Lasāmgabali

Šodien galerijā Daugava atklāj mākslinieces Kristas Dzudzilo gleznu izstādi "Mīklaini kā spogulī".

«Tagad jau ir ļoti moderni ielūkoties otra cilvēka privātajā dzīvē – viņa skapī, viņa telefonā... Skatītājiem tas būs bišķiņ piedūriens, kā tas notiek uz skatuves,» domā skatītāju mīlētais Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts.

«Dzīve ir pārāk īsa, lai ietu tikai uz vienu teātri,» saka jaunizveidotā teātra – Willa teātris – dibinātājs un producents Kalvis Lasmanis. Galvenais vadmotīvs, veidojot šo teātri, bija radīt jaunu platformu skatītājiem un aktieriem.

Orķestris Rīga diriģenta Valda Butāna vadībā sadarbībā ar Rihardu Zaļupi gatavo kino mūzikas koncertprogrammu, kas publikai tiks piedāvāta 1. martā Vidzemes koncertzālē Cēsis un 7. martā Ventspils koncertzālē Latvija. Mūziku ar stāstiem bagātinās muzikoloģe Liene Jakovļeva.

«Es ļoti gaidu koncertus Latvijā, jo te tos izbaudu daudz vairāk nekā citviet pasaulē. Spēlējot Latvijā, ir jāatdod no sevis vislabākais, jo klausītājs ir ļoti prasīgs – viņš jutīs, ja neatdosi sevi visu,» saka jaunais pianists Daumants Liepiņš, Lielās mūzikas balvas 2017 laureāts, viens no četriem jaunajiem pianistiem pasaulē, kuram žurnāls Pianist Magazine 2020. gadā iesaka sekot līdzi.

«Protams, ka būšu Pīķa dāmas pirmizrādē Rīgā, lai gan dienu iepriekš notiek Andreja Žagara vēl viena iestudējuma – Manona Lesko – atjaunojuma pirmizrāde Maskavā,» saka Kristīne Pasternaka. Šis laiks kostīmu māksliniecei ir darbīgs un stresains, bet pirmizrādes diena ir robežpunkts, un tad ir arī pavisam citāds stress. «Pirmizrādes parasti skatos no gaismotāju būdas. Starp citu, tajā nedzird zāles reakciju, dzird tikai to, kas notiek uz skatuves.»

Pirms vairākiem gadiem mūziķis Igo Mežotnē pie Lielupes noskatīja senu kaļķu dedzinātavu un, lai iegādātos 1897. gadā celto kaļķa cepli, kurā dedzināti pat ķieģeļi Mežotnes pils celtniecībai, pārdeva sev piederošo īpašumu Teikā.

Parasti kā ārkārtīgi kaitinošu uztvēru jebkuru Latvijas salīdzinājumu ar Igauniju – sak, tur tas labāks nekā Latvijā un šis. Tagad, pēc brauciena pa Tallinas jaunākajiem muzejiem un populārzinātniskajām darbnīcām, jāsaka – tiešām lieliska vieta ģimenes brīvdienām! Un nesavelciet skeptisku grimasi, lasot vārdu «muzejs» – tas, ko ar šo vārdu saprot Igaunijā, ir radikāli atšķirīgi no Latvijas muzejiem. Muzeji Tallinā ir mūsdienīgi un ar aizraujošām līdzdarbības iespējām – izmantojot gan jaunākās tehnoloģijas, gan prasmi izstāstīt vēstures stāstu tā, lai tas būtu vizuāli iespaidīgi. Var tikai apskaust, kā igauņi pratuši investēt gan Eiropas fondu naudu, gan privātos līdzekļus, lai valsts, kur klimats ne tuvu nav tūrismam labvēlīgs, spētu ar to ieinteresēt valsts viesus.

«Protams, es pats jūtu, kā divdesmit gadu laikā savā mūzikā esmu mainījies, no kā ietekmējies un kurp virzījies, bet, tā kā vienmēr esmu strādājis ne vien ar azartu, bet arī ļoti atbildīgi, pat skrupulozi, līdz sīkumam visu noslīpējot – lai pats būtu līdz galam apmierināts, man nav par ko kaunēties,» saka komponists un pianists Jānis Strazds.

