Globālais bizness jau labu laiku kā galveno finanšu resursu sagrābšanas instrumentu izmanto cilvēku bailes un ar informācijas kampaņām attīstītas fobijas. Iebiedēti cilvēki pieprasa, lai valdības rīkojas nekavējoties, lai valdības tērē valstu resursus atbilstoši globālā biznesa vajadzībām.
Līdz 2020. gadam cilvēki tika iebiedēti, nemitīgi atkārtojot mantru par klimatisko katastrofu un globālo sasilšanu utt. Tika iegalvots, ka spekulācijas ar kvotām un pāreja uz izšķērdīgām tehnoloģijām glābs pasauli no klimatiskajām katastrofām. Sākoties pandēmijai, no 2020. gada sākuma bailes no Covid pārtapa par jaunu instrumentu, kas tika izmantots jaunam valsts izdevumu vilnim, kas sagādāja līdz šim neredzētu pelņas pieaugumu farmācijas nozarei, bet dažādie ierobežojumi pārdalīja globālo resursu plūsmu par labu IT gigantiem.
Tomēr jau rit 2021. gada otrā puse, un
bailes no Covid vairs nedarbojas kā universāls cilvēku iebiedēšanas līdzeklis.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt. Pašreizējās Covid izpausmes sekas, īpaši mirstība ir ievērojami mazāka par regulāro mirstību no asinsrites sistēmas slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem, gremošanas sistēmas slimībām utt. Otrkārt. Cilvēki, kas noticēja vakcinācijas visspēcībai un ir vakcinējušies (ir valstis, kur vakcinēta jau lielākā daļa no pieaugušajiem iedzīvotājiem), vairs nebaidās no Covid. Līdz ar to bailes no kovida lielā daļā sabiedrības, tostarp arī Latvijā ir pilnībā izzudušas. Tāpēc biedēšana ar Covid vairs nedarbojas kā visaptverošs un citas sabiedrības intereses paralizējošs instruments.
Ja kovidofobija vairs tik labi nedarbojas, tad globālais bizness pieprasa atkal atsākt cilvēku iebiedēšanu ar klimata šausmām. Augusta sākumā ANO, aizmirstot par pandēmijas šausmām un “Delta” vīrusa visspēcību, izplatīja Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumu, kurā pasaule atkal tiek biedēta ar globālo sasilšanu un citām klimata katastrofām.
Globālā informācijas plūsma, protams, tiek iekļauta Latvijas informācijas plūsmā. Spilgta izpausme ir redzama vienā no Latvijas lielākajiem drukātajiem medijiem “Latvijas Avīzē”, kuras 12. augusta numurā pirmās lappuses centrālā ziņa skanēja: “Zinātnieki brīdina, ka ekstremāli laika apstākļi turpinās apdraudēt planētu.”
Protams, ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, un mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā par to nevienu nosodīt nevar. Bet šāds teikums ir šokējoši nezinātnisks un pilnīgas tumsonības apliecinājums.
Planēta Zeme ir daļa no Saules sistēmas, kas izveidojās aptuveni pirms četrarpus miljardiem gadu. Nekādi dabas procesi uz Zemes virsmas neapdraud planētu Zeme. Pat civilizācijas rīcībā visi esošie kodolieroči nevar apdraudēt planētu. Cilvēka darbība var apdraudēt un pat iznīcināt daudzas dzīvības formas uz Zemes. Cilvēks var pārveidot Zemes virsmu, bet šīs darbības planētu neapdraud. Miljardiem gadu ilgās vēstures laikā Zemes virsmas apstākļi ir bijuši daudz, daudz ekstrēmāki par pašreizējiem. Zemes virsma planētas agrīnajā vēsturē bijusi ļoti karsta. Zemes agrīnajā posmā tās virsmā ietriecās daudzi lieli un vidēji asteroīdi. Uz Mēness redzamie krāteri ir miljardiem gadu vecs atgādinājums par šo laika posmu Saules sistēmā. Uz Zemes bija miljoniem gadu ilgi laikmeti, kad temperatūra bija daudz siltāka nekā pašlaik, un vēl pavisam nesen klimats uz Zemes bija tik auksts, ka lielu daļu Eiropas klāja vairākus kilometrus biezs ledājs. Klimata pārmaiņas konkrētā vietā var apdraudēt cilvēkus, floru un faunu, bet nevar apdraudēt planētu Zeme. Tas, kas var apdraudēt planētu, ir astronomiskas kataklizmas ar ļoti lielas enerģijas izlādi. Milzu asteroīda tieša ietriekšanās vai kaut kas tamlīdzīgs. Turklāt arī planēta Zeme kaut kad izzudīs. Kā raksta Juris Žagars un Ilgonis Vilks grāmatā “Astronomija augstskolām” (2007) 184. lappusē, tad pēc aptuveni pieciem - piecarpus miljardiem gadu Saule pārtaps par sarkano milzi. Tās tilpums un starjauda daudzkārt palielināsies. Šīs pārmaiņas gan apdraudēs mūsu planētu, un, iespējams, Zemes mūžs tad arī noslēgsies. Bet līdz tam būs jāpagaida kādi pieci miljardi gadu.
Savukārt daudzu lokālo klimatisko pārmaiņu cēlonis ir nevis kopējais izmešu daudzums, bet gan Zemes virsmas pārveidošana cilvēka darbības rezultātā. Kad dabisko mežu vietā ir izveidojušās pilsētas, tad tieši tas maina vietējos klimatiskos apstākļus. Pilsētu apkārtnē palielinās vidējā gaisa temperatūra, pieaug piesārņojums un sausums, un tas maina apkārtējos apstākļus, pastiprinot ugunsdrošības draudus utt.
Līdz ar to, turklāt ar vai bez globālo kvotu spekulantu izdarībām, ar dažāda veida klimatiskajām pārmaiņām būs jāiemācās sadzīvot, tāpat kā būs jāiemācās sadzīvot ar vīrusu infekcijām, kas jau ir izplatījušās un izplatīsies vēl tikai tālākajā nākotnē. Taču jebkurā gadījumā cilvēka ietekmi uz klimatu nevajag pārspīlēt. Nevis klimata pārmaiņas, bet gan cilvēka dzīves telpas paplašināšanās un cilvēka darbības radītais piesārņojums ir apdraudējums planētas dzīvajai dabai, un tas izraisa milzīgas pārmaiņas biosfērā, kur sekas ir daudzu dzīvnieku un augu sugu pilnīga izzušana. Tikai šī tēma ir ārpus globālo korporāciju interešu sfēras un netiek vairs iekļauta ANO dienas kārtībā. Globālajiem gigantiem ir izdevīgāk cilvēci biedēt ar Covid un klimata pārmaiņām.
