Gadu mijā vērts pamest skatu atpakaļ, vai kaut kas nav piemirsies, vai kaut kas nav nepelnīti apdalīts ar tam pienākošos uzmanību. Latvju mūzikā viens no šādiem darbiem varētu būt grupas ar īpatnējo nosaukumu “Kautkaili” albums, kā arī apvienības redzamākās līderes Kristīnes Pāžes darbība kopumā.
Nostalģiskā popa (izrādās, ir arī tāds žanrs…) grupa “Kautkaili” ar Kristīni Pāži, Didzi Bardo un Kristu Krūskopu sastāvā ilgi loloto un auklēto debijas albumu laida klajā novembra beigās. Šajā lieldarbā iekļautas gan iepriekš izdotās dziesmas “Augam viens no otra projām” un “Ļauj man”, gan arī virkne pavisam jaunu skaņdarbu.
Albums “Personas kods” tapis grupas dalībnieku lauku mājā Stukmaņos, un tā radīšanas procesā piedalījušies arī mūziķi Kaspars Vizulis, Rūdolfs Daņiļevičs, Rinalds Maksimovs, Gunārs Gaumigs un “Baltic Groove Orchestra” Jāņa Ivuškāna vadībā. Jāatgādina, ka “Kautkaili” albuma priekšvēstnesis, dziesma “Ļauj man”, kas tika izdota oktobrī, sasniedza vairāku radiostaciju topu augšgalus, taču nebūs brīnums, ka lielāka mēroga atzinību varētu izpelnīties arī viss albums - spriežot pēc kolēģu atsauksmēm, tas ir nopietns pretendents uz Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” Top 5 popmūzikas albumu kategorijā un varbūt pat vairāk. “Es ticu, ka šis ir tas gadījums, kad visas šaubas un kaitnieciskais perfekcionisms kaut kur tomēr aizveda. Kā grupa beidzot saaugām vienā jēgpilnā, muzikālā organismā, tomēr man patiesi vajadzēja vairākus gadus un motivējošus, ticības pilnus draugus, lai nobriestu šo stāstu aizvest līdz jums,” šādu vēstījumu sociālajos tīklos pauž grupas soliste un dziesmu autore Kristīne Pāže.
Latvju mūzikas pārzinātāji teju vai sacentušies sava starpā, kurš izdomās krāšņākus epitetus “Kautkaili” albuma slavināšanai, un ir jau arī par ko - ļoti kvalitatīvs darbs! No Kristīnes Pāžes jau gadiem tiek gaidīts izrāviens, jo šī talantīgā mūziķe spēj ieinteresēt ar visu, kam vien pieķeras, sākot ar superhitu “Zemes stunda” kopā ar ansi (pirms pieciem gadiem tapušais gabals joprojām neatstāj dažādu straumēšanas servisu topu spices), kopdarbu ar Shipsea dziesmā “Dienesta romāns” un satriecošo poproku kopā ar Aiju Andrejevu un Agnesi Rakovsku dziesmā “Laime šī”, līdz pat piedziedāšanai grupai “Laika suns” viņu jaunākajā singlā “rīts rīts rīts rīts rīts rīts” un projektam “P.S.PMS” kopā ar draudzenēm Elīnu Silovu un Eviju Vēberi. “Personas kods” nav izņēmums - ilgi gaidīts (pat pārāk ilgi!), tomēr beidzot sagaidīts.
“Vajadzēja vairākus gadus, lai, izejot cauri pamatīgai un emocionālai šaubu centrifūgai, izdotu mūsu pirmo albumu,” atzīst Kristīne. “Tomēr ticu, ka šis process bija diezgan būtisks ceļā uz savas skaņas un satura meklējumiem. “Personas kods” ir pašterapeitisks attiecību albums - retrospektīvi pieredzes stāsti par sevi, līdzcilvēkiem un mūsu reizēm sarežģīto latviešu dabu. Tā ir vienvirziena biļete ceļojumā tuvāk sev pašam.”
Grupas “Kautkaili” mūziķi acīmredzami tiešām gājuši cauri “pamatīgai un emocionālai šaubu centrifūgai” un “būtiskam ceļam uz savas skaņas un satura meklējumiem”, cenšoties visu noslīpēt līdz maksimālam perfektumam, turklāt darījuši to tik pamatīgi, ka beigu galā albums šķiet mazliet… pārsāpēts. Zaudēts dzīvīgums - albums kopumā šķiet skanējumā pārlieku sterils. Bet varbūt tikai tā šķiet.
