Novados

***

Jau pirms 20 gadiem Ventspils pieņēma stratēģisku lēmumu kļūt par uzņēmējdarbībai draudzīgu pilsētu, radot priekšnoteikumus mūsdienīgas ražošanas un IKT jomas attīstībai. Aizvadītajā gadā iegūtie rezultāti parāda, ka pašvaldības mērķtiecīgie centieni ir vainagojušies panākumiem – Ventspils ir pirmajā vietā starp Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu, apstrādes rūpniecības produkcijas  izlaides apjomā uz vienu iedzīvotāju. Naudas izteiksmē Ventspilī ir saražota  produkcija 343 miljonu eiro vērtībā jeb 9580 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Par uzņēmējdarbības straujo attīstību “Neatkarīgā” vaicā Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājam Jānim Vītoliņam.

Nedēļu pirms vasaras saulgriežiem, 18. jūnijā, Ventspilī durvis vērs zinātnes centrs “VIZIUM” – pārsteidzoša vieta, kas ļaus ienirt tehnoloģiju, dabaszinātņu un inženierzinātņu aizraujošajā pasaulē.

Pirms 45 gadiem Bauskā tika nojaukta māju rinda, lai pārvērstu pilsētas ielu par Viļņas–Tallinas šosejas posmu. Šovasar šoseja tiks sašaurināta līdz ielai ar brīdinājumu, ka uz brīvdienām to pasludinās par pagalmu un satiksmei slēgs.

Lai gan Mārupes novads vairāk saistās ar labvēlīgu vidi dzīvei, kurā vienlaikus, netraucējot vietējiem iedzīvotājiem, attīstās lielāki un mazāki uzņēmumi, Mārupes novada pašvaldība akcentē arī tūrisma jomu. Pēc apvienošanās ar Babītes novadu tūrisma jomai ir pavērušās jaunas perspektīvas.

Turpinot izglītot sabiedrību par dabai draudzīgu paradumu ieviešanu ikdienā, pašās aprīļa beigās Mārupē ar semināriem, diskusijām, pieredzes stāstiem un dažādām aktivitātēm norisināsies “Zaļais festivāls”. Festivāla laikā tiks atklāts arī jauniešu centrs “Hēlijs”.

Koncerns “SilJa” apvieno vairāku nozaru uzņēmumus – dārza preču mazumtirdzniecību, dārza tehnikas servisu, meža, lauksaimniecības un komunālās tehnikas tirdzniecību, pašapkalpošanās automazgātavu, kafejnīcu un “Biznesa vēstniecību”.

SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” ir ūdenssaimniecības pārvaldītājs bijušā Mārupes novada teritorijā tagadējā Mārupes pagastā, savukārt šobrīd Mārupes novadā ietilpstošajos pagastos Babītē, Piņķos un Salas ciemā ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz SIA "BABĪTES SILTUMS".

Aizvadītā gada vasarā realizētās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes novads tika apvienots ar Babītes novadu. Šobrīd Mārupes novadā ietilpst Mārupes, Babītes un Salas pagasti.

Zaļā krāsa vienmēr ir bijusi Mārupes novada krāsa, un mārupieši mēdz sevi dēvēt par zaļu novadu. Par to, kā “zaļa dzīvošana” izpaužas reālajā dzīvē, saruna ar Mārupes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieci Ilzi Krēmeri.

Beidzot esam brīvlaisti – publiskās vietās un pasākumos vairs nav nepieciešami nedz Covid-19 sertifikāti, nedz sejas maskas. Arī Latvijas valsts mežu (LVM) dabas parkā Tērvete un glempingā sākas aizraujošā ceļošanas un atpūtas sezona, kas solās būt pasākumiem bagāta, mītu un pasaku apvīta, izklaidējoša, izglītojoša un darbīga.

Divdesmit četras stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā Dobeles un apkārtnes slimnīcā pacientus gatavs ir pieņemt ķirurgs/traumatologs, dzemdību/ginekoloģijas speciālists, pediatrs, terapeits, radiologs, anesteziologs/reanimatologs, kā arī nepārtrauktā režīmā strādā laboratorija, operāciju bloks un radioloģijas nodaļa.

