Guntis Veits un "Credo" VEF Kultūras pilī iesildīsies lielajām jubilejām

Guntim Veitam pēc pāris gadiem būs 70 gadu jubileja – kurš gan to pēc viņa teicamā sportiskā izskata varētu pateikt?! © Publicitātes foto

Šo sestdien, 3. septembrī, VEF Kultūras pilī uz savu lielkoncertu “Ko tu dungo savā kabatā” aicinās grupa “Credo”, kas jau gadu desmitus ir viens no vadošajiem estrādes ansambļiem Latvijā. Savukārt Guntis Veits jau ir ikona – kurš gan vaigā nezina mūždien smaidīgo “Credo” līderi?!

Ja parakņājas latviešu estrādes mūzikas annālēs, tad par ansambļa “Credo” izveides laiku tiek saukts 1974. gads, tāpēc arī par gaidāmo lielkoncertu VEF Kultūras pilī grupas solists Guntis Veits saka: “Šis koncerts būs kā ieskaņa grupas “Credo” 2024. gadā gaidāmajam 50 gadu jubilejas koncertam.” Šajos gados “Credo” apcirkņiem izgājuši aptuveni trīs desmiti mūziķu, un Guntis kā vokālists un arī ģitārists ir ilglaicīgākais - viņš šajā grupā ir no 1979. gada. Pārējie šobrīd ir Aivars Vīksna (bass), Gundars Lintiņš (bungas) un Guntars Endzelis (ģitāra). Taču par gaidāmo koncertu saruna, protams, ar Gunti Veitu.

Šķiet, “Credo” šoruden būs viena no pirmajām lielajām latviešu mūzikas grupām, kas mēģinās pierunāt klausītājus no āra brīvdabas pasākumiem doties atpakaļ klubos un kultūras namos…

Jā, mēs visu vasaru esam nospēlējušies pa dažādiem brīvdabas pasākumiem un tagad iesim iekšā VEF Kultūras pilī - būs forši! Gan jau tas nebūs tipiskais sēdkoncerts, tas ir, tāds tas uz pirmajām dziesmām droši vien būs, bet pēc tam klausītāji diez vai spēs mierīgi nosēdēt savās vietās.

“Credo ‘2022” (no kreisās): Aivars Vīksna, Guntis Veits, Gundars Lintiņš un Guntars Endzelis / Publicitātes foto

Kā vispār radās ideja par šādu koncertu? Pēdējā laikā “Credo” tiešām vairāk asociējas ar grupu, kas spēlē brīvdabas pasākumos, bet te - Rīga un uzreiz VEF Kultūras pils.

Cilvēkiem tomēr patīk apmeklēt koncertus arī šādā variantā. Man, piemēram, ir paziņa, kas saka: “Ai, Gunti, es negribu iet [uz koncertiem estrādēs], kur visi burzmā spaidās, mīcās un ņemas, krustām šķērsām piedzērušies un nepiedzērušies utt., labāk foršā vietā mierīgi sēžu savā krēslā un klausos, pa vidu ir pārtraukums, kad varu iziet uz “barčiku” un padzerties, kur neviens nekrīt uz kājām, neviens negrūstās utt.!” Ir dažādi klausītāji, arī uz teātri cilvēki taču iet ar garantiju, ka viss būs kā nākas un varēs netraucēti skatīties izrādi.

Vai kaut aptuveni vari saskaitīt, cik šovasar koncertus esat nospēlējuši?

Oi, nē, šovasar es tiešām nevarēšu! Neesmu to mēģinājis darīt un diez vai to arī spētu. Katrā ziņā šīs vasaras koncertu skaitu nevaru salīdzināt pat ar pirmspandēmijas laiku, par pēdējiem gadiem nemaz nerunājot. To skaitu varbūt varētu salīdzināt vienīgi ar tiem laikiem, kad “Credo” spēlēja pa 35 koncertiem mēnesī, kad katru dienu bija koncerti, ieskaitot pirmdienas, otrdienas, trešdienas un ceturtdienas, bet piektdienās un sestdienās to bija pa diviem un dažkārt pat pa trim!

Arī šovasar manīju, ka daudzi mūziķi pēc koncerta ātri savāc instrumentus, lec automašīnās un dodas uz nākamo vietu - droši vien arī “Credo”?

Protams! Piemēram, Jāņu pasākumos uzstājāmies trīs vietās vienā vakarā, tāpat arī Zvejnieku svētkos. Turklāt attālumi nebija mazie - Ventspils, pēc tam Cēsīs, bet no turienes atpakaļ uz Kandavu. Riktīga nobraukšanās, mājās esi sešos no rīta! Taču šajos laikos nevar tā baigi izvēlēties - jāņem to, ko tev piedāvā. Galvenais, lai sakrīt laiki, lai nav tā, ka septiņos vakarā jābūt Liepājā, bet desmitos - Daugavpilī.

