Novados

Šis laiks visām pašvaldībām uzliek jaunus pienākumus un izvirza uzdevumus, ko iepriekš nav nācies veikt: jāuzņem bēgļi, jāmeklē veidi, kā amortizēt energoresursu cenu pieaugumu, pēc Covid-19 pandēmijas jāatsāk ritmiska dzīve. Par novada ikdienu un plānotajiem darbiem saruna ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Ivaru Gorski.

Ķekavas novadpētniecības muzejs aktualizē karikatūras nozīmi mākslā un sociālajos procesos.

Tikko noslēgušās ziemas olimpiskās spēles Pekinā, kurām līdzi sekoja liela daļa Latvijas iedzīvotāju, it īpaši tie, kam ir tuvi ziemas sporta veidi. Slēpošana ir vispopulārākais ziemas aktīvās atpūtas veids, tāpēc saprotamas ir daudzu Latvijas iedzīvotāju bažas, ka sniegs kūst un ziemai raksturīgās izklaides ir beigušās. Taču, kamēr kurzemnieki jau domā par redīsu sēšanu, tikmēr Vidzemē, tajā skaitā Madonā, nekas vēl neliecina par pavasara tuvumu – mežos, pļavās, silos un kalnos ir sniega pārpilnība.

5. janvārī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlumāja ir paglābusi Daugavpils iedzīvotājus no trīskārša tarifu lēciena, taču no februāra tāpat būs jāmaksā ievērojami vairāk – tā ir cena par aplamu siltumapgādes politiku vietējā un arī nacionālā līmenī. Cena par valsts atbalstīto OIK biznesu

Daugavpils pašvaldības mājaslapā pāri ziņai, ka pilsētā tiek izsludināta enerģētiskā krīze siltumapgādē, sijājas mīlīgas dekoratīvas sniegpārsliņas, un patiesi daugavpilieši jau februārī sajutīs dzestrumu un sarmu savos mitekļos, jo ar tādu tarifu par siltumu maksāt varēs atļauties vien retais. Varbūt vienīgi mērs Andrejs Elksniņš ar savu svītu, kas līdzatbildīga par joprojām neiedarbināto šķeldas katlumāju.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Dobeles novads atkal ieguvis bijušā rajona robežas – apvienoti ir Dobeles, Auces un Tērvetes novadi.

Ko mēs zinām par Dobeli? Tā ir pilsēta ar slaveno ceriņu dārzu, kas vasaras sākumā ar smaržu un krāsu spēj sasaukt uz Dobeli tūkstošiem ceriņu apjūsmotāju; tā ir pilsēta, kur savu selekcijas darbu uzsācis viens no Latvijas spilgtākajiem selekcionāriem Pēteris Upītis, kura darbs tiek turpināts, un ik vasaras nogali ļaudis pulcējas uz ābolu svētkiem; tā ir pilsēta, kur ir atdzimusi viduslaiku pils, kas savas tradīcijas vēl tikai veido; tā ir pilsēta, kas vienmēr patīkami pārsteidz ar romantiskiem pilsētas izrotāšanas akcentiem.

Auto kustība pa vienu no Latvijas noslogotākajiem autoceļiem, Rīgas–Jelgavas šoseju, visu šo nedēļu, pat neatkarīgi no laika apstākļiem, ir ar ļoti augstu traģisku satiksmes negadījumu risku, jo gandrīz nedēļu atbildīgie dienesti neko nedara, lai novērstu bojājumus Dalbes gājēju tiltā un atjaunotu pār to gājēju satiksmi.

Šis ir izcils brīdis vēja un subsīdiju biznesmeņiem, lai lobētu savas intereses. Elektrības cena biržā uzskrējusi kosmosā, un sabiedrībai var lēti iepārdot ideju, ka vējdzirnavas šo problēmu atrisinās. Ventspils novada Piltenes un Tārgales pagastos pieteikta atkal jauna vēja turbīnu parka izveide. Līdzās Gārzdes ciemam, kas reiz jau OIK šeptmaņus sekmīgi atvairīja.

Uz jautājumiem atbild Rēzeknes mērs Aleksandrs BARTAŠEVIČS

Lai piecas valstspilsētas sāktu pilnasinīgu kopdzīvi ar piegulošajiem novadiem, ar četriem gadiem ir par maz, vajadzīgi astoņi gadi. Tā otrajā lasījumā lēmusi Saeima un pirms galīgā lasījuma arī atbildīgā komisija. Šis ir klasisks politiskas neizlēmības paraugs, jo šobrīd tāda apvienošana vispār nav pieprasīta, bet, kā rīkoties pēc daudziem gadiem, būtu loģiski lemt pēc daudziem gadiem.

