“Precizētas izmaksas vēl tikai būs,” “Neatkarīgajai” skaidro Linda Ertmane, Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību vadītāja, kad jautājam par dziesmu svētku izmaksām. Garīgais, dvēseliskais svētku pacēlums ir neapšaubāms, bet der parunāt arī par gluži eksistenciāliem jautājumiem.
“Kopējais svētku budžets ir 17,2 miljoni eiro, tostarp 9,7 miljonu eiro dotācija un 7,5 miljonu eiro plānotie pašu ieņēmumi, tostarp plānotie ieņēmumi par biļešu tirdzniecību septiņu miljonu eiro apmērā,” teic Linda Ertmane.
Lielākās svētku budžeta pozīcijas ir: dalībnieku ēdināšana - 3,5 miljoni eiro; dalībnieku izmitināšana - 1,7 miljoni eiro; pasākumu vietu noma - 1,2 miljoni eiro; pasākumi svētku nedēļā - 5,5 milj. eiro; dažādu institūciju izmaksas (Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, sabiedriskie mediji) - 1,3 miljoni eiro.
Publiskajā telpā nedzirdēja iebildumus par izmitināšanu, par kārtības nodrošināšanu vai medicīnisko aprūpi. Toties itin plaši un krāšņi tika aprakstīta ēdināšana - vismaz svētku sākumā. Vārīti, sausi rīsi ar kotleti (vai gaļas gabalu) un gurķi, kam pat gali nav nogriezti - tāda bija populārākā “bilde” dziesmu svētku pusdiengaldā.
Bet, izrādās, šā gada ēdienkarte bija balstīta nopietnos principos - tostarp uztura normās, pārtikas drošības aspektos, ēdinātāja resursu un kapacitātes aspektos, kā arī ilgtspējībā (kas tā tāda - atliek vien minēt…). Un tas neesot bijis vienkārši, jo bija jāņem vērā atšķirīgās vajadzības pēc uzturvērtībām dažādu vecumu un dzimumu grupām, kā arī apstākļi katrā ēdināšanas vietā, saskaņojot to visu ar intensīvo dienaskārtību.
Gudri vārdi, protams, atstāj iespaidu, taču, ieraugot, piemēram, makaronus ar tiem pārlietu kečupu, nopietnie ēdināšanas principi kaut kur izčab. Bet dziesmu svētku recepšu darināšanā taču bija iesaistījušās nopietnas institūcijas: Pārtikas un veterinārais dienests, Diētas un uztura speciālistu asociācija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienība un Pasaules dabas fonds, kā arī pārtikas tehnoloģe, uztura speciāliste un svētku rīkotāju pārstāvji.
Šai darba grupai bija jātiek galā ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, tādiem kā “augošās pārtikas cenas un darbinieku trūkums ēdināšanas nozarē pēc pandēmijas”, skaidro Linda Ertmane. Pirms svētkiem tika solīts, ka pirmajā dienā svētku dalībnieki ēdīs kukurūzas biezputru ar piedevām brokastīs,
vistas girosu vai sviesta pupiņas ar kartupeļiem, sēņu mērci un salātiem pusdienās, plovu ar vistas gaļu vai turku zirņiem, mazsālītu gurķi un smalkmaizīti vai plātsmaizi vakariņās. Citās dienās tiks piedāvāts muslis, vistas fileja karija mērcē un sautējumi ar dārzeņiem. Vai tas tiešām tā bija, to var apliecināt (vai noliegt) vienīgi paši svētku dalībnieki.
Pēc dziesmu svētku dalībnieku sašutuma par rīsu un makaronu diētu situācija tomēr uzlabojās: varēja pat ieraudzīt kartupeļus ar mērci un citas delikateses… Ēdienu nedrīkst nonievāt, taču reizēm šķita, ka visparastākā saimniece prastu sagatavot pievilcīgāku maltīti nekā ēdināšanas pasākumā iesaistītie dabas fondi, diētas asociācijas un veterinārie dienesti. Sakiet, fondi un dienesti, vai jums no dziesmu svētku budžeta maksāja par šīm oriģinālajām “receptēm”?
Vēl papildu jautājums par, iespējams, kosmiskajām nomas naudām, ko par tirgošanās vietām nācās maksāt ēdinātājiem un dzirdinātājiem dziesmu svētku laikā: ceru, ka ienākumu listē šīs summas parādīsies? Lai kaut kā atgūtu nomas naudu, ēdienu un dzērienu cenas bija tik augstas, ka lētāk droši vien sanāca braukt uz Rīgas centru un mieloties kādā restorānā. Kurš noteica nomas cenu līmeni?
Pagaidām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem ceram saņemt atbildes tuvākajā laikā. Un tās nebūs atbildes, lai tikai apmierinātu ziņkāri, bet - lai ņemtu vērā kļūdas, no kurām varētu izvairīties nākamajos dziesmu un deju svētkos.
