Lasītāju viedokļi

Valsts kancelejas direktors, pandēmijas ierobežošanai izveidotās Starpinstitūciju koordinācijas grupas vadītājs Jānis Citskovskis Covid-19 krīzes pārvaldību nosaucis par “murgu”.

Vakcinēšanās būšot obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Darba devējiem būšot tiesības atlaist darbinieku, kurš nevarēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu.

Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem. Šai Eiropas dāvanai būtu jāpalīdz izvilkt no pēckovida krīzes mūsu valsts tautsaimniecību, dodot cilvēkiem atkal pamatu zem kājām un nākotnes perspektīvu.

Eiropas Savienība Krievijai var uzstādīt noteikumus un izvirzīt prasības, bet kā ar līdzvērtīgu  partneri nerunās – atgriežoties no Briseles samita,  paziņoja mūsu premjers Kariņš. Un viņa teiktajā bija sajūtams liels gandarījums un lepnums par šo nostāju, ko ES valstu valdību vadītāju sanāksmē panāca Austrumeiropas, galvenokārt Polijas un Baltijas pārstāvji.

1. “Grand prix” par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šis čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra tvtera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību vēlēšanās. Taču ar šā lēmuma palīdzību valdošais vairākums paslauka zem tepiķa acīmredzamu, arvien pieaugošu demokrātijas krīzi mūsu valstī. Tie, kas tagad jūtas gandarīti, ka šis kompromiss esot “novērsis konstitucionālo krīzi” un pasargājis Saeimu no iespējamas atlaišanas draudiem, vēl dziļāk ielaiž šo kaiti.

Šī gada 12. maijā esmu saņēmis SIA “MEDIJU NAMS” Nr. 3-1/ 38 atbildi uz manu 13.04.2021. iesniegumu, kurā saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. pantu vērsos pie SIA “MEDIJU NAMS” ar iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” nosoda Baltkrievijas varasiestāžu rīcību, patvaļīgi nosēdinot pasažieru lidmašīnu Minskā. Tas ir neattaisnojams aviopārvadājumu noteikumu pārkāpums, apdraudējums pasažieru drošībai, ko starptautiskā sabiedrība nevar atstāt bez ievērības.

Nesen visi ar lielu līdzpārdzīvojumu sekoja notikumiem Durbes jūras ērgļu ligzdā. Līdz lielie putni mazuļus apēda. Skats nav patīkams, taču no dabas likumu viedokļa – visnotaļ racionāls. Kāpēc savā ligzdā turēt tos, kam vienalga nav lemts izdzīvot?

Vai Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas cilvēku brīvas un likumīgas izvēles, ja policija var medijos aicināt nedoties pie kāda pieminekļa un liegt tur nolikt ziedus?

Brīžos, kad politiķi un valsts amatpersonas žēlojas par to, ka mūsu uzņēmēji pārāk tumšās krāsās raksturo Latvijas biznesa vidi un runā par valsts atbalsta trūkumu un bezjēdzīgu šķēršļu radīšanu uzņēmējdarbībai, viņiem būtu vērts vēlreiz iepazīties ar to, kā valsts institūcijas ne tikai nenes nekādu atbildību par valstij nodarītajiem zaudējumiem, bet par savu nekompetenci un nolaidību cenšas likt samaksāt uzņēmējiem, pa ceļam turpinot šķiest nodokļu maksātāju naudu. Pašlaik atkal aktualizējusies tiesvedība, kas uzskatāmi demonstrē šo situāciju.

Lai arī kā kāds vēlētos pasniegt notikušo, kā “negadījumu”, tas drīzāk bija tieši otrādi – negadījuma novēršanas pasākums.

Svinot 4. maiju, ierasts runāt par vienu lēmumu - Augstākās padomes deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Kā pierāda pandēmijas laika prakse, Saeima likumus pieņemt, atcelt vai grozīt var zibenīgi. Protams, ja ir tāda vēlēšanās un valdošās koalīcijas svētība. Tāpēc arguments, ka “likums neļauj” epidēmijas apstākļos pastkastītēs izplatīt informatīvu materiālu par vakcināciju krievu valodā, nav nopietns.

Cītīgi strādāja Ministru kabinets, rēķināja un krāsoja, līdz uzzīmēja luksoforu. Kad deg saslimstības rādītāju sarkanais signāls – nedrīkst gandrīz neko. Kad zaļais – var gandrīz visu. Atrādīja to sabiedrībai, sarīkoja iespaidīgu PR kampaņu. Tad nolika atvilktnē un aizmirsa.

Ārsta pirmais likums esot: nekaitē! Nevis – iepotē! Šo principu ievērojot, mediķis droši vien vispirms uzdotu jautājumu – kāpēc dāņi atsakās no “AstraZeneca” vakcīnām? Vai viņu rīcībā ir kādi jauni pētījumi, pierādījumi par blaknēm, šaubas par ilgtermiņa sekām? Ziemeļvalstīs cilvēki ir pragmatiski un atbildīgi, nepieņem lēmumus uz iedomu pamata vai apmainoties ar sms soctīklos. Tad kādi bija šāda soļa argumenti?

Šāda doma nāk prātā, skatoties, cik neslēpti ciniski valdošā koalīcija cenšas sev bruģēt ceļu uz 14. Saeimu.

Pandēmiju bieži salīdzina ar karu. Mums ir frontes pirmās līnijas slimnīcās, ir varoņi baltajos aizsargtērpos, diemžēl ir arī bojāgājušie. Daudz, pārāk daudz. Ir cilvēki, kuriem šajā karā drupās sagrūst ierastā dzīve, kas zaudē darbu un perspektīvu. Un visi mēs kaut kādā ziņā esam “ierakumos”, kur gaidām uzvaru pār kovidu.

Rīgas pašvaldībai ienācis prātā pārbaudīt pandēmijas, krīzes, mājsēdes, ienākumu krituma, darba zaudēšanas, attālināto mācību, noguruma un pacietības izsīkuma skarto iedzīvotāju izturības robežu. Rīdzinieki sākuši saņemt laipnas vēstulītes ar aicinājumu demontēt lodžiju un balkonu stiklojumu, ja tas neatbilst "būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām". No šā gada 1. jūlija būvvaldes amatpersonas sākšot bargu inspekciju, apsekošot apkaimi pēc apkaimes un fiksēšot pārkāpumus.

Gandrīz gadu lielās mokās Saeimā dzimst jaunais Augstskolu likums. Kā katrā reformā tajā, iespējams, var saskatīt ko pozitīvu, kādu attīstības dzinuli. Bet likumā ir ietvertas arī nostādnes, kurām kā Saeimas deputāts un jo īpaši kā latgalietis nevaru piekrist kategoriski.

Latvijā otrā ārkārtējā situācija izsludināta no 2020. gada 6. novembra, nosakot stingrus ierobežojošus pasākumus, kā rezultātā turpinās uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana, darbiniekiem iegūstot bezdarbnieka statusu.

Kā ilgdzīvotājs Latvijas politikā šobrīd gribētu dot kādu padomu. Cilvēki, stājieties partijās! Bet tikai – piecās valdošajās, arī tajā, kas atrodas pussabrukšanas stadijā. Meklējiet rokā partiju oficiālos līderus un pelēkos kardinālus, rakstiet iesniegumus un piedāvājiet priekšlikumus, no kuriem nevar atteikties. Nenokavējiet! Šis ir pats, pats pēdējais brīdis.