Par šajā lieldarbā iekļautajām dziesmām. Nekādi neapnīk skaistā un intīmi personīgā “Kurš pirmais?”, neapšaubāmi vērtīgas ir “Ļauj man” un arī “Augam viens no otra projām”, savukārt “Kofeīna nakts” (jā, jā, tieši kofeīna, lai gan “kokaīna nakts” skanētu iederīgāk…) joprojām ir bezgalīgi lipīga. Savukārt no iepriekš nedzirdētākiem gabaliem aizķer “Ilgas” un “Kāda jēga”, arī draiskā “Pavedieni”. Par instrumentālistu individuālo meistarību nav vērts pat kaut ko teikt - Didzis Bardo un Krists Krūskops savu lietu pieprot, tas ir vispārzināms fakts.
Albuma prezentācijas koncerts “M/Darbnīcā” bija pilnībā izpārdots (varētu pat teikt, ka absolūtā pilnībā izpārdots…), savukārt līdz nākamajai iespējai dzirdēt “Personas kodu” dzīvajā izpildījumā būs mazliet jāpaciešas - nākamo koncertu “Kautkaili” plāno 22. martā K. K. fon Stricka villā. “Esam patiesi aizkustināti par negaidīti lielo atsaucību albuma prezentācijas koncertam, tādēļ tiekamies jau pavasarī nedaudz plašākā pulkā,” aicina mūziķi. Uz jau minēto koncertu “M/Darbnīcā” aizdoties nesanāca, taču “Kautkaili” K. K. fon Stricka villas dārzā iepriekš ir redzēti - ir tā vērts, viņi spēj piesaistīt uzmanību ar kaut ko netveramu. Individuālā harisma vai mūzikas emocionālais spēks - droši vien no visa pa riekšavai.
Iespējams, no jau daudzkārt pieminētās Kristīnes Pāžes 2024. gadā varēs sagaidīt lielus darbus arī citā frontē - šā gada pavasarī ar jaunu singlu “Saisti” sevi pieteica grupa “P.S.PMS”, kuras pirmā atrādīšanās plašākai auditorijai notika Rīgas pilsētas svētkos uz nelielas skatuvītes, kas bija uzslieta uz Smilšu ielas. “Grupa radās pagājušā gada nogalē - pēc tam, kad es uzrunāju Eviju un Elīnu kopā paspēlēt. Vēlējos vienoties kopīgā sinerģijā ar sev tuvām, dvēseliski radniecīgām sievietēm, kuras rada mākslu, iedvesmojoties no savas sarežģītās jūtu pasaules. Katra mūsu tikšanās ir terapija ar pievienoto vērtību - īpaša skaņa ar raksturu. Dažādas, tajā pašā laikā līdzīgas un jau saaugušas vienā skaistā, neparastā organismā,” stāsta Kristīne.
Dziesma “Saisti” tika pieteikta kā pirmais singls no gaidāmā debijas albuma, kurš joprojām ir gaidībās - pēc Kristīnes stāstītā, tas šobrīd tiek lēnītēm tapināts, un, visticamāk, laists klajā 2024. gadā kā EP. “Šīs dziesmas skici Elīna mums parādīja pašā pirmajā tikšanās reizē. Sākām kopā dziedāt, kaut ko ierakstījām un pēcāk pārlaimīgas griezām uz riņķi un spridzinājām idejas par to, kas ir un kas būs mūsu grupa. Tagad pie dziesmām mēs nonākam, kopīgi improvizējot, pēcāk attīstot radušos ideju un stāstu. Tad ierakstām instrumentus: Elīna spēlē basu un vērpj balss paladziņus, Kristīne spēlē ģitāru un taustiņus, es veidoju ritmus un skaņu dizainu uz modulārajiem sintezatoriem, pēcāk arī producēju ierakstīto,” stāsta Evija Vēbere.
Lai gan šī muzikālo dāmu trijotne šķiet kopā absolūti nesavienojama, uz skatuves (un arī dzīvē) viņas tomēr savienojas perfekti: muzikāli izglītotā Elīna Silova tur vokālo bāzi, Evija Vēbere pie dažādiem smalkiem elektroniskajiem verķiem gādā, lai tas viss glīti izskatītos un jokaini skanētu, bet Kristīne Pāže - ir Kristīne Pāže, šī projekta “hedlainere”. Ja īsumā: tur kaut kas ir, kaut kas būs un kaut kas sanāks.
