5. decembra saiets Augstākās tiesas (AT) Senātā liek domāt, ka tur pārstāvētā Aivara Lemberga apsūdzēšanā un notiesāšanā iesaistītā Ģenerālprokuratūras esošo un bijušo darbinieku delegācija senatorus apmeklējusi ar mērķi palīdzēt pareizāk izlemt par kasācijas instancei iesniegto sūdzību.
Augstākās tiesas mājaslapā ievietotā informācijā redzams, ka 5. decembrī bijušais A. Lemberga valsts apsūdzības uzturētāju grupas vadītājs virsprokurors, tagad jau Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss kopā ar bijušajiem kolēģiem, A. Lemberga valsts apsūdzētāju prokuroru Aivi Zalužinski un Ģenerālprokuratūras virsprokuroru Arvīdu Kalniņu, kā arī Lemberga prāvas pirmās instances tiesas sastāva priekšsēdētāju, tagad jau senatori Irīnu Jansoni, klātesot diviem AT senatoriem, kuriem 17. decembrī jāpaziņo kasācijas instances lēmums Lemberga lietā, sprieduši it kā par tiesu praksi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Saieta dalībnieku sastāva un kalendārā datuma dēļ gan ir pamats domāt, ka delegācija no Ģenerālprokuratūras un arī no Satversmes tiesas ieradusies, lai pamācītu senatorus, kā pareizi kasācijā būtu lemjama Lemberga lieta. Ja tā, tad tas nepavisam nav labs signāls situācijai tiesiskuma un cilvēktiesību jomā Latvijā.
Nav ne vainas, ja speciālisti diskutē. Informācija, kuru par saietu ir sniegusi Augstākā tiesa, spulgo kā zaigojoša pērle kaklarotā: “Lai veicinātu domu apmaiņu par aktuālajiem tiesību jautājumiem un judikatūras tendencēm, 5. decembrī Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, senatori un zinātniski analītiskie padomnieki tikās ar Ģenerālprokuratūras prokuroriem. Sarunā piedalījās arī Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss, iepriekš - Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors.
Tikšanās laikā tika diskutēts par Senāta praksi, pierādīšanas standartu un veidiem lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Analizēts tiesiskais regulējums, kas noteikts tai skaitā Eiropas Padomes pamatlēmumā 2005/212/TI (2005. gada 24. februāris) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1260 (2024. gada 24. aprīlis) par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, kā arī citi avoti. Apsvērtie jautājumi īsumā aplūkoti arī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (Moneyval) novērtējuma kontekstā.
Diskusijā aplūkoti arī likumā noteiktie kritēriji procesiem par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Tāpat apskatīta tiesu prakse par Krimināllikuma 285. un 285.1 pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī procesuāli jautājumi par videokonferenču organizēšanas tiesiskajiem aspektiem. Pārrunāti grozījumi Kriminālprocesa likuma 455. panta ceturtajā daļā, kas saistīti ar tiesas tiesībām konstatēt noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju, kas pasliktina apsūdzētā stāvokli.
Tiesas un prokuratūras domu apmaiņa par aktuāliem tiesību jautājumiem palīdz nostiprināt kasācijas instances tiesas efektivitāti un vienotu tiesu praksi.”
AT mājaslapā redzamajā foto saka runu par Satversmes tiesas tiesnesi nesen kļuvušais J. Juriss. Pārējie klātesošie viņā uzmanīgi klausās. Tad kādas funkcijas viņš AT saietā īsti pilda? Kāda Satversmes tiesas tiesnesim daļa gar lietām, kurās iztiesā Senāts? Vai tad Satversmes tiesas tiesneši parasti spieto AT Senātā, mācot senatorus, kā pareizi tiesāt? Tas noteikts likumā? Interesanti gan, kur tas suns aprakts? Lai vai kā tur nebūtu, bet 17. decembrī Augstākās tiesas Senāts apņēmies publiskot lēmumu pieņemt vai nepieņemt Aivara Lemberga kasācijas sūdzību, atstāt vai neatstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas otrās instances notiesājošo spriedumu vai arī to nosūtīt atkārtotai izskatīšanai atpakaļ uz pirmo instanci.
Iespējamā atbilde meklējama pirmstiesas izmeklēšanā un Lemberga lietas iztiesāšanā pirmajā instancē, kur no J. Jurisa puses bija vērojama izteikta pretimnākšana krimināllietā arestētās mantas glabātāja, Šveices advokāta Rudolfa Meroni interesēm. Mēģinājumi tiesas zālē apšaubīt R. Meroni godaprātu parasti beidzās ar J. Jurisa dusmām un apvainojumiem tiesas procesa vilcināšanā.