Desmit gadu laikā SIA “DOBELES ŪDENS” ar Eiropas savienības Kohēzijas un Eiropas reģionālā attīstības fonda atbalstu Dobeles novadā realizējusi ūdenssaimniecības sakārtošanas projektus vairāk nekā deviņu miljonu eiro apjomā.

Lai gan visas ES valstis strādā vienotā tirgū, priekšnosacījumi lauksaimniecisko produktu ražošanai dažādās valstīs ir būtiski atšķirīgi – nesalīdzināmi lielumi ir platību maksājumi, kā arī atļautais augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu daudzums uz hektāru netiek rēķināts absolūtos skaitļos, bet gan mistiskos procentos. Nevienlīdzīgie nosacījumi būtiski ietekmē mūsu valstī ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju ES tirgū.

Dobeles novada Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (PIUAC) dibināts 1995. gadā – laikā, kad nesen neatkarību atguvusī valsts vēl tikai mācījās nostāties uz savām kājām un vietējā pašvaldība apzinājās: lai dotu iespēju uzņēmējiem augt un attīstīties jaunajā politiskajā un ekonomiskajā vidē, ir nepieciešamas jaunas zināšanas un jāiegūst pieredze, kādas Latvijā pagaidām vēl nav. Kopš PIUAC dibināšanas ir pagājuši turpat 30 gadu, bet centrs savu nozīmi uzņēmējdarbības veicināšanā nav zaudējis – tas vēl arvien ir atbalsta punkts gan topošajiem, gan jau esošajiem uzņēmējiem.

Ne tikai Dobeles, bet gandrīz visās ģimnāzijās Latvijā jau izsenis akcentēta ir ne tikai akadēmisko zināšanu apguve, bet arī jauno cilvēku personības izaugsme caur mūziku, deju, mākslu un sportu. Viens no ilggadējiem Dobeles Valsts ģimnāzijas mūzikas dzīves organizētājiem ir Raimonds Bulmers.

Skola nesākas un nebeidzas ar obligāto mācību programmu – tā ir vieta, kur bērns kļūst par personību, tāpēc Dobeles Valsts ģimnāzija iniciē un atbalsta jauniešu vēlmi pašizteikties un attīstīties dažādos virzienos.

Šis laiks visām pašvaldībām uzliek jaunus pienākumus un izvirza uzdevumus, ko iepriekš nav nācies veikt: jāuzņem bēgļi, jāmeklē veidi, kā amortizēt energoresursu cenu pieaugumu, pēc Covid-19 pandēmijas jāatsāk ritmiska dzīve. Par novada ikdienu un plānotajiem darbiem saruna ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Ivaru Gorski.

Ķekavas novadpētniecības muzejs aktualizē karikatūras nozīmi mākslā un sociālajos procesos.

Tikko noslēgušās ziemas olimpiskās spēles Pekinā, kurām līdzi sekoja liela daļa Latvijas iedzīvotāju, it īpaši tie, kam ir tuvi ziemas sporta veidi. Slēpošana ir vispopulārākais ziemas aktīvās atpūtas veids, tāpēc saprotamas ir daudzu Latvijas iedzīvotāju bažas, ka sniegs kūst un ziemai raksturīgās izklaides ir beigušās. Taču, kamēr kurzemnieki jau domā par redīsu sēšanu, tikmēr Vidzemē, tajā skaitā Madonā, nekas vēl neliecina par pavasara tuvumu – mežos, pļavās, silos un kalnos ir sniega pārpilnība.

5. janvārī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlumāja ir paglābusi Daugavpils iedzīvotājus no trīskārša tarifu lēciena, taču no februāra tāpat būs jāmaksā ievērojami vairāk – tā ir cena par aplamu siltumapgādes politiku vietējā un arī nacionālā līmenī. Cena par valsts atbalstīto OIK biznesu