Novados

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam šī vasara bijusi īpaši krāsaina un ražīga. Protams, tāds būs arī rudens, jo muzejā joprojām skatāmas vairākas izstādes, kuras var redzēt vienīgi Gulbenē. Par jaunumiem stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza:

Gulbenes novada teritorijā biedrība “SATEKA” apvieno 55 biedrus un darbojas kopš 2007. gada maija. Tā ir kā tilts starp vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju un dažādu jomu uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kā arī aktīvajiem iedzīvotājiem.

Gulbenes novada Sporta pārvalde kopā ar citām reģiona pašvaldībām ir izveidojusi sporta līgu “Atzeles sports”, kas apvieno komandas un organizē reģionāla līmeņa sacensības klasiskajā un pludmales volejbolā, kā arī klasiskajā un 3x3 basketbolā. Pirmsākumi apvienībai “Atzeles sports” ir likti jau 2017. gadā, kad Alūksnes, Balvu un Gulbenes novads izveidoja vienotu volejbola čempionātu – “Atzeles volejbola līgu”. Attīstoties sadarbībai arī citos sporta veidos, klāt nākušas Madonas novada komandas un čempionāti 3x3 un klasiskajā basketbolā, kā arī 2021. gadā pirmo reizi tika organizētas sacensības “Atzeles sports” pludmales volejbolā un 3x3 basketbolā.

Kultūras dzīvi pēdējos divus gadus krietni paplucinājuši ir Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, taču kultūras cilvēki nepadodas un meklē arvien jaunus risinājumus un iespējas, lai cilvēki varētu saņemt nepieciešamo kultūras devu, kā arī piepildīt savu vēlmi dejot, dziedāt un spēlēt teātri kaut vai attālināti.

Kultūrvēsturiskais Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļš jeb bānītis kursē pēc noteikta kustības grafika bez pārtraukumiem jebkuros laika apstākļos 365 dienas gadā, katru dienu veicot četrus reisus. Šāds regulāri kursējošs šaursliežu vilciens ir vienīgais Baltijas valstīs. Taču gulbeniešiem mazbānītis ir kas vairāk nekā parasts transporta līdzeklis. Tas ir industriālais piemineklis un populārs tūristu apskates objekts, kā arī Gulbenes un Alūksnes novada atpazīstamības zīmols un reģiona tūrisma attīstības mugurkauls.

Kopš šā gada vasaras Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” kopā ar šīs aģentūras struktūrvienību – izglītojošo un interaktīvo centru “Dzelzceļš un Tvaiks” ir iekārtojušies vēsturiskajā Gulbenes dzelzceļa stacijā, kas ir šīs pilsētas tūrisma plūsmas epicentrs.

Stājoties spēkā jaunajai izglītības pieejai – kompetencēs balstītam mācību saturam, skolām un skolotājiem ir ieteikts izmantot pieejamos lokālos resursus. Tas nozīmē, ka mācību priekšmetu apguvei jāizvērtē un jāiesaista vietējie uzņēmumi, muzeji, saimniecības un citas struktūras un procesi, kas var kalpot par kompetenču izglītības stūrakmeni.

Atskatoties dažus gadsimtus senā Latvijas un citu Eiropas valstu lauku ainavā, redzam, ka jumtu segumos zināmā mērā valda daudzveidība – salmu jumti, niedru jumti, lubiņu jeb skaidu jumti. Interesanti, kādi apsvērumi noteica saimnieku izvēli? Atbilde ir gluži vienkārša – kas bija pieejams, no tā arī jumtus klāja. Ja apkārtne bagātīga ar ūdeņiem un tajos augošajām niedrēm, tad dominē niedru jumti, ja apvidus mežaināks, tad lubiņu vai skaidu jumti ir visbiežāk sastopamie, bet auglīgos apvidos ar spēcīgām graudaugu audzēšanas tradīcijām, visbiežāk ēku jumtus klāja salmi.

Gulbenes novada pašvaldība iet soli pretī topošajiem un cenšas pielāgoties strādājošo uzņēmumu ritmam. Tiek veidota vide un atbalsta mehānismi, kas iedzīvotājus mudina uzsākt savu biznesu, palīdz uzņēmumiem augt, piedāvājot tiem izglītojošus notikumus, profesionāļu konsultācijas un iespēju robežās arī piemērotu infrastruktūru un tehnoloģijas.

Gulbenes novads ir viens no retajiem, ja ne vienīgais, kurā ir saglabājusies un nostiprinājusies 2. līmeņa pašvaldība – bijušais rajons ar tolaik funkcionējošajām pagastu padomēm, šobrīd – novada pašvaldība ar pilsētu un 13 pagastu pārvaldēm, kam secen ir gājusi gan 2009. gada, gan 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma.

Pašvaldību vēlēšanās Varakļānu un Rēzeknes novadā lielāko atbalstu guvuši tie politiskie spēki, kurus pārstāvēja līdzšinējie pašvaldību vadītāji. Bet lielākā vēlēšanu aktivitāte bija Varakļānos – novadā, par kura pievienošanu Latgalei vai Vidzemei jālemj nākamajiem četriem gadiem.

