Vairāk nekā 32 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju mājās ir ierocis, dažam pat vairāki. Par spīti it kā stingrajiem ieroču izsniegšanas un turēšanas noteikumiem, Pļavniekos notiek traģēdija – divi divpadsmitgadīgi bērni, iespējams, spēlējoties ar ieroci, iet bojā – abus atrod ar šautām brūcēm galvā.
Pagaidām nav zināms, kas tieši notika traģiskajā 7. februārī, kad abus bērnus atrada jau mirušus. Valsts policija pēc institucionālās piekritības kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai nodevusi Iekšējās drošības birojam (IDB). Izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus IDB patlaban nesniegs.
Valsts policija “Neatkarīgajai” skaidro, ka ieroču turēšanas atļauju nav nemaz tik viegli iegūt. Policija izvērtē katru gadījumu individuāli.
Ieroču nēsāšanas atļaujas var iegūt valsts drošības un tiesībsargājošo institūciju iestāžu darbinieki, licencēti apsardzes darbinieki, mednieki un sporta šāvēji. Valsts policija skaidro: lai fiziska persona Latvijā iegūtu ieroča nēsāšanas atļauju, nepieciešams pierādīt, ka ir reāls un nepārtraukts apdraudējums tās dzīvībai vai veselībai, ko nevar efektīvi novērst ar citiem līdzekļiem.
Šobrīd Latvijā ieroču īpašnieku kopskaits ir 32 146, savukārt 2023. gadā ieroči piederēja 30 674 cilvēkiem. Tajā pašā laikā šaujamieroču kopskaits 2023. gadā bija 74 092, bet 2024. gadā - 73 166. 2023. gadā tas pieaudzis, savukārt 2024. gadā - mazinājies. Tas nozīmē, ka vienam īpašniekam pieder vairāki ieroči. Kopš Krievijas kara sākšanās ir pieaudzis iedzīvotājiem piederošo ieroču skaits: tas kāpis par aptuveni 2600 vienībām. Par aptuveni 400 vienībām ieaudzis ieroču skaits, kas paredzēti pašaizsardzībai. Vēsturiski ieroču īpašnieki lielākoties ir bijuši vīrieši.
Valsts policija skaidro, ka ieroču skaita pieaugums ir saistīts ar jaunajām reģistrēšanas prasībām un piedāvājumu veikalos.
Policija pieļauj, ka Pļavnieku traģēdijas ierocis ir ticis glabāts nepareizi vai pavirši. Ja ierocis tiek glabāts nepareizi, var tikt piemēroti administratīvie vai kriminālsodi, atkarībā no pārkāpuma smaguma. Policija pārbauda ieroču glabāšanas apstākļus un var veikt sankcijas, ja noteikumi netiek ievēroti. Ir administratīvais sods (ja nav ievērotas glabāšanas prasības, bet nav izraisītas smagas sekas), naudas sods līdz 700 eiro. Ir brīdinājums vai atļaujas apturēšana, ja ierocis glabāts bez seifa vai piekļuve tam bijusi citām personām. Iestājas kriminālatbildība, ja ieroča nepareiza glabāšana ir novedusi pie nozieguma vai smagām sekām.
Ja ierocis nonāk citas personas rokās un tiek izmantots noziedzīgā nolūkā, īpašniekam var draudēt līdz pieciem gadiem cietumā vai piespiedu darbs.
Smagākajos gadījumos (piemēram, ja nepareizas glabāšanas dēļ notikusi slepkavība) sods var būt vēl bargāks.
Ja ierocis nonāk cita cilvēka rokās nepietiekamas drošības dēļ, tas var tikt konfiscēts, un ieroča īpašniekam var tikt atņemta atļauja. Ja ierocis tiek izmantots noziedzīgā nodarījumā, policija to vienmēr izņem kā pierādījumu.
Ja īpašnieks ir bijis nolaidīgs (piemēram, ieroci atstājis pieejamu nepiederošām personām), viņam var draudēt kriminālatbildība. Lai no tā izvairītos, jānodrošina, ka ierocis tiek glabāts seifā, kas atbilst likuma prasībām, atslēga un piekļuve ir tikai īpašniekam. Ierocis vienmēr jātur izlādēts, ja tas netiek izmantots.
Redzams, ka Pļavnieku traģēdijā izmantotā ieroča īpašnieks ir pārkāpis veselu virkni noteikumu.
2010. gadā kāds trīspadsmitgadīgs pusaudzis nejauši sašāva savu deviņgadīgo brāli. Pusaudzis mājās atrada medību bisi, kas bija pielādēta. Viņš izšāva, lode izgāja cauri sienai, trāpot pusaudža deviņgadīgajam brālim, kurš no ievainojuma nomira. Vecāku, protams, nebija mājās. Taču skaidrs, ka medību bise tika glabāta nepiemērotos apstākļos: bērni varēja pie tās piekļūt.
Latvijā iegūt ieroci un to glabāt nav tik vienkārši. Ieroča gribētājam jāapmeklē teorētiskās un praktiskās apmācības, jānodrošina ierocim atbilstoša glabāšanas vieta, kā arī jādodas vizītē pie psihiatra. Datos par smagajiem noziegumiem Latvijā, piemēram, slepkavībām un smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā iestājusies nāve, šaujamieroču īpatsvars tomēr ir neliels: aptuveni 5% no kopējā skaita.
Bet tas, ka pusaudži dažkārt izmanto ieročus, lai vienkārši pašaudītos, acīmredzot mudināja Saeimu 2019. gadā pieņemt likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē. Prātā un garā nenobriedušiem pusaudžiem pilnīgi legāli tika atļauts šaudīties. Protams, divi divpadsmitgadīgie Pļavnieku zēni nezināja par šiem grozījumiem, taču Saeimas deputātu vieglprātība kopumā ir veicinājusi šādu traģēdiju iespējamību.
Cilvēks, kam piederēja “vainīgais” ierocis, izrādījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvades (PMLP) darbinieks. PLMP “Neatkarīgajai skaidro” - PMLP darbiniekiem nav dienesta ieroču.
Ieroča īpašnieks, PMLP darbinieks, nav pat aizturēts, kaut gan ir noticis nopietns noziegums. Tā ka gaidām no Valsts policijas skaidrojumu par šo situāciju.
