Latvijā notvertie spiegi nodod Krievijai ziņas par NBS kaujasspējām un mēģina organizēt diversijas

© Pixabay

„VDD pateicas iedzīvotājiem par nemitīgu atbalsta sniegšanu dienesta ikdienas darbā, informējot dienestu par Krievijas agresijas atbalstītājiem un citiem potenciāliem apdraudējumiem Latvijas nacionālajai drošībai,” publiskā pārskata ievadā raksta Normunds Mežviets, Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks. Tikko dienasgaismu ir ieraudzījis pārskats par Valsts drošības dienesta darbību 2022. gadā.

Drošības nekad nevar būt par daudz

Publiskais pārskats ir 68 lappuses garš, tajā ir sadaļas par pretizlūkošanu, valsts noslēpuma aizsardzību, konstitucionālās iekārtas aizsardzību, informatīvās telpas drošību, ekonomisko drošību, pretterorismu, pirmstiesas izmeklēšanu, valsts augstāko amatpersonu aizsardzību.

Tā ir interesanta lasāmviela - līdz brīdim, kad saprotam, ka tas nav piedzīvojumu romāna atstāsts, bet gan mūsu valsts un mūsu pašu drošības kodekss, kas būtu uzlabojams vēl un vēl, jo drošības nekad nevar būt par daudz. It īpaši laikā, kad nacistiskā Krievija, iebrūkot Ukrainā, ir izraisījusi asiņainu un bezjēdzīgu karu.

„Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, graujot šīs neatkarīgās un demokrātiskās valsts teritoriālo vienotību un ignorējot starptautiskās saistības, ko uzņēmusies. Tā ir bezprecedenta neattaisnojama agresija 21. gadsimta Eiropā, kas izpaudusies neskaitāmos

Krievijas bruņoto spēku pastrādātos kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci,” teikts pārskatā.

„Pirms gada VDD uzsāka kriminālprocesu, pievienojoties starptautiskajai izmeklētāju komandai un sniedzot atbalstu liecību un pierādījumu fiksēšanā par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā. Atbildībai par agresiju, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, un nav šaubu, ka civilizētā pasaule darīs visu iespējamo, lai šo noziegumu izdarītāji un līdzdalībnieki tiktu saukti pie atbildības,” turpinām lasīt pārskatu.

Četri pieķerti spiegi - daudz vai maz?

Diemžēl Latvijā ir ļoti daudz kremļa propagandas apmātu cilvēciņu, kuri atbalsta Krievijas kara noziegumus ne vājāk par Krievijas krieviem. Tieši pret tādiem vēršas VDD. Bet vai pietiekami aktīvi? Pilsoņu iesniegumu par pretvalstiskām aktivitātēm - kā atzīst pats VDD, - ir ļoti daudz, taču līdz konkrētām darbībām, piemēram, krimināllietām, „aiziet” tikai neliela daļa „klientu”.

Tā, piemēram, kāds Andris B., izmantojot profesionālajā darbībā iegūto kontaktpersonu loku, spiegoja, lai iegūtu un Krievijas militārajam izlūkdienestam GRU nodotu izlūkziņas par Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējām, resursiem, procedūrām, plāniem un mācībām; par aizsardzības sistēmas iepirkumiem; par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas aktivitātēm Latvijas teritorijā.

VDD izmeklēšanas gaitā noskaidroja, ka Andris B. regulāri uzturēja konspirētus kontaktus ar GRU virsnieku (kuratoru), kura uzdevumā mērķtiecīgi vāca, apkopoja, analizēja un sistematizēja informāciju. Andra B. darbība tika koordinēta, viņam ierodoties ikgadējās vizītēs Krievijā.

Izmeklēšanas rezultāts: 2022. gada 23. martā tiesa personai par spiegošanu Krievijas labā piesprieda piecu gadu cietumsodu. Persona pilnībā atzina savu vainu, un spriedums ir stājies spēkā.

Vēl ir „stāstiņš” par 45 gadus veco Ruslanu T., kurš tika savervēts Krievijas apmeklējuma laikā, lai Krievijas militārajam izlūkdienestam veidotu atbalsta pozīcijas potenciālu diversiju īstenošanai Latvijas teritorijā militāra konflikta gadījumā. Viņš bija ierīkojis slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai, informējot GRU pārstāvi par to atrašanās vietas koordinātēm. VDD izmeklēšanas gaitā noskaidroja, ka vīrietis bija apzinājies, ka ar savu darbību palīdz Krievijas militārajam izlūkdienestam vērsties pret Latvijas Republikas drošību. Ruslans T. tika apsūdzēts par darbību nolūkā palīdzēt ārvalsts specdienestam vērsties pret Latvijas valsts drošību. Persona tika atzīta par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā, un 2022. gada 4. janvārī prokuratūra tai piemēroja naudassodu 15 tūkstošu eiro apmērā.

Vēl ir „stāsti” par divām personām, kas spiegojušas Krievijas un Baltkrievijas labā. Tomēr četri pieķerti spiegi - šis nelielais skaitlis nevieš pārliecību, ka vairāk tādu neliešu nav. Visticamāk - to ir daudz vairāk.

„Zaļie cilvēciņi” - jau Latvijā?

Bet runa ir ne tikai par pieķertajiem spiegiem. Patlaban valda nepārprotama sajūta, ka ir aktivizējušies dažādi īpatņi, kas aizdomīgi atgādina kremļa aģentus. Un kurš gan varētu vairāk uztraukties par krievu valodas lomas mazināšanos Latvijā - ja ne kremlis? Dažādi dūrīši un kaprānīši, spriņģītes un curihiņas ar histērisku aktivitāti iestājas nabaga krievu pensionāru aizstāvības pozā, jo, raugi, viņi pēdējo 60 gadu laikā nav varējuši iemācīties latviešu valodu, lai kaut vai maizi veikalā palūgtu, bet tagad tas būtu baiss aizvainojums no viņiem to prasīt.

Izskatās, ka ir dota komanda: visi mošķi, lieniet ārā, organizējiet sabiedrībā sajukumu un šķelšanos, noniecinot latviešu valodu un aizstāvot mūsu valodu mācīties negribētāju „tiesības” integrēties pēc sev vien zināmiem principiem! Vai VDD nav jāmonitorē šādi vāji slēpti draudi nacionālajai drošībai?

Vai arī. Jau kādu laiku vērīgi cilvēki ir pamanījuši, ka pa Rīgu un citviet slaistās savādi vīriņi, kuriem nebūt nav tūristiska interese. Jo objekti, ko viņi fotografē, nav tūrisma objekti.

Kāds tīmekļa biedrs man raksta: „Ievest Latvijā „zaļos cilvēciņus”, manuprāt, ir viegli. Pēc tam pārspēlēt dienaskārtību no Ukrainas uz Latviju - tas ir tikai tehnisks jautājums. Šāda informācija par aizdomīgiem cilvēkiem pilsētu ielās nav jāliek sadaļā „Dīvaini” vai „Izklaide”, bet gan pirmajā lapā. Tas ir valsts drošības jautājums.”

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.