Kāpēc patiesībā dronu nenotrieca uzreiz?

© Ekrānuzņēmums/TV3

Vai daugavpilieši biežāk paceļ acis uz debesīm? Nē, ne tāpēc, ka mākoņus tur gribētu saskaitīt, bet lai pārliecinātos, ka tur no Baltkrievijas nelido kāds “nomaldījies” drons. Un kā jūtas ludzānieši? Un kas mūs sagaida nākotnē?

Ja drons tiktu mērķēts uz slūžām…

Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis uzskata, ka Daugavpilī viss ir mierīgi, tomēr “sajūtas nevar būt labas, ja tu zini, ka netālu lido viens tāds drons ar munīciju”. Barševskis tāpēc atgādina, kāda ir ģeopolitiskā situācija un cik tuvu ir reāls karš. “Valstij tomēr jābūt mazliet gatavākai šādām dronu (un ne tikai dronu) situācijām,” viņš uzskata.

Ielūkojoties kartē, var pamanīt, ka netālu no Gaigalavas, kur “nejauši” nokrita Krievijas drons, atrodas Lubāna ezera slūžas: iespējams, tieši uz tām tika raidīts šis ar sprāgstvielām piestūķētais lidonis? “Militāri atbildīgās personas uzsver, ka drons nebija apzināti mērķēts, tātad ieklīdis, un elektronika, kā zināms, ne vienmēr ir vadāma. Ja drons būtu mērķēts uz slūžām, tad tur arī tas trāpītu,” ir pārliecināts Barševskis.

Savukārt Daugavpilī dzīvojošo baltkrievu kopiena, pēc Barševska domām, ir Latvijai lojāla: par to liecinot viņu darbošanās vietējā baltkrievu biedrībā, un Barševskis spriež, ka vietēji baltkrievi jau nu nebūs tie, kuri priecātos par dronveidīgu eskalāciju: “Tur nesaskatu nekādas problēmas, kaut gan nekad jau nevar visu zināt līdz galam.”

Barševskis situāciju kopumā vērtē kā nepatīkamu, jo: “Diez vai šāds “nejauša” drona ielidojums ir pēdējais. Un kara situācija ir kara situācija jebkurā gadījumā. Taču tam ir paredzēti attiecīgie dienesti, kam jāpieņem lēmums - notriekt vai nenotriekt dronu.”

Bet kādi noskaņojumi valda Daugavpils universitātē? “Pozitīvi! Studentu ir vairāk nekā pērn. Būtiski pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes jomā, drošības jomā un sociālajās zinātnēs. Latgalieši turas! Turklāt pie mums mācīties nāk jaunieši no visas Latvijas,” tā Barševskis.

Incidents ar dronu mūs pamodināja

“Mēs pagaidām jūtamies droši,” teic Ludzas novada priekšsēdētājs Edgars Mekšs, “un Aizsardzības ministrija savus skaidrojumus par drona ielidošanu jau sniedz. Kāpēc dronu nenotrieca uzreiz? Es par šiem jautājumiem nerunāšu, neesmu militārists. Lai tiek izmeklēti apstākļi - vajadzēja vai nevajadzēja notriekt to dronu. Tā nav mana kompetence.”

Kopumā Mekšs atzīst, ka visi būtu laimīgi, ja tādi gadījumi nenotiktu. “Tas tomēr ir nebijis gadījums, ko gan nevaru komentēt, jo informācija ir ierobežota. Ceru, ka mūsu Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki izdarīs secinājumus. Redzam, ka arī kaimiņvalstis asi reaģē uz to. Ukrainā notiek karš, un mēs saprotam, ka kaut kas var notikt arī mūsu zemē. Tāpēc nopietnāk ir jārunā par mūsu gaisa telpas aizsardzību. Kamēr Ukrainā nebija kara, īpaša uzmanība gaisa telpai netika veltīta. Notiek militārie iepirkumi, un tas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas NATO telpas jautājums. Un NATO arī jādomā par Baltijas valstu spēcīgāku aizsardzību, jo mēs atrodamies tiešā tuvumā Krievijai,” tā Mekšs.

Ludza atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā no Krievijas robežas, bet novada pilsēta Zilupe atrodas tieši blakus robežai. “Šis incidents ar dronu mūs visus ir pamodinājis, jo varēja notikt visādi, un tas ir signāls, ka par to jādomā ļoti nopietni,” Mekšs atgādina.

Vai būs skaidrojums?

Tostarp otrdien sasauktā Nacionālās drošības padome (NDP) “vienojusies par nepieciešamību Aizsardzības ministrijai un NBS sadarbībā ar Iekšlietu ministriju aktualizēt un pilnveidot nepieciešamās procedūras, lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajam drošības apdraudējumam. Tāpat NDP vienojās NBS paātrināt militāro spēju turpmāku attīstību un papildus pretgaisa aizsardzības sistēmu izvēršanu austrumu robežas aizsardzības stiprināšanai”.

Lasu, un nezin kādēļ šis teksts atgādina “krievu laiku” pasaciņas par tēmu “Padomju savienības komunistiskā partija aktualizēs, pilnveidos, vienosies un paātrināsies, lai piecgades uzdevumus izpildītu trijos gados”.

Tikmēr joprojām neviens nav atbildējis uz jautājumu: kāpēc drons netika notriekts uzreiz, kad tas pārkāpa Latvijas robežu? NATO nedeva pavēli? Bija bail? Nebija ar ko notriekt? Kāpēc? Kur cilvēciski saprotamas atbildes? Kur paslēpusies drošības sajūta? Tās vienkārši nav! Tas nozīmē, ka drons, ko “monitorē” bruņoto spēku zēni, skatīdamies ekrānos, var ietriekties jebkurā skolā, slimnīcā, slūžās vai bērnudārzā. Un ko mūsu bruņotie spēki darīs, ja tādu dronu būs 50 un vairāk? Atkal monitorēs?

Preses konference, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Sprūds un armijas komandieris Kalniņš, bija klaja bezspēcības demonstrācija, kas apliecināja, ka izslavētā “aizsardzība no pirmā centimetra” vairāk līdzinās nomocītas peles pīkstienam, daudz mazāk - drosmīga lauvas rēcienam. Paskatīsimies, ko spēs izskaidrot (un apsolīt) militārie analītiķi un politiķi, kuri piedalījās Nacionālās drošības padomes sēdē. Vai arī turpināsies tukšmuldēšana?