Savā pēdējā vārdā Lemberga lietā apsūdzētais Aivara Lemberga dēls, uzņēmējs Anrijs Lembergs teica: “Šis kriminālprocess ir nekas cits kā prokuratūras, lielā mērā prokurora Jura Jurisa, pret Aivaru Lembergu
radītais “burbulis” jeb farss, kurā es tiku iesaistīts, lai, pirmkārt, Rudolfs Meroni un, iespējams, arī kādas citas personas iegūtu iespēju ilgstoši rīkoties ar man un Līgai Lembergai piederošu mantu un faktiski piesavināties to. Otrkārt, lai politisku un, iespējams, arī kādu citu iemelsu dēļ varētu nepamatoti apsūdzēt arī Aivaru Lembergu tieši pēc Krimināllikuma 195. panta. Bez tām darbībām, kas man nepamatoti tiek inkriminētas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195. panta, nebūtu iespējams celt apsūdzību pēc šī panta arī Aivaram Lembergam, kura notiesāšana ir visa “uzpūstā burbuļa” jeb farsa - t.i., šī kriminālprocesa - virsmērķis.”
Protams, Anrijs Lembergs to teica kā apsūdzētais, un loģiski, ka tāpēc emocionāli un tēlaini. Tiesa pat vienbrīd Anriju Lembergu pārtrauca un neļāva runāt, bet pēc tam atkal tomēr atļāva.
Viņš atsaucās uz pēdējo gadu daudzajām publikācijām presē un interneta vietnēs, kur aprakstīts, kā prokurors Juris Juriss ir “piedalījies un aktīvi atbalstījis” Rudolfu Meroni, lai viņš varētu “piesavināties Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam arestēto mantu”.
Šajās publikācijās redzami piemēri, kas liecina, ka prokurors Juris Juriss “ir devis Rudolfam Meroni padomus, norādījumus, līdzekļus, kā arī novērsis iespējamos šķēršļus”, lai R. Meroni varētu “realizēt viņam uzticēto kriminālprocesā arestēto, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam piederošo mantu”.
Kā piemēru tam, ka manta tiešām ir realizēta, t.i., pārdota, Anrijs Lembergs minēja darījumu ar AS “Latvijas naftas tranzīts” piederošajām “Ventspils naftas” akcijām. Kā jau daudzkārt rakstīts, šīs akcijas tika pārdotas par 70 miljoniem eiro, kaut gan, salīdzinot ar “Ventspils naftas” akciju cenu citos darījumos, tās varēja parādot pat par vairākiem simtiem miljonu eiro.
Anrijs Lembergs norādīja uz publikācijās presē atspoguļoto Jura Jurisa saraksti ar R. Meroni advokāti Benitu Balanu, kurā prokurors iesaka AS “Latvijas naftas tranzīts” nevērsties pie procesa virzītāja - tiesas -, bet iesniegumu par atļaujas došanu darījuma veikšanai sūtīt tieši Jurim Jurisam, kurš sola “nodrošināt AS “Latvijas naftas tranzīts” interesēm atbilstošu viedokli”, t.i., atļauju pārdot “Ventspils naftas” akcijas par noteiktu cenu.
Tas, ka “J. Juriss uzņemas nodrošināt atbilstošu viedokli, liecina par īpašām Jura Jurisa un Rudolfa Meroni attiecībām; tās pārsniedz prokurora - liecinieka attiecību robežas un apstiprina, ka Juris Juriss lobē Rudolfa Meroni mantiskās intereses Ģenerālprokuratūrā”, secināja Anrijs Lembergs.
Bet darījums ar AS “Latvijas naftas tranzīts” piederošajām “Ventspils naftas” akcijām nodarīja “būtisku kaitējumu Latvijas Republikas likumīgajam interesēm, nodarot Latvijas Republikai materiālo zaudējumu vairāku miljonu eiro apmērā, jo tieši valstij būs jāatbild par manas un Līgas Lembergas mantas samazinājumu, neatkarīgi no tā, kādu spriedumu šajā lietā pieņems tiesa”, uzsvēra Anrijs Lembergs.
Raugoties uz attēlu AT Senāta mājaslapā un lasot relīzi par domu apmaiņu, gara acīm sajūtams, ka aiz muguras J. Jurisam stāv Rudolfa Meroni “astrālais ķermenis”, kurš viņam čukst ausī, paskubina un paslavē, ka viņš ir riktīgs malacis un tā vajag turpināt.
