Latvijas iedzīvotāji cenšas atlīdzināt ukraiņiem par to, ka mums pret Krievijas uzbrukumu nav jācīnās ar ieročiem. Krievijas uzbrukums Ukrainas daudzkāršojis Latvijas iedzīvotāju veikto ziedojumu apmēru jau pirms Ziemassvētku un gadu mijas rituālos ietilpstošā ziedošanas pacēluma.
Līdz labdarības simbola statusam tikusī platforma “Ziedot.lv” 12. decembrī caur aģentūru LETA pauda, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi šogad jau bija ziedojuši 19 miljonus eiro, no kuriem 15 miljoni iezīmēti Ukrainas atbalstam. Savukārt no šiem miljoniem vairāk nekā puse nonākusi pie Ukrainas bruņotajiem spēkiem. No atlikušās naudas 7 miljoni eiro naudas un iztikas (ne tikai pārtikas) preču veidā aizgājuši uz Ukrainu, bet 1,7 miljoni eiro palīdzējuši Latvijā nonākušajiem Ukrainas bēgļiem.
Salīdzinājumam jāielūkojas “Ziedot.lv” atskaitēs par iepriekšējiem gadiem. Organizācijas mājaslapā šo atskaišu rinda beidzas ar 2019. gadu, kad ziedojumu un dāvinājumu summa sasniegusi 2 998 892 eiro. Vēl iepriekšējos gados šīs summas ir svārstījušās līdzīgā līmenī, virs kura tās šogad pacēla droši vien arī inflācija, bet vēl jo vairāk Latvijas iedzīvotāju reakcija uz Krievijas agresiju valstij, kas atrodas samērā netālu no Latvijas un tāpat kā Latvijas robežojas ar Krieviju.
Ziedošanas kulminācija, kas jūtami palielinās visa 2022. gada rādītājus, vēl tikai priekšā. Pirms pāris dienām “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta atklāja labdarības maratonu “Dod pieci!" ar šā gada uzdevumu, ka “mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam pasniegt palīdzības roku un ļaut bērniem no Ukrainas Latvijā sajusties droši, siltumā un mīlestībā". Pavisam drīz varēsim salīdzināt šā gada “Dod pieci!” savākto ziedojumu summu ar 470 078 eiro, cik daudz naudas šī pati akcija piesaistīja pērn palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu likvidēšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem.
Aizejošā 2022. gada jaunievedums ir dzērienu pudeļu depozītmaksas atgriešanās. Šo naudu apsaimniekojošais uzņēmums “Depozīta Iepakojuma Operators” 8. decembrī sadarbībā ar “Ziedot.lv” bija devis iespēju “Ziedo savu depozītu”, t.i., atsakies no 10 eirocentiem par katru dzērienu pudeli vai bundžu, kas iemaksāti tukšas taras savākšanas sistēmai. Pirmās nedēļas laikā Latvijas iedzīvotāji taromātos noziedojuši kopumā 38 554 depozīta iepakojuma vienības = 3855,40 eiro. To sadalījumā 1743 eiro iezīmēti Ukrainas bēgļu bērniem, 1315 eiro - dzīvnieku patversmēm un 760 eiro veciem un trūcīgiem cilvēkiem. Uzņēmums cer līdz gada beigām savākt vismaz 30 000 eiro. - 10 000 eiro katram ziedošanas virzienam. Šim mērķim būtu nepieciešami 300 000 noziedoti depozīta iepakojumi.
“Ziedot.lv” nebūt nav vienīgais kanāls naudai un iztikas līdzekļiem uz Ukrainu vai pie Ukrainas bēgļiem Latvijā. Par pamanāmu organizatoru ziedojumu piesaistīšanai Ukrainai kļuvusi biedrība “Tavi draugi", kas 2013. gada Ziemassvētkos Engurē nodibinājuši skolēni palīdzībai pavisam lokālā mērogā. Pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai šai biedrībai bija saglabāta juridiskā adrese Engurē un labdarībai ziedoto mantu aprites bāze garāžas lielumā Rīgā, noliktavu kompleksā Ventspils ielā 50.