Ziemassvētku laiks Ventspilī ir sācies! Pilsētā mirdz svētku rotājumu gaismas, koši sapostas eglītes un kursē “Ziemassvētku vilcieniņš”, bet Lielais laukums pārsteidz ar jaunumu – Ziemassvētku klavierēm!

Latvijā vairāk nekā 250 tūkstošos mājokļu neviens pastāvīgi nedzīvo. Visvairāk tukšu dzīvokļu ir Rīgā, taču tieši šajā pilsētā potenciālajiem īrniekiem ir visgrūtāk atrast mājokli par piemērotu cenu.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienu, vairākās vietās pilsētā 18.novembrī būs apskatāmas gaismu un video instalācijas, kurās atspoguļoti mūsu valsts simboli. Aicinām doties nesteidzīgā pastaigā pa pilsētas ielām, skaistākajām vietām un apskatīt “Simbolu galeriju”.

Sievietēm Latvijā ir izredzes nodzīvot vidēji 79,5 gadus, savukārt vīriešiem vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vien 70,4 gadi. Tas ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotais statistikas krājums “Demogrāfija, 2021”. Taču arī Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras starp reģioniem.

Pašvaldības apņēmušās paciest, ka valsts 2022. gada budžeta projektā paredzētais pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 52,3 miljoniem eiro jeb 3,1% atpaliek Latvijas Bankas (LB) prognozētā cenu pieauguma par 4%, kas pašvaldību iespējas samazina par 68 miljoniem eiro.

Stāstā par Madonā ekshumēto sarkanās okupācijas armijas ģenerāli Nikolaju Jakuņinu noticis absolūti negaidīts pavērsies. Ģenerāļa pīšļi, sagatavoti pārapbedīšanai, atrodas Madonas slimnīcas morgā, sarkanarmiešu kapos ir izrakts jauns kaps, kapsētā ir uzstādīts jauns piemineklis, taču pārapbedīšana nenotiks. Krievijas vēstniecība pasākumu atcēlusi.

Šogad biedrība „Jūras Zeme” un Lauku atbalsta dienests apstiprināja biedrības „Skultes jahtklubs” iesniegto projekta pieteikumu par jahtkluba piestātnes izveidi, kam atbilstoši Zvejniekciemā pie Skultes ostas ir izveidota jauna jahtu un laivu piestātne.

Vēl pirms gadiem desmit vārds „mulča” daudziem bija svešvārds, kas zināms vien dārzkopības speciālistiem, taču šodien „mulča” un „mulčēšana” ir praktiski jebkura cilvēka, kurš kaut nedaudz ko zina par dārziem un augiem, ikdienas leksikā. Savā būtībā mulča ir jebkurš bioloģiskas izcelsmes sasmalcināts materiāls, ar ko pārklāj zemi, lai pasargātu kultūraugus no nezāļu uzbrukumiem, saglabātu augsnes mitrumu, neļautu zemei pārkarst, saglabātu tās irdenumu un vēl daudzos veidos pozitīvi iedarbotos uz zemes sastāvu un augiem.

Vienota mērķa kopdarbs ir iespēja būt saliedētiem, jo kopā mēs varam vairāk un labāk – tāds ir jaunā Saulkrastu novada virziens. Vasaras sākumā pēc vairāku gadu pārtraukuma pilsētas estrādē atkal no jauna atskanēja novadnieku čalas un rosība. Estrādes un atjaunotā Neibādes parka apmeklētāji bija ieradušies apskatīt, kāda izskatās atjaunotā parka daļa un Saulkrastu estrāde pēc rekonstrukcijas.

Aizvadītajā gadā Saulkrastos ir veikti ievērojami infrastruktūras uzlabojumi, kas ne tikai uzlabo pilsētvidi vietējiem iedzīvotājiem, bet arī veicina tūrisma plūsmu, padarot Saulkrastus par vēl ērtāku un komfortablāku vietu dzīvošanai, kvalitatīvai atpūtai un populāru tūrisma galamērķi. Saulkrasti, pilsēta, kas dzīvo Saules ritmā!

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits sācis Jaunās konservatīvās partijas vai savu personīgo 14. Saeimas vēlēšanu kampaņu, apbraukājot pašvaldības un solot būvēt tur kosmodromus un fantadromus, kurus visus savienošot čertjoslu šosejas.