Tā, protams, bija sakritība, ka Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze tikās ar tā dēvētās Palestīnas tā dēvētajiem ārlietu ministrijas pārstāvjiem aptuveni tajā pašā laikā, kad Palestīnas teroristi piedalījās, viņuprāt, uzjautrinošā pasākumā – nogalināto izraēliešu atdošanā Izraēlas valstij. Ko dara Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze un kurš viņu ir pilnvarojis tikties ar tā dēvētās Palestīnas valsts tā dēvētās ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu šīs “valsts” atzīšanu; vai Latvija grasās atzīt Palestīnas “valsti” – un citus jautājumus skaidrojām Ārlietu ministrijā.
“Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze tikās ar Palestīnas ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu Palestīnas valsts atzīšanu un turpmākās sadarbības paplašināšanu. Tika izrunātas iespējas veicināt Palestīnas studentu došanos mācībās uz Latvijas augstskolām, kā arī iespēja uzņemt ārstēšanai ievainotos bērnus no Gazas,” tīmeklī priecīgi vēsta teroristu atbalsta pulciņa “Par brīvu Palestīnu” rakstvedis.
Līdzīgs noskaņojums valda arī Latvijas ārpolitikas institūta (LĀI) jaunākajā izdevumā “Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata 2025”: tur lasāmas rekomendācijas atzīt Palestīnas valsti, kā arī rosinājums ierobežot kontaktus ar Izraēlas valdības pārstāvjiem. Interesanti, ka gadagrāmata tapusi ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu, tostarp piešķirot valsts budžeta līdzekļus LĀI pētniecībai.
Politisko aizkulišu runas liecina, ka nākamā valdības koalīcija, iespējams, būs bez “progresistiem”, jo viņu nostāja Palestīnas jautājumā ir visai apgrūtinoša tiem, kuri Latvijā veido ārpolitiku - it sevišķi ņemot vērā ASV jaunās administrācijas izteikti pamanāmo proizraēlas pozīciju. Taču izskatās, ka ĀM nav nākotnes redzējuma par to, kā veidosies attiecības ar ASV pēc apšaubāmās tuvināšanās tā dēvētajai Palestīnas valstij.
Taču jau pieminētajā 2025. gada gadagrāmatā ir publicētas rekomendācijas, ka Palestīnas valsts atzīšana ir “jāizvirza par prioritāti” un ka “rūpīgi jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāierobežo sadarbība ar Izraēlas valdības pārstāvjiem”.
Pēc ĀM atbilžu saņemšanas iepazināmies tuvāk ar Zandu Grauzi: Ārlietu ministrijas īpašā pārstāve Zanda Grauze 2025. gada 12. februārī Rāmallā Palestīnas ārlietu un diasporas lietu valsts ministrei, premjerministra un ārlietu ministra vietniecei Varsenai Agabekjanai Šāhīnai (Varsen Aghabekian Shahin) oficiāli iesniedza Latvijas ārlietu ministres vēstuli par nozīmēšanu īpašā pārstāvja Palestīnā amatā. Zanda Grauze kā Latvijas īpašā pārstāve Palestīnā ir tieši pakļauta Ārlietu ministrijas valsts sekretāram. Vienlaikus Zanda Grauze ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece, Diasporas grupas vadītāja. Abi nozīmējumi nav savstarpēji saistīti.
Palestīnā darbojas 22 ES valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, tostarp Lietuvas pārstāvniecība Rāmallā. Piecām ES valstīm, tostarp Latvijai un Igaunijai, ir nerezidējoši pārstāvji.
ĀM paskaidro, ka Palestīniešu pašpārvalde tika izveidota 1994. gadā pēc Oslo miera vienošanās noslēgšanas starp Izraēlu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju. Palestīniešu pašpārvalde nodrošina de iure kontroli pār Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un Gazas joslu. Pašpārvalde zaudēja faktisko kontroli pār Gazas joslu 2007. gadā, kad to pārņēma teroristiskā kustība.
