Inflācija Latvijā strauji tuvojas 20%, un rudenī, sākoties jaunajai apkures sezonai, šis rādītājs tikai turpinās pieaugt.
Latvijas ekonomika nonākusi “ideālās vētras” apstākļos, kad bizness, kas brīnumainā kārtā izdzīvoja pēc divus gadus ilgas Covid-19 pandēmijas, vispirms saskaras ar rekordlielu enerģijas resursu cenu pieaugumu, bet pēc tam - ar visu ierasto ekonomisko sakaru sabrukumu Ukrainas kara un bargāku sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju dēļ.
Vairāku Latvijas tautsaimniecības nozaru pārstāvji ziņo par nepieciešamību nekavējoties ieviest ārkārtas stāvokli, pieprasot valsts palīdzību. Un šī palīdzība ir jāsniedz! Latvijas uzņēmēju masveida bankrotēšana ne tikai samazinās nodokļu ieņēmumus budžetā, bet arī novedīs pie sociālās krīzes, padarot tūkstošiem cilvēku par bezdarbniekiem. Tas savukārt kļūs par nepanesamu slogu sociālajam budžetam, īpaši straujās dzīves sadārdzināšanās apstākļos.
Šodienas kritiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties dzīvot pēc brīvā tirgus likumiem, kad katrs ražotājs un uzņēmējs ir pats par sevi. Tāpēc Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” piedāvā:
- Ieviest nākamajiem četriem gadiem valsts regulējumu enerģijas tarifam. Respektīvi, lai saglabātu Latvijas pilsētām un novadiem mediānu energotarifam, virs kuras izmaksas par apkuri tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem, veidojot Latvijas enerģētisko neatkarību, valsts pienākums ir izveidot adekvātu atbalsta mehānismu, lai nepieļautu Latvijas sabiedrības enerģētisko nabadzību.
- Uz laiku atteikties no ekonomikas “zaļā kursa”, atzīstot tā īstenošanas neiespējamību krīzes apstākļos. “Zaļais kurss” ir jāīsteno atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm un maksimāli izdevīgi izmantojot vietējos energoresursus. Tas ļaus izmantot Latvijas kūdru kā cieto kurināmo, kas savukārt samazinās atkarību no dabasgāzes un naftas produktiem un samazinās patērētāju izdevumus;
- Nodrošināt nodokļu atvieglojumus vietējiem pirmās nepieciešamības preču ražotājiem, kas pirmām kārtām attiecas uz pārtikas un medikamentu ražotājiem. PVN likmes samazināšana pārtikas nozarei padarītu Latvijas produkciju vairāk konkurētspējīgu vietējā tirgū un saglabātu zemnieku saimniecības. Savukārt saprātīgas dotācijas ar Eiropas finansējuma piesaisti būtiski samazinātu Latvijas produkcijas pašizmaksu. Runājot par zālēm, Latvijā joprojām ir augstākā PVN likme medikamentiem starp Baltijas valstīm;
- Veikt pirmās nepieciešamības preču, tostarp pārtikas un medikamentu, tirdzniecības uzcenojuma valsts regulēšanu. Krīzes apstākļos nav pieļaujams, ka tirdzniecības ķēdes un aptiekas, izmantojot krīzes apstākļus, saņem virspeļņu;
- Valstij jāiestājas kā galvotājam uzņēmējiem, kuri kara dēļ ir spiesti meklēt jaunus importa/eksporta tirgus. Jaunie partneri pieprasa 100% priekšapmaksu par izejvielām un piegāžu garantijām, bet Latvijas uzņēmējiem vairs nav brīvu līdzekļu;
- Valstij jāpalīdz uzņēmējiem jaunu loģistikas ķēžu veidošanā importam/eksportam no trešajām valstīm, kas nav pakļautas sankcijām (Āzijas, Latīņamerikas un Ziemeļamerikas un citas valstis). Valsts kontrole, pirmkārt, ļaus organizēt piegādi ātrāk un, otrkārt, izvairīties no spekulatīvām cenām no pārvadātāju puses.
Risinājumi Latvijas ekonomikas stabilizēšanai pastāv. Tiesa, tie prasa netriviālus un ātrus risinājumus. Taču ar visu valsts iestāžu, privātuzņēmēju un ekspertu saskaņotu darbu viss ir iespējams.
***
Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija
