Trīs jautājumi, trīs atbildes: vakar nosūtīju jautājumus, šodien jau ir atbildes. Komunikācija ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sasniegusi atzīstamu līmeni. Varbūt tāpēc, ka izglītības un valodas jautājumi skar ļoti lielu sabiedrības daļu?
Iepriekš publiskojām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izglītības pārvaldes vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītājas Anitas Pēterkopas norādes, ka atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanās nozīmē nesaņemt vērtējumu un netikt pārceltam nākamajā klasē. Tas nozīmētu arī to, ka skolēns nesaņems pamatskolas beigšanas apliecību. Šī vēsts satrauca ļoti daudzu skolēnu vecākus. Šāda pieeja tika uztverta kā izteikta pakļaušanās Kremļa ideologu doktrīnām, kurās visdzīvelīgāko vietu ieņem krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešana un krievu valodas saglabāšana skolās. Ierēdņu galvenais arguments - pagaidām skolās nav otrās svešvalodas skolotāju. Bet kāda problēma - māciet kaut vai mājturību!
Lūk, Andas Čakšas (JV) atbildes uz jautājumiem par radušos problēmu.
Kāpēc vēl divus mācību gadus - 24./25. un 25./26. - kā otrā svešvaloda tiks mācīta krievu valoda (lai to beigtu mācīt 2031. gadā)?
Mana personīgā pozīcija ir viennozīmīga, bērnu vecākiem ir jābūt iespējai atteikties no krievu valodas apgūšanas skolā.
Vienlaikus mums jāņem vērā, ka izvēli par to, kādu otro svešvalodu piedāvāt, izdara konkrētas skolas vadība sadarbībā ar pašvaldības izglītības pārvaldi. Mēs zinām, ka dažādās pašvaldībās piedāvājums, un tas neattiecas tikai uz otro svešvalodu, var būtiski atšķirties.
Dažādu pašvaldību līmenī faktiskais nodrošinājums ar pedagogiem, kuri spēj pasniegt ES valodas, piemēram, vācu, franču, spāņu, arī ir atšķirīgs, piemēram, Daugavpilī šādu pedagogu skaits ir krietni lielāks nekā Rēzeknē. Tāpēc Rēzeknē otras svešvalodas izvēle ir krietni šaurāka.
Kāpēc nav iespējams izbeigt krievu valodas uzspiešanu jau tagad?
Es pārformulētu jautājumu nedaudz citādi, proti, kas būtu darāms, lai visās pašvaldībās būtu iespēja nodrošināt pedagogus, kuri māca kādu no ES valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu.
Jo es esmu kategoriski pret to, ka no konkrēto pašvaldību skolu vadības puses krievu valoda tiktu uzspiesta kā obligāts mācību priekšmets pret bērnu un vecāku gribu.
Valsts līmenī mēs atbalstām pedagogu sagatavošanu otrās svešvalodas - ES valstu oficiālās valodas mācīšanai. Piemēram, katram šīs studiju programmas studentam valsts budžetā paredzēta stipendija 300 eiro apmērā.
Ja kādi vecāki grib, lai viņu bērns apgūst krievu valodu, vai nav iespējams to darīt interešu pulciņos?
Domāju, ka šādas izmaiņas ir izskatāmas kā viens no iespējamiem risinājumiem. Par iespējamiem risinājumiem ekspertu līmenī vēl notiek diskusijas, un nesen tādas notika atbildīgās Saeimas komisijas sēdē.
