Laiks starp divām adventēm un pie viena arī ārā aiz loga redzamais skats droši vien daudzus stimulē klausīties ziemīgākas melodijas, turklāt atgādina arī par nenovēršamo – Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem. Līdz ar to arī šiem svētkiem raksturīgā mūzika tūlīt, tūlīt dominēs mūzikas ierakstu veikalu plauktos, radiostaciju topos un sabiedriskajā telpā kopumā.
Pasaules mūzikas topus šobrīd aizvien masveidīgāk sāk pārņemt Ziemassvētku produkcija, savukārt radiostacijas šim laikam tikai palēnām sāk ieskrieties - to apliecina kaut vai tas fakts, ka pagaidām ik stundu ēterā vēl neskan Džordža Maikla “Last Christmas”, kā tas citos gados jau līdz nelabumam ierasts... Taču drīz vien no šādām melodijām vairs nebūs glābiņa, ko apliecina “Universal” un “Warner” šīs nedēļas piedāvājumi: Garija Bārlova jaunais albums “The Dream Of Christmas”, Džeimija Kalama albums “The Pianoman At Christmas”, Ziemassvētku izlase “Universal Music Group” mākslinieku izpildījumā (amplitūdā no Noras Džonsas, Elijas Goldingas un Keitijas Perijas līdz Džastinam Bīberam), vesela strīpa ar jaunām dziesmām, ko varētu saukt par “Warner Music Xmas 2021” izlasi (Maikls Bublē, “Coldplay”, “Twenty One Pilots”, Ava Max, Mons Zelmerlovs, Sia u.c.), utt., u.t.jpr.
Tuvojoties gada nogalei (dažkārt liekas, ka jau pēc Jāņiem…), atliek vien samierināties ar “džinglbelliem” un “kristmassongiem” kā nenovēršamu dabas parādību vai stihiju, nepieciešamības gadījumā izvēloties no plašā Ziemassvētku dziesmiņu klāsta kaut ko atšķirīgāku, netradicionālāku un uz nerviem tik ļoti nekrītošu. Uz šo godu visnotaļ labi var pretendēt pašmāju spēcīgās džeza izpildītājas Diānas Pīrāgs un ansambļa “Le Petite Paris” (tulkojumā - Mazā Parīze, kā bieži vien tiek dēvēta Rīga) veikums “Let It Snow!”.
Šajā albumā iekļautas pazīstamas Ziemassvētku dziesmas džeziskās aranžijās - “The Christmas Song” un “Let It Snow” (tās datētas ar 1945. gadu), “Santa Claus Is Coming To Town” (1935), “White Christmas” (1942), “Blue Christmas” (1948) un citas, tostarp arī slavenās “Silent Night” (tās pirmsākumi, kā izrādās, meklējami jau 1818. gadā) un “Jingle Bells” (1857). Pazīstamākās melodijas, par laimi, nenozīmē arī pašas apnikušākās - piemēram, albumu ievadošā Roberta Velsa “The Christmas Song”, it īpaši šajā aranžijā, nav nemaz tik atpazīstama, un tas pats sakāms par vēl vairākiem skaņdarbiem. Džeziskās aranžijas ir lielākais albuma trumpis, jo piešķir citas nokrāsas pat tik zināmiem gabaliem kā “Let It Snow” (atpazīstama gandrīz tikai pēc piedziedājuma vārdiem) un “Silent Night” (lēnīgā “Klusa nakts, svēta nakts” pārvērtusies par draisku gabalu džeziskos svinga toņos). Jāpiemin arī Leonīda Bekmana un Raisas Kudašovas 1906. gadā radītā “V ļesu roģilasj joločka” (jeb “Reiz mežā dzima eglīte”) oriģinālajā valodā, ko spilgtāk atcerēsies padomju laikos dzimušie.
Diāna šo albumu raksturoja kā projektu divu gadu garumā, bet saknes tam meklējamas Doma laukumā rīkotajos Ziemassvētku tirdziņos, kur “mums prasīja spēlēt Ziemassvētku melodijas, un mēs uz vietas atsaucām atmiņā skaistākās dziesmas un veidojām tām aranžijas”. Klausītāju atzinība kalpojusi par iemeslu lēmumam ierakstīt to visu arī albumā, taču tā gala versija mistiskā kārtā kaut kur noklīdusi. “Kādus trīs mēnešus to “Sound Division Studio” meklējām, līdz atradām! Māsteringu taisīja Vjačeslavs Mitrohins, un tā nu mums beigās izdevās šo brīnumu pabeigt.” Ieraksts tapis “Sound Division Studio” Ivara Ozola aizgādā, to miksējis un māsterējis Vjačeslavs Mitrohins, bet producējusi pati Diāna tandēmā ar Lauri Amantovu. Noteikti jānosauc arī “Le Petite Paris” sastāvs, jo tajā ietilpst mūziķi ar lielo burtu: Lauris Amantovs (trombons), Raivo Ozols (kontrabass), Marko Ojala (akordeons), Vladimirs Zinčenko (klavieres) un Raimonds Kalniņš (bungas, perkusijas).
