Baltijas militārajā konferencē, kas marta beigās notika Viļņā, ASV militārais eksperts Ričards D. Hukers izteicās, ka iespējamība, ka ASV varētu izvest daļu vai visu savu karaspēku no Eiropas, ir reāla, taču ļaunākais būtu tad, ja Vašingtona nolemtu aizvērt Eiropas valstu kodoldrošības lietussargu, kas šobrīd kalpo kā galvenais Krievijas atturēšanas rīks. Vai mums ir pamats uztraukumam par ASV spēku izvešanu no Eiropas, tostarp no Baltijas valstīm?
“Sekojot līdzi pēdējai informācijai, kas bija rodama Ramšteinas konferencē un ASV valsts sekretāra Marko Rubio izteikumos, pamata uztraukumam nav. Protams, šobrīd ir ļoti grūti kaut ko prognozēt, jo nevar zināt, ar kuru kāju Trampa kungs no rīta izkāps no gultas,” teic Juris Dalbiņš, bijušais NBS komandieris (1994-1998), kurš savulaik bija spiests atkāpties no komandiera amata, jo valdība viņam pārmeta piedalīšanos latviešu leģionāru piemiņas pasākumā.
“Tomēr patlaban neviena pazīme nerāda, ka mums vajadzētu uztraukties par ASV militārā kontingenta aiziešanu no Eiropas.
Zināmas spekulācijas, dabīgi, izskan, bet tās var pieskaitīt propagandas centieniem,” saka Dalbiņš. Šobrīd ir zināms, ka Polijā no Jasjonkas bāzes tiks izvests ASV militārais kontingents - ar pamatojumu samazināt izdevumus.
Jasjonka ir būtisks transporta un resursu sadales mezgls Rietumu militārās palīdzības piegādēm Ukrainai. Šobrīd Pentagons apsver iespēju izvest līdz 10 000 amerikāņu karavīru no Austrumeiropas, kur viņi tika dislocēti pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, tostarp arī no Jasjonkas. Taču Polijas politiķi apgalvoja, ka šis solis nenozīmē ASV intereses mazināšanos par NATO austrumu flangu.
Tās, protams, var būt tikai runas optimisma vairošanai, jo nevar uzticēties ASV prezidenta Trampa “steitmentiem”, kas mainās trīs reizes dienā. Turklāt viņa kvēlā draudzība ar Krievijas diktatoru Putinu liecina arī par ko citu: par viņa draudiem atteikties no drošības garantijām, kas Eiropai ir solītas un realizētas gadu desmitiem. Piebalsojot prezidentam, ASV bruņoto spēku ģenerālis Kristofers Donahjū izteicās, ka pēc trim gadiem, kas pavadīti Jasjonkas bāzē, ir pienācis laiks samazināt ASV klātbūtni līdz saprātīgam līmenim un ietaupīt amerikāņu nodokļu maksātājiem desmitiem miljonu dolāru gadā.
Savukārt militārais eksperts Ričards D. Hukers, uzrunājot lietuviešu žurnālistus, paturpināja: labā ziņa esot tā, ka Tramps jau norādīja - tās valstis, kas palielinās savus aizsardzības izdevumus un sasniegs viņa mērķi - saņems ASV atbalstu un palīdzību. “Baltijas valstis, Polija un Ziemeļvalstis šajā jomā jau dara daudz un tiecas uz mērķa sasniegšanu. Tomēr, manuprāt, joprojām atvērts ir jautājums par to, vai ASV spēki Eiropā paliks esošajā skaitliskajā līmenī. Man ir aizdomas, ka ASV varētu pilnībā vai daļēji izvest savus spēkus no Eiropas. Šāda iespēja ir pilnīgi reāla,” sacīja eksperts.
Viceadmirālis, Latvijas NBS Jūras spēku komandieris (1993-1999), Latvijas NBS komandieris (1996) Gaidis Andrejs Zeibots sarunā ar “Neatkarīgo” atzina, ka jāņem vērā NATO kopējie plāni, bet militāro spēku pārvietošana - tas nav nekas īpašs, tas iekļaujas lietu kārtībā.
“Izlasīju par Jasjonkas loģistikas vienības pārvietošanu, tās ir NATO plānotās darbības, bet detaļas mums tāpat neviens nestāstīs. Taču cilvēki uzreiz secina: tā ir ASV militāro spēku izvešana, nu ir beigas! Bet austrumu puses propagandisti ir priecīgi, kad tiek palaistas baumas: amerikāņi pamet Baltijas reģionu. Bet es labprāt pievienošos teicienam, ka Krievijai uz Latviju vārti nav atvērti.”
Zeibots uzskata, ka tas ir propagandistu uzdevums: ienest cilvēkos šaubas un nedrošību. “Tas ir visdrausmīgākais, un Krievijas puse to perfekti izpilda. Daudzi notic šai propagandai,” teic Zeibots.
Protams, jāņem vērā, ka Trampam tagad nav īsti laika, lai nopietni nodarbotos ar ASV militārā kontingenta pārvietošanu, jo viņam šobrīd ir svarīgi turpināt un padziļināt pasaulē haosu ar muitas tarifiem. Viņš ir izsludinājis muitas nodokļus gan salām, uz kurām nedzīvo neviens cilvēks, gan vistuvākajiem partneriem - Kanādai un ES. Gaisā palaista arī murgainā vēlme “nopirkt” Grenlandi.
Nule pieminētais militārais eksperts Hukers izpaudās, ka transatlantiskās attiecības ir apdraudētas: “Jaunā administrācija sper soļus, kādus transatlantiskajās attiecībās mēs nekad neesam redzējuši.”
Kaut arī abi NBS komandieri mierina sabiedrību, ka “vārti uz Latviju nav vaļā”, tomēr jāņem vērā, ka patlaban atrodamies starp diviem pasaules varu pārņēmušiem īpatņiem, kuru ikviens nākamais solis ir neprognozējams un bīstams.
Un slikti ir tas, ka mūsu valsts vadoņi pat negrasās analizēt politisko un ekonomisko situāciju, ar to uzrunājot sabiedrību, kas faktiski paliek neziņā par rītdienu, kur nu vēl par tuvākajām nedēļām un mēnešiem. Tā ir varas arogance vai vienkārši neprofesionalitāte? Abi varianti ir traģiski. Ja mūsu valsti vada augstprātīgi neprašas, apkārušies ar birokrātiskiem birojiem, tad mums nav citu iespēju kā vien grimt līdzi šiem “veidojumiem”.