Ir tā bijis?

Ir bijis, ka nospēlēju balli pie Usmas ezera, bet pa nakti man palūdz uzspēlēt Alūksnē. Protams, ka neaizbraucu, es viņiem teicu, ka pie jums varu būt tikai četros vai piecos no rīta!

Vai no šīs vasaras kāds koncerts ir īpaši palicis prātā, pēc kura tu gribētu atzīmēt atmosfēru vai klausītājus?

(Aizdomājas.) Patiesībā es varu teikt, ka visi šie koncerti ir bijuši ļoti īpaši. Klausītāji bija ļoti izslāpuši pēc mūzikas, līdz ar to visi koncerti bija fantastiski.

Atgriežoties pie Rīgas koncerta, cik saprotu, spēlēsiet divas stundas ar pauzīti, lai klausītāji var aiziet uz bufeti un…

…nē, nē, nē, pauzītes nebūs! Spēlēsim divas stundas bez pārtraukuma! Repertuārs? “Meitene ar kallu ziediem”, “Ūsainā puķe”, “Disnejlenda”, “Ko tu dungo savā kabatā”, “Kad mēs iemīlēsim”, “Neko nevar skaidri zināt”, “Kad nekas nav palicis tevī”, “Ziņģe par bailēm” utt., u.t.jpr. - kad spēlējam visu labāko, cilvēki zālē vienalga parasti atminas vēl kādu dziesmu un prasa, lai izpildām arī to. Taču nav jau iespēju visu nospēlēt! Esam paskaitījuši - lai varētu nospēlēt pilnīgi visu “Credo” repertuāru, mums vajadzētu astoņas stundas. Nonstopā! Varētu spēlēt veselu darba dienu bez pārtraukuma!

Vai rodas arī kādi jauni gabali?

Nav tā, ka guļam tikai uz veciem lauriem. Piemēram, pandēmijas laikā radās dziesma ar Guntara Rača tekstu - tās nosaukums ir “Lai!”. Vēl viena no jaunajām, kuru iedziedāju kopā ar “Credo” un aktrisi Leldi Dreimani, saucas “Tu sen jau mani zini”. Tā izdota 2020. gadā, arī tā ir ar Guntara Rača tekstu.

Šis koncerts viltīgi pieteikts - kā “ieskaņa grupas “Credo” 2024. gadā gaidāmajam 50 gadu jubilejas koncertam”, savukārt es parēķināju, ka arī tev pašam pēc pāris gadiem būs ļoti apaļa jubileja!

(Smejas.) Jā, jā, tā būs! Starp citu, jau ir pieteicies producents, kas šo jubilejas koncertu organizēs, taču es pagaidām neatklāšu viņa vārdu. Viņam ir ļoti labas idejas, kā šīs svinības varētu notikt, un plānota ļoti liela koncerttūre - šobrīd ir runa par kādiem 15-17 koncertiem pa visu Latviju.

Parasti cilvēki sajūsminās par Miku Džegeru, kuram pēc gada būs 80, bet mums pašiem Latvijā ir mūziķis, kurš gan vēl nevelk uz šādu gadu skaitu, taču ir ne mazāk enerģisks un izskatās krietni labāk par Džegeru! Kā uzturi sevi formā?

Atpūta brīvā dabā, braucu makšķerēt, mazliet arī sporta zālīte, taču galvenais - visu laiku spēlēju! Man nav bijušas lielas pauzes, ka nedēļu nespēlētu. Citi brīnās, kā man kakls tur visas šīs spēles, bet tāpēc jau tur, ka visu laiku tas tiek rūdīts uz skatuves!

Bet tad varbūt 2024. gadā vajadzētu ņemt un nospēlēt tās astoņas stundas no vietas, lai izskan visas dziesmas?!

Es jau varētu, bet baidos, ka klausītāji to neizturēs! (Smejas.) Jā, tas būtu interesanti - koncerts “vefā”, astoņas stundas nonstopā, bez iespējām pat iziet uz tualeti, lai visi ņem līdzi trauciņus un ēdienu. (Smejas.) Taču man liekas, ka jau šīs divas stundas dažiem būs pārbaudījums. Redzi, dažkārt ir tā, ka uz koncertu nāk vīrs ar sievu, taču vīrs nāk tikai līdzi un viņam parasti pirmais jautājums - a bufete būs? Ja nē, es nemaz neeju! Nu būs grūti, jo koncerts būs vienā daļā - būs vien jāsēž un jāklausās! (Smejas.) Bet vienreiz taču var, vai ne?!

Svarīgākais