Nevar beigt brīnīties, kā savulaik – pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit un vairāk – skolas un izglītības sistēma kopumā spēja iztikt bez monitoringa, kura uzdevums šodien ir, citēju, panākt, lai katrs skolēns saņemtu augstvērtīgu izglītību un mācību procesā nepieciešamo atbalstu. Kādreiz skolotāji mācīja, skaidroja, pārbaudīja, bet skolēni kontroldarbos, diktātos un eksāmenos demonstrēja savas zināšanas vai nezināšanas. Tagad mums ir neskaidras norises un apšaubāmu mērķu monitorings par 21 miljonu eiro (monitoringa “cena” vēl augs), kura realizāciju karsti aizstāv Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Frakcija “Apvienotais saraksts” (AS) Saeimā iesniedza lēmumprojektu, kura mērķis bija apturēt šo naudas izmešanas monitoringu. Saeimas vairākums, protams, neatbalstīja šo lēmumprojektu, un viena otra koalīcijas deputāta klusā kurnēšana noslīka vispārējās, bezatbildīgās vienprātības akacī.
Deputātu vairākums balsoja arī pret projekta vēlreizēju izvērtēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lai aizmālētu acis un ausis, IZM solīja, ka strīdīgi vērtētajā projektā varētu ieviest kādas izmaiņas pēc pārrunām ar nozarēm. Taču tas nenozīmē, ka tā astronomiskās izmaksas samazinātos kaut vai par dažiem desmitiem eiro.
Šā projekta bīdīšana atgādināja “kompetenču izglītības” ieviešanu, kad nozares profesionāļu iebildes tāpat netika ņemtas vērā. Vēlāk gan nācās atzīt, ka projekts ir vairāk nekā aplams. Bet izglītības struktūra jau bija sabeigta. Rezultāts, kā mēdz teikt, “uz sejas”: no skolām nāk arvien vairāk neizglītotu jauniešu.
Prognožu un kur nu vēl secinājumu par šī monitoringa noderīgumu, protams, nav. Taču tuvākajos piecos gados monitoringa sistēmā plānots ieguldīt vēl vairāk nekā 21 miljonu eiro.
Ir arī kāds iluzors atvieglojums: aptuveni 18 miljoni eiro nāks no Eiropas Sociālā fonda (ESF), bet trīs miljoni eiro no valsts budžeta. Bet atcerēsimies, ka tā dēvētā Eiropas fondu nauda arī ir mūsu nodokļu nauda.
Saeimas koalīcija neņēma vērā opozīcijas mēģinājumus pierādīt, ka izglītības sistēmā ir daudz akūtākas vajadzības, un viena no tām ir skolēnu nodrošināšana ar mācību līdzekļiem, ar mācību grāmatām. Trūkst pedagogu, sociālo pedagogu, nav sakārtota skolotāju atalgojuma sistēma, ir daudz citu problēmu. Bet te, raugi, monitorings par miljoniem eiro.
Latvijas Skolotāju asociācija (LaSa) ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Agitai Zariņai-Stūrei ar lūgumu “steidzami apturēt Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, kurai kopējais finansējums ir paredzēts ap 28 miljoniem eiro”.
LaSa uzsver, ka paredzēto ESF finanšu līdzekļu apjoms izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai (IKMS) šī brīža situācijā, kad nozarē katastrofāli trūkst pedagogu, speciālo pedagogu, sociālo pedagogu un citu atbalsta personāla speciālistu, kad joprojām trūkst mācību līdzekļu, kad nav vēl sakārtots jautājums par pedagogu atalgojuma sistēmu, ir absolūti neadekvāts (uz riskiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu izšķērdēšanu, norāda arī Valsts kontrole). LaSa savā vēstulē piebilst, ka šāds lēmums ļauj apšaubīt IZM izpratni par nozarē notiekošo un par nozarē prioritāri risināmajiem jautājumiem.
Tāpat LaSa uzsver, ka IZM izpaudumi par monitoringa nozīmību, lai spētu laikus diagnosticēt skolēna vajadzības, ir aplami, jo sistēma, kas monitorēs skolēnu reizi trijos gados, ne skolēnam, ne skolotājam procesā neko nedos. Kāpēc? Tāpēc, ka “skolotājam ir svarīgi skolēna vajadzības (to, ko viņš prot, neprot, kas viņam sagādā grūtības un kāpēc; kā skolēns jūtas) ieraudzīt tūliņ stundā un reaģēt uz šīm vajadzībām tūliņ, nevis koriģēt savu darbību reizi trijos gados, kas būs krietni novēloti”.
