Uldis Bērziņš bija Dzejnieks ar lielo burtu – aizrautīgs, zinošs, dziļš.
Pirmais dzejoļu krājums “Piemineklis kazai” iznāca, kad viņam bija jau 36. Bet pēc tam ir bijuši vēl astoņi krājumi, kas ir atstājuši un vēl atstās radošu ietekmi uz latviešu literatūru un valodu.
Uldis Bērziņš ir latviskojis islāma svētos rakstus “Korānu”, senislandiešu poēmu krājumu “Veco Eddu”, persiešu 13. gadsimta dzejnieka Saadī “Rožu dārzu”, bet tā vēl arī ir tikai maza daļa no viņa izdotā un neizdotā literārā mantojuma. Viņa spalvai pieder atdzejojumi un tulkojumi no turku, azerbaidžāņu, poļu, angļu, spāņu, senkastīliešu, vecoguzu, zviedru, arābu, turkmēņu, krievu, uzbeku, slovāku un daudzām citām valodām, kuras viņš prata vai mācījās. Azerbaidžānas un Spānijas vēstniecības jau pirmajās stundās pēc dzejnieka nāves skuma kopā ar latviešiem un izteica līdzjūtību viņa tuviniekiem.
Dzejnieks strādāja arī pie Bībeles tulkojuma mūsdienu latviešu valodā, un atsevišķas svēto rakstu daļas ir izdotas apgādā “Zinātne”.
“Tik plaša un daudzas dimensijas aptveroša amplitūda līdzās fenomenālai spējai atdzejot no daudzām pasaules valodām, spējai apvienot darbību dzejas, atdzejas jomā ar darbību politikā un kultūrā iepriekš, šķiet, nav piemitusi nevienam latviešu dzejniekam. 2017. gadā Latvijas literatūras gada balvas ekspertu komisija piešķīra U. Bērziņam balvu par mūža ieguldījumu literatūrā,” sacījis dzejnieks Māris Salējs.
Uldis Bērziņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Apbalvojumu sarakstā ir Zinaīdas Lazdas balva (1994), Baltijas Asamblejas balva literatūrā par krājumiem “Kukaiņu soļi”, “Laiks”, “Dzeja” (1995), Spīdolas balva (2000), Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) par grāmatas “Slavinājumi” atdzejojumu (2005), par dzejoļu krājumu “Saruna ar Pastnieku” (2009), Dzejas dienu balva atdzejā (2009), LALIGABA speciālbalva par Korāna tulkojumu (2011; balva 2012) un par senislandiešu poētisko un mitoloģisko tekstu kopojuma “Eddas dziesmas” tulkojumu (2015; balva 2016), kā arī LALIGABA Mūža balva (2017).
Plašākai publikai Uldis Bērziņš ir pazīstams ar to, ka viņa lirika ir rokmūzikā - “Sīpolu” rokopera “Mauglis”, grupa “Pērkons” (“Piemineklis kazai”, “Troksnis”). Ar viņa dzeju ir Ulda Stabulnieka dziesmas, tāpat arī klasiskās un kora dziesmas.
Uldis Bērziņš dažus gadus bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītājs. Šai partijai ir bijuši gan ziedu laiki, gan sabrukums, taču viņš savu politisko pārliecību nemainīja un palika sociāldemokrāts līdz pat mūža galam.
Neatkarīgā izsaka dziļu līdzjūtību viņa dēlam Ansim Ataolam Bērziņam, meitai Unai Aleksandrai Bērziņai-Čerenkovai un visiem tuviniekiem.
Balss
Nekā vairs nav bet es neticu jo balss ir skanējusi.
Nekā vairs nav un paliek tukšs bet tukšumā skan.
Putna man ir žēl man ir žēl pilsētas man ir žēl pienenes man ir žēl un daudz cita bet par balsi es nebaidos nebaidos nē.
Upes iztek koki nokalst saule nodziest paliek tumšs un jauna gaisma sāk spīdēt viss ir otrādi.
Bet balss tā kura ir skanējusi neapklust.
Ieklausies balss skan.
Klusu klusu bet skan.
Uldis Bērziņš (1944. gada 17. maijs - 2021. gada 24. marts)