Kopš 2012. gada Palestīniešu pašpārvaldei ir pastāvīgā novērotāja statuss ANO, un tā ir galvenais starptautiskās sabiedrības, tostarp Izraēlas, ASV un citu valstu sadarbības partneris.
Palestīnas ārlietu un diasporas lietu valsts ministre iepazīstināja Zandu Grauzi ar humāno situāciju Gazas joslā, Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē, sniedza vērtējumu par pēdējiem priekšlikumiem Tuvo Austrumu miera procesā, kā arī Palestīniešu pašpārvaldes stiprināšanas plāniem.
No ĀM informācijas uzzinājām, ka Palestīniešu puse aicināju Latviju atzīt Palestīnas valsti. Zanda Grauze informēja par Latvijas oficiālo pozīciju un uzsvēra, ka situācija Izraēlas un palestīniešu konfliktā vēlreiz pierāda politiska risinājuma nepieciešamību. Viņa norādīja, ka Latvija iestājas par visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, kur divas valstis - Izraēla un Palestīna - dzīvo līdzās mierā, drošās un atzītās robežās. Vienpusēja Palestīnas valsts atzīšana nacionālā līmenī pašlaik nav darba kārtībā, apliecināja ĀM.
Runājot par Palestīnas studentu mācīšanos Latvijā, Grauze atzīmēja Rīgas Juridiskās augstskolas Eiropas tiesību un ekonomikas intensīvo programmu, kurā kopš 2017. gada ir piedalījušies arī Palestīnas publiskās administrācijas darbinieki, kā arī sadarbību starp Betlēmes (kristiešu) universitāti un Latvijas Kristīgo akadēmiju, kas tiek īstenota ES apmaiņas programmas “Erasmus+” ietvaros kopš 2016. gada.
Sarunas laikā puses esot pieminējušas arī ES iespējamo iesaisti palestīniešu bērnu rehabilitācijas aktivitātēs, kas izriet no ES dalībvalstu pievienošanās ANO piecu punktu plānam 2024. gada septembrī par atbalstu palestīniešu bērniem Gazā un Rietumkrastā. Zanda Grauze arī tikās ar ES valstu pārstāvniecību Palestīnā vadītājiem.
Saprātīgi domājoši cilvēki nevēlas nekādus sakarus ar teroristu “valsti”, kur nu vēl runāt par šīs “valsts” atzīšanu. Jācer, ka Ārlietu ministrija pieder saprātīgo cilvēku kopai.
Un saprāts nespēj pieņemt to, kā uzvedas šīs “valsts” patiesie saimnieki - “Hamas” teroristi. Kad Izraēlai atdeva divu mazu bērniņu - Ariela un Kfira - līķus, Palestīnas pūlis dejoja, dziedāja un priecējās, jo tā, viņuprāt, bija “prieka, uzvaras un lepnuma diena”. Trešais nogalinātais bija Odeds Lifšics, bet bērniņu mātes Širi vietā izraēliešiem tika atdots nezināmas palestīniešu sievietes līķis.
Cilvēki tā nerīkojas. Bet “Hamas” nav cilvēki. Tie pat nav zvēri. Tie ir reliģiozie fanātiķi, kuri slepkavos cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi nepielūdz nāvi un ciešanas. “Hamas” principus diemžēl ir pārņēmuši teju visi tā dēvētās Palestīnas valsts iedzīvotāji, un tur nav nevainīgu cietēju.
Vai Latvijai vajag atzīt Palestīnas “valsti”? Nē, nevajag. Toties vajag atzīt par pretvalstiskām dažādas “frī, frī paļestain” organizācijas, kas laiku pa laikam rīko teroristu atbalsta akcijas, kurās piedalās “progresistu” aktīvisti un citi meža dīvainīši. Bet vai Valsts drošības dienestam pietiks uzņēmības izdzenāt šīs organizācijas? Jautājums paliek, ka mēdz teikt, karājoties sausā egles zarā.