«Kā profesionāls mūziķis es regulāri veicu mūzikas ierakstus, taču šis disks man nav kārtējais, tas ir īpašs – tajā iemūžināti mana drauga, komponista Pētera Plakida darbi,» tā par nacionālās ierakstu kompānijas Skani jaunāko veikumu – kompaktdisku Atskatīšanās – saka diriģents Vasilijs Sinaiskis. Šovakar kādreizējais rīdzinieks kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) uzstāsies ar krāšņu programmu Mocarts, Brukners un maestro Sinaiskis.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta izstāde Džemma Skulme. Viņas glezniecība, kas būs aplūkojama līdz 5. aprīlim.

Kārdinājumi un kārumi var būt divi vienā, ja ļaujas kņudošai vēlmei izbaudīt kaut ko jaunu. Protams, vasarā Kurzemes jūrmala čum un mudž no atpūtniekiem, bet šis ir ļoti labs laiks, lai dotos mazā izpētes braucienā, gūtu nelielus piedzīvojumus un noskatītu labas vietas iespējamai ilgākai atpūtai gada siltākā laikā Kurzemē.

«Nav katru dienu jātrenējas stundām ilgi, lai būtu labā formā. Man ir četri treniņi nedēļā, un katrā pavadītais laiks ir līdz vienai stundai. Un tie ir tikai četri procenti no laika, ko veltu pats sev, un tas taču nemaz nav daudz,» saka pazīstamais kultūrists Māris Šveiduks (60).

23. februāris ir pēdējā diena, kad apmeklētājiem pieejama izstāžu zāle Arsenāls pirms tās rekonstrukcijas uzsākšanas. Pēc nepilniem diviem gadiem unikālā ēka varētu būt tikusi vaļā no apzīmējuma «Rīgas C kategorijas grausts», būs novērstas tai konstatētās pilsētvides estētisko kvalitāti pazeminošās iezīmes. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – vai tiks īstenota Arsenāla rekonstrukcijas otrā kārta, jo pagaidām ir tikai ieceres un projekti, bet nav finansējuma.

Leona Brieža aiziešana mūžībā pagājušās nedēļas nogalē bija šoks. Sociālajos tīklos cilvēki neslēpti skuma, publiskoja viņa dzejas rindas, dalījās ar tīmekļa saitēm, kurās iespējams klausīties dažādu komponistu dziesmas ar Leona Brieža vārdiem un personiskajām atmiņām.

Rīt, 5. februārī, Nacionālajā teātrī notiks mūziķa Kārļa Kazāka koncerts Apspēlēts, kas vienlaikus būs arī mūziķa jaunākā albuma tautās laišana. «Apspēlēts ir stāsts par mani un manu mūzikas izjūtu šodien, par realitāti, kas var tikt paplašināta tā, kā es to vēlos, kā es uz to paskatos,» tā savu piekto solo albumu raksturo Kārlis Kazāks.

«Izrādēs bērniem un jauniešiem spēlēju jau tik ilgi, ka jūtos pārliecināta par sevi šajā lauciņā un uzdrošinos teikt, ka daru to tiešām profesionāli. Man arī ļoti patīk dauzīties, un es izbaudu to, ko daru, bet – man ir trīsdesmit gadu un, veidojot dramaturģiju izrādei, es varu tikt uztverta arī kā nopietna dāma,» smaidot saka aktrise Ance Muižniece.

Jauno, 2020. gadu vēlējāmies sagaidīt nevis ierastā mājas gaisotnē, bet kaut kur ārpus dzimtajām ārēm.

«Teātrim ir ļoti liela nozīme, negribas teikt, cilvēku programmēšanā, tāpēc saku – viedokļa veidošanā. Latvieša mentalitātei teātris ir ļoti nozīmīga dzīves sastāvdaļa, tāpēc ir īpaši jādomā par to, kas, kā un par ko tiek runāts uz skatuves,» uzskata komponists Kārlis Auzāns. Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde Lauras Grozas-Ķiberes jaunākajam iestudējumam Talantīgais misters Riplijs, un Kārlis Auzāns ir viens no izrādes veidotāju radošās komandas.