliedzīgie vadoņi?
Vienkāršoti runājot, vasaras laiks, kad pagriež pulksteņus par vienu stundu uz priekšu, teorētiski ir paredzēts, lai nākamajā pusgadā pēc iespējas efektīvāk izmantotu garākās dienasgaismas stundas, kas mums tiek dotas Zemes ass slīpuma rezultātā. Vairumam cilvēku patīk, ka, ieejot vasaras laikā, vakari ir garāki un gaišāki, tā ļaujot padarīt vairāk āra darbu vai vienkārši atpūsties, baudot saules gaismu. Jo - kas tad tā par vasaru, kad tumsa sāk iestāties jau pusdesmitos vakarā?
Daļa cilvēku neatzīst vasaras laika iestāšanos, jo, raugi, tad, kad stundenis tiek pabīdīts uz priekšu, viņiem notiekot kļūmes darbā un satiksmes negadījumi, saasinoties veselības problēmas, sabojājoties bioloģiskais pulkstenis utt. Vieglāk esot pārdzīvot pāreju uz ziemas laiku, kad it kā tiek uzdāvināta viena lieka stunda. Tikai vakari paliek arvien tumšāki un baisāki...
Vienvārdsakot, nelaimes un laimes piedevas ir aptuveni vienādā skaitā, tāpēc varētu vienoties par kompromisu, kāds jau bija teorētiski panākts 2019. gadā, proti, beigt sezonālās laika maiņas un palikt vasaras laikā uz mūžu mūžiem.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) mums atsūtīja savu skatījumu: “Pirms četriem gadiem Eiropas Komisija (EK) aktualizēja jautājumu, piedāvājot visām Eiropas dalībvalstīm vienlaikus atteikties no laika maiņas. Ekonomikas ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par sezonālās laika maiņas atcelšanu (un palikšanu vasaras laikā) 2019. gada 19. februārī atbalstīja Ministru kabinets ar nosacījumu - kad Eiropas Savienībā (ES) tiks pieņemti kopīgi un pastāvīgi grozījumi.
Šāds vienots lēmums ir svarīgs arī no ES iekšējā tirgus darbības principa, piemēram, finanšu, satiksmes un citās jomās. Kamēr pasaulē plosījās kovidpandēmija un tai sekoja Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā, šis jautājums tika izņemtas no EK dienaskārtības. To var atkal aktualizēt ES prezidējošā valsts - līdz šīs vasaras vidum tā ir Zviedrija, gada otrajā pusē - Spānija. Mēs noteikti atbalstīsim šādas diskusijas atsākšanu.”
Viss pareizi, tikai žēl, ka mēs paši neko nespējam - nedz pamudināt atsākt diskusiju, nedz rosināt vismaz sākt domāt par to. Ja Zviedrija vai Spānija iedomāsies, tad jau mēs arī...
Soli tālāk iet Saeimas “Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, un šoreiz esmu spiesta viņam piekrist. Frakcija uzrunā premjeru Kariņu: “Mēs vēršamies pie Jums saistībā ar sezonālās laika maiņas atcelšanu. Latvijas iedzīvotāji jau sen ir pauduši vēlmi atteikties no šādas pārejas. Iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” atteikšanos no laika maiņas ir atbalstījuši vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Pārejai uz vasaras un ziemas laiku nav nekādu objektīvu ieguvumu, (..) šādas sezonālas laika maiņas rezultātā gūtais enerģijas ietaupījums ir maznozīmīgs.
(..) Arī Latvijas 2019. gada 19. februārī Ministru kabinetā apstiprinātā nacionālā pozīcija atbalstīja atteikšanos no laika maiņas un pastāvīgu palikšanu vasaras laikā. Diemžēl, neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments jau 2021. gadā nobalsoja par šīs direktīvas ieviešanu, dalībvalstis Eiropas Savienības Ministru padomē demonstrējušas neizlēmību. Tādējādi šis svarīgais lēmums vēl aizvien nav iedzīvināts. Taču politiskās atrunas nedrīkst būt bezgalīgas.
Līdz ar to aicinām Jūs nekavējoties uzņemties politisko līderību un sadarbībā ar līdzīgi domājošajiem Baltijas un Ziemeļvalstu partneriem aktualizēt šī jautājuma virzību Eiropas Savienības Padomē un kopīgiem spēkiem beidzot panākt sezonālās laika maiņas atcelšanu.”
Ko atbildēs Krišjānis Kariņš? Tieši viņš karsti cīnījās par to, lai “progresisti” tiktu iekļauti koalīcijā, nu varbūt pienācis laiks atbalstīt politiski līdzīgi domājošo iniciatīvu? Vai arī tā ne gluži precīzi saskan ar visādām Eiropas vadoņu nostādnēm?
Lai arī kā būtu, premjers varētu saņemties drosmi un, kā pats tēlaini izteicās, “piepumpēt muskuļus”, lai rosinātu Eiropas Savienības Padomē jautājumu par atteikšanos no laika maiņas un par palikšanu vasaras laikā. Vismaz kaut kādu labumu premjers atnestu savā ļaudīm tīkamo darbu groziņā.