Par palīdzības vākšanu ukraiņiem “Tavi draugi” paziņojuši jau nākamajā dienā pēc Krievijas 24. februāra uzbrukuma Ukrainai. Biedrības pārstāve Beāte Bēvalde (attēlā) stāsta, ka tad garāža piegāzta ar mantām pāris dienu laikā un to novietošanai nācies meklēt daudzkārt plašākas telpas. Tās atrastas turpat noliktavu kompleksā bez maksas uz trijiem mēnešiem, kas pirmajā brīdī šķitis pietiekami ilgs laiks kara pabeigšanai un bēgļu atgriešanai mājās. Tagad kara beigas paredzēt neuzņemas neviens. Biedrība tajā pašā noliktavā palikusi kā īrniece (attēlā). Tās pilna laika darbinieku skaits pieaudzis no viena līdz 12, kuri starp visu citu organizē vēl pāris tūkstošu brīvprātīgo darbu. Telpu īrei un darbinieku uzturēšanai biedrība neizmanto tieši ziedojumus, bet nevalstisko organizāciju konkursos izcīnītas prēmijas.
Savus resursus Ukrainas labā novirza arī uzņēmēji, kuru rīcībā ne tikai nauda. Daudzos gadījumos vajadzīga pirmkārt labā griba un saprāts, kā pareizi izmantot viņu rīcībā esošos resursus. Piemēram, “Eco Baltia” konteineri - sarkanie konteineri speciāli atkārtoti izmantojamu apģērbu un apavu savākšanai ir pieejami izvietoti jau kopš 2019. gada. Tagad tie padarīti arī par punktiem, kur cilvēkiem ērti nodot ziedojumus ukraiņiem. Par to “Neatkarīgajai” stāstīja “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Tālāk jau drēbju saimnieku izvēle, vai viņi atteiksies no apģērba un apaviem, kas vēl derīgi valkāšanai, nevis tikai pārstrādei veidā, kas iespējami saudzīgs videi.
Uzņēmumu iespējas palīdzēt Ukrainai ir daudzas un dažādas. Viņam zināmo uzņēmēju ziedojumu apjomu Ukrainai M. Simanovičs vērtēja ar pieciem miljoniem eiro ar piebildi, ka šis apjoms nepārtraukti pieaug. Līdz šim vismaz Latvijā cilvēki nav atslābuši palīdzības sniegšanā Ukrainai un ukraiņiem.
Tepat varētu pieminēt brīvprātīgo grupu “Savvaļas bites", kas ar 3D printeriem visā Latvijā ražo plastmasas stabilizatorus jeb astes Ukrainas armijas dronu munīcijai. Valmierietis Jānis Ozols Covid-19 pandēmijas laikā aizsāka kustību “3D Savvaļas bites”, drukājot sejas aizsargus mediķiem. Ja tagad visi brīvprātīgie ieslēdz savus pārsimts 3D printerus, tad “Savvaļas bišu” sasniegtā ražošanas jauda būtu 1000 stabilizatoru dienā.
“Veselības centrs 4” 13. decembrī informēja, ka Ukrainā tiks nogādāta ārstniecības iestādes sarūpētā ātrās palīdzības automašīna un humānā palīdzība.
Varbūt pat vēl vairāk nekā Ziemassvētki palīdzības apjomu uztur no Ukrainas nākošas liecības par Krievijas kara noziegumiem. Pēdējos mēnešos Krievijai ar karošanu neveicas un tā spiesta atstāt februārī un martā sagrābtās Ukrainas teritorijas, kur tiek uzieti okupantu nogalināto ukraiņu līķi u.c. noziegumu pēdas. Otra noziegumu sērija ir apdzīvoto vietu apšaude ar mērķi piespiest ukraiņus ielaisties uz pamieru. Turklāt krievi nonākuši līdz viņuprāt milzīgai viltībai, ka nevajag sagraut kuru katru māju, lai padarītu to praktiski neapdzīvojamu vismaz ziemā. Daudzas ēkas pilsētās celtas tā, lai nevarētu funkcionēt bez elektroapgādes un ūdensvada/kanalizācijas, kuru uzturošie objekti ir galvenais krievu veikto apšaužu mērķi, ja vien viņi spēj tajos trāpīt.
Krievijas rīcība padara ukraiņiem nepieciešamus gan viselementārākos sadzīves priekšmetus gadījumos, kad viņu mājokļi tiek sagrauti (sadedzināti) līdz ar visu iedzīvi, gan komunālās saimniecības aprīkojumu. Ļoti lielu lomu spēlē ģeneratori, kas no benzīna vai dīzeļdegvielas ražo elektrību. Tie tagad tiek vāktu pa visu Eiropu. 16. decembrī LETA citēja Dobeles pašvaldības izpilddirektora vietnieku Aldi Lerhu, ka trīs jaudīgi ģeneratori esot sākuši ceļu uz Ukrainas pilsētu Shidnicu. Pašvaldība tos Rīgā atdevusi biedrībai “Tavi draugi", kura apņēmusies tos kopā ar citiem ziedojumiem nogādās Shidnicā. B. Bēvalde saka, ka līdz šim biedrība nosūtījusi uz Ukrainu 40 ģeneratorus.
Gan karavīriem ierakumos, gan civiliedzīvotājiem ļoti noderīgas ir sveces, kuru liešana apgūta Ventspils ielas noliktavā (attēlā). Visi mīļi lūgti nogādāt uz turieni parafīnu.
15. decembrī “Tavi draugi” atklāja labdarības kampaņu “Ziemassvētku ekspresis: Latvija - Ukraina” (attēlā) bērnunamos mītošo Ukrainas bērnu atbalstam.
Biedrība kopā ar “Eco Baltia” bija apņēmusies sarūpēt Ziemassvētku dāvanas līdz 400 bērniem Ukrainas bērnunamos, kā arī silto ziemas apģērbu, apavus, segas un spilvenus, ko īpašs Ziemassvētku ekspresis “Latvija-Ukraina” nogādās Ukrainā. 15. decembra vakarā savākto dāvanu skaits izrādījās 393, kas nozīmē, ka līdz akcijas beigām to būs daudz vairāk.
Akcija sākās ar dziedātājas Katrīnas Gupalo Ziemassvētku solokoncertu “Tavi draugi” telpās Ventspils ielā 50 (attēlā). Turpinājumā bija sagatavoti pasākumi 16. decembrī Dobeles pils pagalmā, kopā ar Patrishu un “Smaidu Darbnīcu", 17. decembrī Valmierā pie kultūras centra kopā ar Grētu Grantiņu, 18.decembrī no Tukuma Brīvības laukumā kopā ar Samantu Tīnu un 19. decembrī Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Organizācijas mājaslapā sniegtas Ukrainas bērnu vēlēšanās pēc dāvanām. Konkrētie lūgumu tagad apmierināti un dāvanas jau sapakotas (attēlā), bet dod priekšstatu, ko arī citi bērni vēl varētu gribēt.
K. Gupalo uzstāšanās Ventspils ielā atgādina par atbalstu Ukrainai, kas nav ne nauda, ne manta. Cik, lūdzu, maksā Tautas frontes muzeja jaunieguvums “Brīvības klavieres”? Tas ir K. Gupalo un pianista Andreja Osokina dāvinājums. Klavieres šā gada 27. martā pēc abu mūziķu ierosmes tika novietotas Kronvalda parkā iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā kā simbols protestam pret Krieviju un atbalstam Ukrainai. Mākslinieki Mārtiņš Aizpurvs un Mārtiņš Dziļums tās arī apgleznoja Ukrainas karoga krāsās. Sākotnēji iecerētais akcijas laiks bija divi mēneši. Kara turpināšanās un klavieru izmantošana dažādās Ukrainas atbalsta akcijās pamudināja paildzināt to palikšanu šādu notikumu vietā tik ilgi, cik ilgi to atļāva metorologiskie apstākļi. Tagad tās novietotas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja ekspozīcijā.
Tautas brīvprātīgie ziedojumu pēc apmēra ir nelieli attiecībā pret Latvijas valsts un kur nu vēl lielvalstu iespējām. Taču tiem nozīme kā orientierim, ka politiķi būs populāri ar valsts, t.i., nodokļu maksātāju naudas novirzīšanu turp, uz kurieni iet brīvprātīgi ziedotā nauda.
Saeima 8. decembrī grozīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, pagarinot atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem no 31. decembra līdz nākamā gada 30. jūnijam. Rīgas dome 14. decembrī par tādu pašu laiku pagarināja bezmaksas braukšanu Ukrainas iedzīvotājiem pašvaldības sabiedriskajā transportā.
Eiropas Savienības mērogā ukraiņu bēgļu aizsardzības programma pagarināta līdz 2024. gada martam, kad būs apritējusi divi gadi kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai. ES dalībvalstis šobrīd stīvējas ap 18 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai 2023. gadā kā aizdevumu, ko pēc tam būs lielas cerības nosegt ar Krievijas reparācijām par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem. 13. decembrī Parīzē notikušās Ukrainas atbalsta konferences dalībvalstis apņēmušas samest Ukrainai miljardu eiro cilvēku un valsts izdzīvošanai. “Tā ir palīdzība vai dāvanas. Tie nav aizdevumi,” lepojusies Francijas ārlietu ministre Katerīna Kolonna.