Lai noskaidrotu pedagogu viedokli par monitoringa sistēmas lietderību, LaSa veic aptauju. Līdz 12.02.2025. aptaujā jau piedalījušies vairāk nekā 1500 respondentu no dažādiem Latvijas reģioniem un dažādu tipu skolām. Vairums respondentu (1355) uzskata, ka sistēma nepalīdzēs skolotājam pieņemt lēmumu, reaģējot uz skolēna vajadzībām stundā, un ka monitoringa rezultāti neuzlabos skolēnu sniegumu, ja nebūs resursu šo datu izmantošanai un skolotāja atbalstam.
Toties aptaujas dati liecina par ko citu. Mācību līdzekļu trūkums joprojām skar visus izglītības posmus, īpaši vidusskolu un padziļināto kursu īstenošanu, kā arī speciālo izglītību. Pedagoga nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem nosaka konkrētās pašvaldības finansiālās iespējas, tā veidojot nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības pieejamībā ikvienam skolēnam. Šāda situācija nav pieņemama. LaSa uzskata, ka finansējums mācību līdzekļiem ir jāparedz pilnā apjomā no valsts budžeta.
“Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, pirmkārt, ir vajadzīgs profesionāls skolotājs, kuram tiek nodrošināts atbalsts ikdienas solī (mācību līdzekļi, atbalsta personāla speciālisti, atbilstoša skolu infrastruktūra). Un šādu atbalstu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā LaSa nesaredz. Tāpēc lūdzam pārskatīt esošo struktūrfondu izmantošanu, novirzot tos akūtāku problēmu risināšanai izglītības nozarē. Uzticība un atbalsts skolotājam ir pamats kvalitatīvai izglītībai, tāpēc aicinām līdzekļus novirzīt cilvēkresursu atbalstam, tai skaitā mācību līdzekļu nodrošinājumam,” vēstules nobeigumā uzsver LaSa.
Skolotāju aptauja, ko veikusi LaSa, parāda izglītības sistēmas faktisku sagruvumu. Tā, piemēram, uz jautājumu “Vai saskatāt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu kā atbalsta rīku skolotājam, lai sekmētu katra skolēna individuālo spēju attīstību?” 90% aptaujāto atbild ar “Nē, sistēma nepalīdzēs skolotājam pieņemt lēmumu, reaģējot uz skolēna vajadzībām mācību stundā”.
Skolotāji arī komentē savu viedokli: “Šobrīd prioritāte būtu skolotāju algas un mācību līdzekļu nodrošinājums”, “Tā ir kārtējā naudas piesavināšanās kā “Rail Baltica”. Kad vienreiz kādu iesēdinās no tā parazītu perēkļa, ko sauc par IZM?”, “Skolotāji ir pietiekami zinoši un profesionāli, lielākoties paši spēj pieņemt lēmumu par to, kādi individuāli atbalsti nepieciešami katram skolēnam, arī bez tik dārgas monitoringa sistēmas”, “Es tajā [monitoringā] saskatu tikai un vienīgi klaju naudas izšķērdēšanu, zagšanu un cinisku ņirgāšanos par tiem, kas vēl turpina strādāt skolās”, “Labāk investēt citur, ņemot vērā, cik ļoti trūkst naudas nozarē”.
Uz jautājumu “Vai jūsu mācību priekšmetā ir pieejami mācību līdzekļi (mācību grāmatas, metodiskie materiāli, digitālās platformas utt.)?” 57,6% skolotāju atbild: “Nē, ir nepietiekami.” Komentāri: “Jo biežāk un nepārdomātāk veiksim reformas, jo mazāk būs materiālu un visi būs nederīgi”, “Gan nepietiekami, gan pavirši”, “Jaunos mācību līdzekļus ļoti daudzi skolotāji pat nemēģina izmantot, jo tie prasa citu pieeju. Sadrukātie, metodiski vājie, bet ārkārtīgi dārgie mācību līdzekļi, kas ir ārkārtīgi labi izreklamēti (piem., Skolas vārds), nekādā veidā nerisina problēmu”.
Ir arī jautājums par lasītprasmi: “IZM ir atsaukusi rīkojuma projektu par 2,404 miljoniem lasītprasmes uzlabošanai. Ņemot vērā bērnu vājo lasītprasmi un šā rīkojuma projekta atsaukumu, kā jūs vērtējat šādu ministrijas lēmumu?” Komentāri: “Ierēdņiem nav izpratnes par pamatiemaņu attīstīšanu, lasīšanas nozīmi”, “Vērtēju ļoti negatīvi, jo lasītprasme, klausīšanās prasme ir pamatā valodas apguvei, izpratnei jebkurā mācību priekšmetā; skolēnu vārdu krājums bez lasītprasmes samazinās; trūkst izpratnes par vārdu nozīmi un jēgu”, “Neuzlabojot bērnu lasītprasmi sākumskolā, rodas mācību grūtības vēlākajos mācību posmos”.