Uz Varakļānu novada trim un Rēzeknes novada 32 vēlēšanu iecirkņiem 11. septembrī devās 7977 balsstiesīgie šo novadu iedzīvotāji. Lai gan abi novadi ģeogrāfiski atrodas netālu, vēlētāju uzvedība un politiskās intereses abos novados ir diametrāli pretējas.

Sākoties jaunajam mācību gadam, redzamākas kļūst problēmas, kas saasinājušās turpat divu gadu laikā, kopš mācības klātienē ierobežoja Covid-19 pandēmija. Pedagogu lielais palīgs skolēnu motivēšanā, ģimenes problēmu risināšanā un daudzos citos jautājumos ir skolu sociālie pedagogi, kas Ventspils gadījumā ir pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki. Tāpat sociālajam pedagogam būtiska loma ir pirmskolas izglītības iestādēs.

2021. gada 1. septembrī valsts spēra platu soli, lai aizvietotu pusmiljardu eiro lielās dotācijas sabiedriskajam autotransportam ar dotācijām taisni Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram, Jurim Savickim un Aleksandram Bandavam.

Kremļa propagandas medijos sacelta jezga par “kārtējo padomju pieminekļa apgānīšanu”, taču šai gadījumā Krievijas vēstniecība pati ir saskaņojusi augsta ranga sarkanarmieša pārapbedīšanu, jo tādējādi tiek pie jauna monumenta uzstādīšanas padomju karavīru kapos Madonā. Divi zaķi ar vienu šāvienu. Sarkanās armijas ģenerālis vakar tika ekshumēts.

Domājot par cilvēkiem, kuri vēlas lasīt grāmatas vai jaunākos žurnālus, bet kuriem nav iespēju nokļūt bibliotēkā, Ventspils bibliotēka jau vairākus gadus īsteno pakalpojumus, kuru ietvaros lasāmviela pieejama gan cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan slimnīcas pacientiem, gan sociālās aprūpes nama „Selga” iemītniekiem. Tāpat bibliotēka uzņēmusies apmācīt seniorus, lai tie sekmīgi varētu izmantot mūsdienu tehnoloģijas.

SIA “Granāti Pluss” šobrīd visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas panākt atļaujas saņemšanu dolomīta karjera ierīkošanai bijušā Ikšķiles novada teritorijā netālu no Tīnūžiem. Tam visiem spēkiem pretojas vietējie iedzīvotāji, kuru drošība un dzīves kvalitāte tiks ievērojami apdraudēta, jo iecerētais dolomīta ieguves veids ir spridzināšana, turklāt plānotais karjera apjoms ir vismaz 23 hektāri, dziļums – kā minimums 70 metri un kopumā paredzēts veikt vairāk nekā 700 sprādzienu.

Sarkanajā armijā bija tāds augsta ranga virsnieks ģenerālmajors Nikolajs Jakuņins, kurš 1944. gadā tika nāvējoši ievainots. Apglabāja viņu Madonā – par kara hospitāli pārveidotās skolas priekšā. Šonedēļ notiks viņa ekshumācija, jo nav pareizi, ka pie Madonas Valsts ģimnāzijas atrodas kaps, un vēl jo vairāk nepareizi, ja tas ir okupācijas armijas virsnieka kaps. Mirušajiem jāatrodas kapsētā.

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir maldinājusi sabiedrību, apgalvojot, ka sadarbības līguma slēgšanu ar Krievijas Federāciju saskaņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Nedz pašvaldību ministrija, vēl jo vairāk – Ārlietu ministrija nav devušas zaļo gaismu naudas pieņemšanai no Krievijas – sarkanās armijas glorificēšanai. Cita lieta, ka normatīvajos aktos nepieciešamība saskaņot pašvaldības un valsts ārpolitiku nemaz nav noteikta.

Sekojot Daugavpils pašvaldības piemēram, arī Rēzekne īsteno pati savu – Latvijas kopējai ārpolitikai pretrunā esošu politiku. Pilsētas labiekārtošanai un padomju pieminekļu aprūpei tiek izmantota Krievijas Federācijas piešķirtā nauda. Taču Rēzekne spērusi vēl soli tālāk – pašvaldības izsludinātā metu konkursa komisijā strādā Krievijas Federācijas Ģenerālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgeņijs Koļesņikovs.

„Ezermalā mēs ieraudzījām vienu pērli. Un tā ir Sūdu sala. Pieklājīgākā vārdā – Zirgu sala. Bet Sūdu sala tāpēc, ka vēsturiski tā bija atkritumu izgāztuve. To slēdza 1968. gadā. Soli pa solim esam gājuši uz to, lai varētu šo salu atvērt apmeklētājiem. Tagad tas tā ir noticis, un šī sala kļuvusi par iecienītu atpūtas un pastaigu vietu,” stāsta Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Liepājas pilsētas mērs. Šodien – intervija ar Gunāru Ansiņu.

Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) par Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju strādā jau sesto sasaukumu pēc kārtas. 5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās no visiem deputātu kandidātiem viņš pārliecinoši saņēma vislielāko iedzīvotāju atbalstu. Kāpēc? Šo jautājumu Neatkarīgā uzdeva tieši Andrim Rāviņam.