Apraudot jūlija beigas un augusta nenovēršamo iestāšanos, latvju bāleliņi, stāvot pie zibens vēl nesaspertā ozola un turot roku uz Karīnas Račko kopotajiem kopošanās rakstiem, nozvērējās vismaz mēneša beigas pavadīt vienos priekos, peldbiksēs un gumijniekos, tāpēc ņēma karti un globusu, ieslēdza GPS un Wāzi un devās uz Liepājas Summersoundu, pie Fontēna uz Pāvilostu vai Siguldas opermūzikas svētkiem, savukārt radikālāk un kardinālāk noskaņotie – tepat uz Bolderāju.
Patiesībā šī bija diezgan garlaicīga nedēļa. Tviterī aplam ātri norima diskusija par ciskām un celulītu, latvju nācija mirklī samierinājās arī ar faktu, ka Didrihsone devusi dēlam vārdu Džeisons, mazliet paspriedelēja par Neapoles virtuvi, mazliet palamājās, kādi bērni labāki - pērti vai nepērti, mazgāti vai nemazgāti, kā arī padalījās intelektuālos komentāros par to, cik liels sūds ir bijis “Prāta vētras” koncerts Jelgavā, uz kuru viņi nemaz nav bijuši, neko no tā nav redzējuši un dzirdējuši, un nemaz nav grasījušies uz to vai kādu citu doties.
Taču nevajadzētu noniecināt tvitera sniegtās iespējas. Lūk, piemēram, Reinis Laurix šonedēļ iesaistījās latvju bāleliņu apgaismošanas kustībā, informējot par kādu būtisku lietu. “Tiem, kam ļoti patīk svešvārdi un īpaši lietot vārdu “prokrastinēt”, ir jāzina, ka tas nāk no latīņu valodas un nozīmē “atlikt uz rītdienu”. Ja jūs atliekat uz parītdienu un vēlāk, tad vārds ir “perendinēt”. Tad izlemiet, vai jūs prokrastinējat vai perendējat,” pamācīja Laurix. Latvju bāleliņi sajūsmā noelsās, pēc tam aplaudēja, paņēma popkornu un kolu, apsēdās un gaidīja, kad Reinis Laurix viņiem izskaidros arī vārdu parodontoze, paratifoze, parenhimatoze, paratakse, pedikuloze un parcelēšana nozīmi.
Kāds laiciņš vēl bija atlicis līdz deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas Saeimas vēlēšanām termiņa beigām, bet jau pašlaik gatavību tajās startēt bija izrādījušas desmit partijas. Ar lielu interesi tika gaidīts Govjuzemja partijas “KaKa” saraksts, taču tas izrādījās aplam kakains, jo lielākā daļa klaunu bija aizmukuši pie Šlosera. Partijas “Latvija vienā vietā” pārstāvji centās vaiga sviedros un muguras neatliekuši, lai viņu pērles parādītos visās joku krātuvēs, bet interneta lietotāji pagaidām vēl nespēja vienoties, vai pats smieklīgākais ir solījums pārvērst Latviju par ziemeļu Dubaiju, ģimenēm ar piecpadsmit un vairāk bērniem dzēst hipotekāro kredītu un jebkādus maksājumus, draudi likvidēt Satversmes tiesu, vai tomēr vairāk nekā pusgadsimtu vecā Šlosertēta mešanās nesaudzīgā tvitera cīniņā pret progresīvi mazgadīgo Selmūšu.
Savukārt par nedēļas klipu tika pasludināts Kluba Ramonas atradums - kāda sirma omīte, kura ceļa malā tirgoja gailenes. Izvaimanājusies un izbēdājusies par latvju pensionāru sūri grūto likteni, “iepostojusi” visas šīs žēlabas tviterī, feisbūkā, instagrammā, telegrammā un portālā gribu.lv, krietnā Ramona pēkšņi atcerējās, ka viņa taču bijusi labklājības ministre, kurai vajadzēja par šiem pensionāriem rūpēties, un steigšus devās prom. “Bet gailenes nepirksiet?” viņai nopakaļ iesaucās pārsteigtā omīte. “Nav naudas,” attrauca Ramona.
No vizuālā viedokļa nedēļas iespaidīgākā akcija bija Skultes lidmašīnas “Il-28” pārvietošana uz Aviācijas tehnikas muzeju ar vērienīgiem satiksmes ierobežojumiem kā šī šova galveno elementu. Mārupes novada pašvaldība bija nolēmusi klusiņām nobāzt bumbvedēju muzejā, citādi “Il-28” vajadzētu nojaukt, bet tas prasītu vēl lielākas klapatas. Taču Kultūras ministrija nesnauda un bargi paģērēja mārupiešiem “ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību un atbilstoši tai līdz 15. novembrim iznīcināt padomju režīmu slavinošo objektu “Skultes lidmašīna””. Par to, ka tā jādara, liecināja Mārupes novada pašvaldībai piegādātie trīs vagoni ar normatīvajiem aktiem, procedūrām un cirkulāriem, kuros bija sīki, smalki un detalizēti aprakstīts, kur drīkst deponēt padomjlaiku militāros atkritumus.
Pa to laiku NBS izplatīja aicinājumu arī sievietēm pieteikties dienestam Štāba bataljona Godasardzes rotā, kura nodrošina godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils. “Pag, pag, viņu tur joprojām nav?” brīnījās latvju bāleliņi. “Sievietes taču ir smukākas par vīriešiem!” Toties jaunās feministu kustības aktīvistes saberzēja rokas, ieraugot lauciņu, kur atkal izvērsties, un uzsāka nesaudzīgu diskusiju par kvotām un procentiem, cik no NBS struktūrās un godasardzēs dienējošajiem vajadzētu būt sievietēm, cik vienlīdzīgus pienākumus viņām vajadzētu veikt, kāds ir ieteicamais svārku garums un tamlīdzīgām valstiski svarīgām lietām. NBS juta, ka ir ieberzušies, tomēr pirms krišanas nevienlīdzīgajā kaujā pēdējiem spēkiem vēl paguva atzīmēt, ka “sieviešu iesaiste Godasardzē vairos sabiedrības izpratni par to, cik nozīmīga ir katra pilsoņa līdzdalība un atbildības daļas uzņemšanās visaptverošas aizsardzības stiprināšanā”.
Un vēl - bija arī kāda no vides atveseļošanas, klimata ilgtspējības un visas sabiedrības labbūtības nozīmīga ziņa. Mobilo sakaru operators “Gove 2” pavēstīja, ka uz pusi samazinās SIM karšu plastmasas ietvaru, kas savukārt samazinās plastmasas apjomu par vienu tonnu gadā. Nu bija skaidrs, ka ar Grētas svētību atliek vien tikai reiz un par visām reizēm tikt galā ar plastmasas salmiņu izmantošanu kokteiļu sūkšanā, un planēta būs glābta. Tāds, lūk, priecīgs un daudzsološs stāsts.
