Daugavpils domē nezina, cik baltkrievu pametuši pilsētu un cik viņu četrkājaino draugu pamesti likteņa varā

© F64

Aizvien biežāk Baltkrievijas pilsoņi pirms došanās uz savu etnisko dzimteni pamet savus četrkājainos ģimenes locekļus likteņa varā – atbildes vēstulē “Neatkarīgajai” par situāciju ar Latviju pametošajiem Baltkrievijas pilsoņiem un viņu četrkājainajiem draugiem apstiprina Daugavpils dome.

Alkas pēc etniskās dzimtenes un steiga, kādā tajā vēlas nokļūt Daugavpilī un tās apkārtnē mītošie Baltkrievijas pilsoņi, ir tik lielas, ka likteņa varā tiek pamesti viņu uzticamie draugi - suņi un kaķi. Rūpes par četrkājaino draugu turpmāko labklājību tiek uzkrautas labprātīgajiem dzīvnieku aprūpētājiem un pilsētas dzīvnieku patversmēm.

“Neatkarīgās” publikācijā “Baltkrievijas pilsoņi pamet Daugavpili un “aizmirst” pilsētā savus dzīvniekus” (to var izlasīt šeit) uzdevām pāris jautājumus.

Jautājumi bija šādi: “Vai Jums ir zināms, cik daudz Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu pēdējo divu mēnešu laikā pametuši Daugavpili? Varbūt ir arī pieejami skaitļi: cik daudzi no viņiem likteņa varā pameta Daugavpilī savus dzīvniekus?”

Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Administratīvā departamenta komunikācijas nodaļas vadītāja Nataļja Bikovska: “Daugavpils valstspilsētas pašvaldības rīcībā nav informācijas par to, cik Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu pēdējo divu mēnešu laikā pametuši Daugavpili. Veikt šādu uzskaiti nav arī pašvaldības pienākums.

Runājot par iedzīvotāju izceļošanu un mājdzīvnieku likteni, SIA “Labiekārtošana - D” Daugavpils dzīvnieku patversmes vadītāja Oksana Bondare skaidro, ka patversmei nav statistikas par Baltkrievijas pilsoņiem, kuri, dodoties prom no Daugavpils, pamet savus mājdzīvniekus. Te prioritāri nonāk klaiņojošie dzīvnieki.

Patversme pēdējā laikā aizvien biežāk saņem telefona zvanus no pilsētas iedzīvotājiem, kuri plāno doties uz Baltkrieviju, ar jautājumiem par iespēju Daugavpils dzīvnieku patversmē atstāt suni vai kaķi. Šādos gadījumos patversmes darbinieki aicina pašus saimniekus parūpēties par saviem mājdzīvniekiem un sameklēt viņiem jaunas mājas, ja nav iespējas dzīvniekus paņemt līdzi.”

Atliek vien secināt, ka baltkrievi dodas nevis uz kaimiņos esošo valsti, bet pārceļas dzīvot, piemēram, uz Marsu, tāpēc nu nekādi nevar paņemt līdzi savus mājdzīvniekus. Ja patiešām šiem bezatbildīgajiem “saimniekiem” nav iespēju viņus izvietot Marsa ārēs, derētu ieviest kādus ierobežojumus šo alternatīvi apdāvināto indivīdu izbraukšanai. Piemēram, lai iemaksā dzīvnieku patversmes bankas kontā pietiekami nopietnu summu, pretējā gadījumā robežsargi nelaidīs viņus pāri robežai.

Saprotu, tas diezgan kosmisks priekšlikums, un diez vai Daugavpils dome rosinātu ieviest šādus saistošos noteikumus. Taču no otras puses - kāpēc gan nerosināt? Dzīvnieku patversmēm vienmēr ir grūti ar finansējumu, savukārt dome beidzot parādītos labā gaismā - nevis liekot puķes pie mūžīgi nenojaucamajiem okupekļiem, bet gan no sirds palīdzot dzīvnieku patversmei.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.