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, kura kopā ar LaSa valdes locekļiem uzrakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, teic, ka skolotājus ir satraucis pasākums, ko dēvē par monitoringa pilnveidi. “Mēs nolēmām aptaujāt kolēģus visā Latvijā, un burtiski trīs dienās atnāca vairāk nekā 1500 respondentu atbildes. Pirms aptaujas cilvēki mums rakstīja un jautāja: vai tiešām jūs neko nedarīsiet? Protams, ka darīsim,” saka Ieva Taranda.
Viņa uzskata, ka izglītības nozares vadība neuzticas saviem skolotājiem. “Šis monitorings jau notiek kopš 2019. gada. Un šāda “pilnveidošana” ar pārdesmit miljoniem eiro nozīmēs pedagogu, nevis skolēnu monitorēšanu. Katrs skolotājs, ienākot klasē, jau monitorē ar e-klasi, ar ierakstiem, ar vecākiem, ar eksāmenu kopsavilkumiem - savā skolā, rajonā, pilsētā. Nu, ko tad vēl vajadzētu monitorēt ar šiem miljoniem?! Jaunajā struktūrā ir paredzētas 30 darba vietas. Teikšu tā - tas ir krimināli! Vai tā ir apzināta kaitniecība? Vai Latvija tiek pataisīta par naudas atmazgāšanas valsti, kur Eiropas fondu miljonus atmazgāt? Mēs atgriežamies “saldajos deviņdesmitajos”? Kāda vēl monitorēšana? Kā var tik ļoti neuzticēties saviem skolotājiem, kuri māca un kuru skolēni mācās?” jautā Ieva Taranda.
Viņa ir neizpratnē par to, ka nauda, ko varētu novirzīt patiešām reālu problēmu risināšanai, vienkārši tiek nolaista kanalizācijā. “Kas pie mums notiek ar atbalsta personālu, ar iekļaujošo izglītību? Bērni, kuriem ir problēmas ar uztveri un kuriem ir nepieciešama individuāla pieeja, vajadzētu mācīties desmit skolēnu klasē, ir sastumti ģimnāzijās, parastajās vidusskolās, un pedagogiem ar šo situāciju ir jātiek galā. Ir jāizglīto sociālie un speciālie pedagogi, logopēdi, bet šādiem virzieniem nav nekāda atbalsta. Parastais skolotājs ienāk klasē, kur ir 25 bērni, pieci no viņiem ir supertalantīgi, bet skolotājam jāņemas ar Jānīti, kuram ir traucējumi, un līdz ar to skolotājs ir pametis novārtā tos piecus talantīgos bērnus un visus pārējos, kuri tajā laikā nevis progresē, bet regresē,” Ieva Taranda ir sašutusi un apbēdināta.
Rezultāts: no skolām lielākoties nāk ārā pusmācīti absolventi. “Darba tirgus pārstāvji ceļ trauksmi, ka skolu beidzēji ir slikti sagatavoti darba dzīvei, arī augstskolas ir šokā par zināšanu iztrūkumu. Viss ir sācies ar “kompetenču izglītību”, ar “Skolu 2030”. Bet mēs nepiekāpsimies, mēs inteliģenti iesim virsū tiem, kuri uzskata, ka ar pārdesmit miljonu palīdzību ir iespējams uzspiest kaut ko nejēdzīgu,” sola Ieva Taranda.
“Es ceru, ka Izglītības ministrija kādreiz pārcelsies uz kādu skolu, lai atrastos reālā vidē, lai ministrija ierēdņi redzētu un sajustu, ko nozīmē skolas zvans, ko nozīmē tas, ja kāds skolēns tev pasaka - skolotāj, tur Pēteris tualetē veipo, skolotāj, es sasitu ceļgalu, skolotāj es nesaprotu šo teorēmu! Tikai tad mēs varēsim ar ministrijas ierēdņiem parunāt par cieņu pret skolotājiem, par izpratni, kuras pagaidām vēl nav,” ar cerībām teic Ieva Taranda.
Projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” mērķis ir nodrošināt monitoringa sistēmas attīstību izglītības kvalitātes uzraudzībai, novērtēšanai un nodrošināšanai valsts, pašvaldības, izglītības iestādes un indivīda līmenī, kā arī datu pratības kapacitātes stiprināšanu datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Projektu plānots īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.
Projekta finansējums: Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 21 288 711 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums - 18 095 404 eiro un valsts budžeta finansējums - 3 193 307 eiro
Projekta plānotie rezultāti:
