Mūsdienu Ziemassvētku pantiņi

© Neatkarīgā

5.lapa

Mildas tante. Veca dziesma kovidlaikmeta skaņās

Neatkarīgā

Skrien pa ielu Milda Plukša,

Nauda rokā, soma tukša.

Nosalusi zili zaļa,

Meklē, kur ir sviests vai gaļa.

* * * * *

“Maksimā” grib ietikt iekšā,

Apsargs stāv kā mūris priekšā.

Mildai paliek vājas kājas -

Sertifikāts aizmirsts mājās.

* * * * *

Milda gaida autobusu,

Durvis saspiež to tā kā blusu

Un tad aizveras ar blīkšķi

Sāpīgi pa kājas īkšķi.

* * * * *

Pulkstens astoņus jau zvana,

Kur ir tagad Milda mana?

Autobusu gaida viņa.

Kad nāks nākamais - nav ziņu.

* * * * *

Milda klusi nolamājas,

Piecas pieturas līdz mājām.

Milda tipina kā vista,

Ceļā sastop policistu.

* * * * *

Piere viņam kā no vaska,

Degunu slēpj melna maska.

Milda satrūkstas un bīstas,

Nu ir vienreiz ziepes īstas!

* * * * *

Milda bēg, ko kājas nesa,

Pūta, stenēja un dvesa.

Un, kad sirds jau gandrīz stājās,

Viņa beidzot nonāk mājās.

* * * * *

Milda - seniore retā,

Kura pērkas internetā.

Vēderā kad tukšums jūtams,

“Boltam” viņa ziņu sūta:

* * * * *

“Atvediet man tūdaļ labu

Kolu, frī un šiskebabu!

Salātiņus, mērci, zivi

Un vēl ābolmaizes divas!”

* * * * *

Atbrauc indietis ar vello,

Milda laipni saka: “Hello!

Ai vant kebab, fiš end frī,

Du ju saprot, johaidī?”

* * * * *

Tagad varēs paēst gardi,

Apklusinot vēdervardi.

Milda kebabu tin vaļā,

Taču jākliedz balsī skaļā:

* * * * *

Ēdiens ass kā elles piķis,

Uguns tīrs un zvēra pliķis,

Nejūt liellopa, ne jēra,

Liesmo mutē kā no sēra.

* * * * *

Mildai izsprāgst acis ārā,

Nav ko likt uz zoba kārā.

Pati vainīga, jo, vot,

Skaidri rakstīts - “extra hot”!

* * * * *

Milda liekas gultā klusi

Pārgurusi, neēdusi.

Sapni skatās Mildas tante

Indiju un elefantus.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā