Gada nogalē, kad neglābjami tiekam slīcināti Ziemassvētku dziesmu virpulī, daudzi rod glābiņu pašu izvēlētās ziemīgās melodijās, bieži vien bez jebkādas piesaistes šiem svētkiem. Aivars Hermanis un Raimonds Macats pandēmijas mājsēdē radījuši skaņdarbus, kurus apkopojuši vienviet albumā “Ziemas vakars”.
Aivaru Hermani un Raimondu Macatu saista sena muzikāla draudzība jau vairāk nekā 30 gadus. Viņi kopā muzicē dažādos projektos un grupās, veic skaņu ierakstus, kā arī sadarbojas, producējot gan savu mūziku, gan arī amata brāļu radīto. Aivars Hermanis ir ģitārists, aranžētājs un skaņu ierakstu producents, ap 200 dziesmu un instrumentālu skaņdarbu autors, piedalījies vairāk nekā 1000 (!) studijas skaņu ierakstos. Savukārt Raimonds Macats ir ne vien lielisks multiinstrumentālists, taustiņu un mutes ermoņiku meistars, bet arī pieprasīts aranžētājs - viņa dziesmas, instrumentālie skaņdarbi un aranžējumi regulāri tiek atskaņoti radio un TV.
Taču jaunākais mūziķu kopdarbs - instrumentālais albums “Ziemas vakars” - ir pavisam īpašs, proti, tas tapis mazliet jau piemirstās kovida dīkstāves (dīksēdes jeb mājdirnes - sauciet to, kā gribat) laikā. Mūziķi to ierakstījuši katrs savā mājas studijā, klātienē pat netiekoties, bet sinhronizējot ierakstītās instrumentu partijas ar tā saucamo “play back” metodi un pārsūtot failus viens otram internetā. Ierakstam pievienojies arī sitamo instrumentu meistars Artis Orubs, un arī viņš līdzīgā kārtā ieskaņojis partijas savā mājas studijā, vēlāk nosūtot tās kolēģiem.
Albumā ietvertas četras Aivara Hermaņa un divas Raimonda Macata instrumentālās kompozīcijas, kā arī pa vienai Raimonda Paula (“Ziemas vakars”) un Zigmara Liepiņa (“Ķiršu lietus”) dziesmu instrumentālajai versijai abu meistaru apdarē. Jāpiebilst, ka albums izdots arī CD versijā - tā ir priekšā teikšana tiem, kuri nezina, ko melomāniem uzdāvināt strauji tuvojošajos gada nogales svētkos.
Abi mūziķi šajā diskā izspēlējušies pēc sirds patikas - prieks klausīties! Aivara ģitārspēles prasmes nekur nav zudušas, tāpat arī Macata taustiņinstrumentu pārvaldīšanas meistarība, bet abi kopā viņi viens otru lieliski papildina. No albumā iekļautajiem skaņdarbiem primāri iekrīt ausīs “Ķiršu lietus” - lai gan šī dziesma dzirdēta jau neskaitāmās versijās, katra nākamā tikai atdzīvina interesi pa šo Zigmara Liepiņa skaņdarbu. “Ceļš”, “Rudens Liepājā”, “Cēsu rudens” un citi instrumentālie skaņdarbi - arī tie atradīs savus piekritējus.
Starp citu, interesi par albumu primāri radīja izdevēju no izdevniecības “Upe tuviem un tāliem” un pašu mūziķu pieteikums: “CD “Ziemas vakars” - labs ceļabiedrs autobraucējiem un neuzkrītošs fons vakarā pie kamīna un glāzes vīna.” Tas nu kaut kā galīgi neiet kopā, tāpēc mudināja ķerties pie klausīšanās, un jāsaka, ka albums tā īsti nederēs ne vienam, ne otram - lieldarbā ietvertie skaņdarbi nav tik liriski, apcerīgi un sapņaini, lai to pavadījumā zvilnētu ar vīna glāzi rokā pie kamīna, bet nav arī tik jestri, lai mudinātu tos klausīties pie auto stūres. Drīzāk varētu iedomāties “Ziemas vakara” skaņdarbus skanam skaistā, saulainā ziemas rītā, kad nekur nav jādodas un uz aukstā gadalaika sastrādāto var mierīgi nolūkoties pa logu. Autobraucējiem - varbūt sēžot pie stūres un gaidot aizkavējušos sievu vai brīvdienu rītos nesteidzīgi rokot savus auto ārā no kupenām…
Taču katram radīsies citādas, savas asociācijas, tāpēc šeit vienots sajūtu definējums nav iespējams. Galvenais - neveriet vaļā albuma klausīšanās brīdī sociālos tīklus un neiedziļinieties tur esošajās diskusijās, tad “Ziemas vakars”, visticamāk, nesasniegs mērķi.