Albums pieejams digitāli, tas iznācis “Sonar Music” paspārnē. Izdevēji ir itāļi - pandēmijas laikā Diāna trīs mēnešus dzīvojusi Itālijā. “Draugi mani iepazīstināja ar izdevējiem, kas strādā itāļu mūzikas tirgū, un viņi teica - Diāna, ja jums ir dziesmas angļu valodā, noteikti tās atsūtiet! Sarakstīju dziesmu “Rīga - Roma”, parādīju, viņiem tā patika, un izdevēji pauda gatavību paņemt kaut ko vēl. Teicu - lūk, ir albums, varat to laist apritē un popularizēt! Tā nu augustā ar “Sonar Music” parakstīju līgumu, un kompānijas īpašnieks solīja regulāri sadarboties arī turpmāk,” stāsta dziedātāja. “Viņiem ir daudz itāļu mūzikas, taču pietrūkst angļu valodā sarakstītu dziesmu. Savukārt “Rīga - Roma” varētu kļūt pat par Rīgas vizītkarti Romā, jo tā ir gan latviešu, gan itāļu valodā. Jau runājām par to ar mūsu vēstnieci Itālijā Solvitu Āboltiņu un arī ar itāļu vēstnieku šeit, ka pēc dziesmas videoklipa pabeigšanas varētu būt tās prezentācija plašākai publikai.”
Kas attiecas uz programmu “Let It Snow!”, Diāna nezaudē cerības arī to kaut kad klātienē atrādīt plašākai auditorijai. “Pašlaik, pandēmijas laikā, es lielākoties uzstājos privātos pasākumos, taču 11. decembrī kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks deju čempionāts [“Baltic Sea Cup”], kas būs redzams arī televīzijā. Tajā atskaņosim arī šīs Ziemassvētku dziesmas - lai arī ar bigbendu. Galvenais, ka vispār ir šādi koncerti, kuros dziedāt un parādīt sevi klausītājiem. Protams, lielāki koncerti šobrīd nav iespējami, bet vismaz daļa no šīs programmas minētajā pasākumā būs dzirdama,” stāsta Diāna Pīrāgs. “Bet par diska prezentāciju… Es tā aizdomājos - vai man albuma prezentācija šogad maz ir vajadzīga?! Varbūt labāk pagaidīt, lai tas labāk iesēžas klausītāju prātos. Ziemassvētku albumi visu laiku ir rotācijā, arī es pati katru gadu klausos, piemēram, Ellas Ficdžeraldas vai Frenka Sinatras albumus un neskatos uz to, kāds ir to izdošanas gads,” prāto dziedātāja. “Koncerti būs, mēs noteikti atskaņosim šo programmu, taču vēlāk - skatīsimies, kāda būs situācija saistībā ar vīrusu.”
Bet kāpēc klausītājiem klausīties tieši “Let It Snow!”, ar ko Diānas Pīrāgs darbs ir labāks par citiem Ziemassvētku albumiem? “Es gribētu ieteikt klausīties arī citus albumus, lai saprastu to dažādību, kas ir pieejama, un katrs varētu izvērtēt to, kas viņam tuvāks,” nopietni sāk skaidrot Diāna. “Es negribētu teikt, ka esmu ierakstījusi superīgāko albumu un pie tā tagad apstāšos - noteikti nē! Man ir liela pieredze uz skatuves, cilvēkiem patīk, kā es dziedu, taču pati vienmēr klausīšos Maiklu Bublē un Ellu Ficdžeraldu, lai no viņiem mācītos, mēģināšu attīstīties, pilnveidoties un dziedāt aizvien labāk un labāk. Bet konkrēti šajā brīdī es uzskatu, ka šis albums ir viens no labākajiem Latvijā, un es varu ar to lepoties. Tas nav kaut kāds fonogrammu mikss, tā ir “dzīvā” mūzika, kas tapusi “dzīvā” ierakstā ar ļoti, ļoti profesionāliem mūziķiem.”
