Nelaimīgo putnu cilvēki pamanīja, pastaigājoties gar Rīgas līča krastu Daugavgrīvā. Izrādījās, ka ap gulbja kāju bija aptinusies no neilona izgatavota makšķeres aukla. Nevienaldzīgie ļaudis izsauca VUGD speciālistus.
Cietis bija paugurknābja gulbis. Kopīgiem spēkiem putnu izdevās noķert un atbrīvot no nāvējošām lamatām. Taču glābšanas operācijas laikā noskaidrojies, ka situācija ir vēl bēdīgāka par to, kas redzēta no krasta, jo gulbja kājā bija ieķēries arī pamatīgs makšķernieka āķis.
Gulbi nācās vest uz Latvijā vienīgo putnu patversmi “Draugа spārns” - pagaidu izmitināšanai un ārstēšanai.
Portāls “Кontekst.lv” sazinājās ar patversmi, lai uzzinātu, kā jūtas cietušais putns un vai tur bieži nonāk “pacienti” ar līdzīgām traumām.
“Bija daudz asiņu. Locītava bija bojāta divās vietās, savukārt pirksts bija cietis no āķa. Sākumā mums bija cerība, ka izdosies iztikt bez ilgākas ārstēšanas. Taču infekcija ir izplatījusies, un pašlaik gulbi ārstē ar antibiotikām. Pagaidām ceram uz labāko,” pastāstīja patversmes “Draugа spārns” vadītāja Anete Asare-Siņevolnova.
Viņa saka, ka patversmei bieži jāuzņem ārstēšanai visdažādākie putni, kas cietuši no “aktīvās atpūtas pie dabas” cienītāju bezatbildīgās rīcības. Makšķernieku āķi lauž putnu knābjus, ieķeras mēlē, nonāk kuņģī, auklas un tīkli kropļo un norauj kājas un spārnus, aptinas ap kaklu.
Patversmē “Draugа spārns” putnus ārstē, veic dārgas operācijas, taču ne visus izdodas glābt. Tos, kurus vairs nevar atgriezt dabā, atstāj dzīvot šeit.
2023. gadā patversme palīdzēja atgriezties ierastajā savvaļas vidē 789 nelaimē nokļuvušiem putniem. Taču palīdzību saņēmušo skaits ir krietni lielāks. Patversmes pacientu vidū ir sudrabkaijas, baloži, gulbji, svīres, pīles, strazdi, stārķi, pūces, bezdelīgas, zvirbuļi, zīlītes un citi putni.
Pēc patversmes speciālistu vārdiem, pie ūdenstilpēm putnus apdraud tas, ka viņi neatšķir šņores un auklas, pie kurām makšķernieki mēdz piestiprināt svina svariņus, no ūdens augiem. Rezultātā putni tos aprij un mirst lēnā un mokošā nāvē no saindēšanās ar svinu. Ja šādi novājinātu putnu apēdīs kāds plēsējs, piemēram, aizsargājamais jūras ērglis, arī to nogalinās svins.
“95% pie mums nonākušo putnu ir cietuši cilvēku rīcības dēļ — šos putnus notriec automašīnas, viņi sasitas pret stiklotām durvīm un logu rūtīm, sapinas zvejnieku tīklos. Savu “pienesumu” dod arī elektropārvades līnijas un vēja ģeneratori,” stāsta patversmes vadītāja.
Šobrīd “Draugа spārnā” atrodas aptuveni 1000 putnu no visas Latvijas. Daži ir cietuši tik stipri, ka vairs nevarēs atgriezties dabā. Citi, līdzīgi kā gulbis no Daugavgrīvas, tiek ārstēti un joprojām saglabā izredzes atgriezties pie normālas dzīves.
“Uzreiz pēc ārstēšanas putni netiek izlaisti dabā,” skaidro Anete Asare-Siņevolnova. Viņus izvieto ārā patversmes teritorijā, lai atkal pierod pie parastajiem laikapstākļiem un gaisa temperatūras. Savukārt patversmes darbinieki tos novēro, lai saprastu, vai putns spēs atgriezties brīvībā. Pēc padoma Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrībā “Draugа spārns” var vērsties pa tālruni: 29420665.
REKVIZĪTI BIEDRĪBAS ATBALSTAM:
Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība "DRAUGA SPĀRNS"
Vienotais reģ. nr.: 40008193885
Konta Nr. LV07PARX0016203270001
