Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 28. augusta līdz 3. septembrim

© Publicitātes foto

7.lapa

Ķīnas šņaucamās tabakas pudelītes Rīgas biržā

Publicitātes foto

No otrdienas, 31. augusta, Mākslas muzejā «Rīgas birža» (Doma laukumā 6, Vecrīgā) izstāžu ciklā «Āzijas mākslas stāsti» apskatāmas septiņas Ķīnas šņaucamās tabakas pudelītes no ahāta, nefrīta un stikla.

Tas ir Ķīnas mākslas veids, ko izslavēti dēvē par visas Ķīnas mākslu miniatūrā.

Eiropā šņaucamo tabaku plaši lietoja jau 16. gadsimta sākumā un, atskatoties vēsturē, daudzas pasaulē zināmas personības savulaik ar to aizrāvušās - Anglijas karaliene Šarlote, Volfgangs Amadejs Mocarts, Čarlzs Darvins, Napoleons Bonaparts, Abrahams Linkolns un citi.

Pekinas galmu ar tabaku iepazīstināja eiropiešu misionāri ap 16. gadsimta beigām, bet Cjin dinastijas (1644-1912) laikā to aizliedza. Atļauta bija tikai šņaucamā jeb pulverveida tabaka, jo uzskatīja, ka tai piemīt dziednieciskas spējas, to nēsāja līdzi mazās pudelītēs, tāpat kā citus medikamentus. Līdzīgi kā Eiropā, arī Ķīnā sākotnēji šņaucamās tabakas lietošana bija elites vaļasprieks, un tās izplatība un tai paredzēto konteineru gatavošana aizsākās tieši imperatora galmā.

Šņaucamās tabakas pudelītes aizvietoja Eiropā lietotās tabakdozes. Visticamāk, to forma aizgūta no ķīniešu medicīnas pudelītēm, taču nav izslēgts, ka eiropieši paši piedāvāja citas tabakas uzglabāšanas iespējas konkrētajam reģionam, ko ķīnieši pēc tam pielāgoja savai skaistuma izpratnei un praktiskam pielietojumam. Neliela izmēra pudelīte ar tievu kakliņu un korķi bija labākais risinājums, lai šņaucamā tabaka augstā mitrumā ilgāk saglabātu nepieciešamo konsistenci un aromātu.

Pudelīšu darināšanai izmantoja dažādus materiālus - porcelānu, nefrītu, ziloņkaulu, koku, lazurītu, malahītu, kvarcu, metālu, laku, tirkīzu, ahātu, gliemežvākus, keramiku u.c., bet visbiežāk - stiklu. Muzeja kolekcijā glabājas daudzslāņu stikla pudelītes, no iekšpuses apgleznotās pudelītes un ahātā un nefrītā grebtās pudelītes. Laikietilpīgajā pudelīšu pagatavošanas procesā izmantoja tradicionālos Ķīnas mākslas veidus un sižetus, kas bija populāri glezniecībā, uz porcelāna, lakas nefrīta, emaljas un citiem priekšmetiem. Tieši šī iemesla dēļ tās bieži vien raksturo kā Ķīnas mākslu miniatūrā.

Šņaucamās tabakas pudelītes bija būtiska Cjin dinastijas dzīves sastāvdaļa, uzrādot sava laika vizuālo valodu, cilvēku paradumus un vērtības. Lielākoties uz tām attēlotie sižeti ietver apslēptu nozīmi, kas bija svarīga konkrētās pudelītes īpašniekam, līdz ar to daudzi stāsti mūsdienās līdz galam nav iztulkojami. Uz muzeja kolekcijā esošajām pudelītēm iespējams izlasīt populāru Tan dinastijas (618-907) dzejoli, redzēt kalnu un upju ainavas, kā arī dažādus Ķīnas kultūrā zināmus tēlus - pūķi, karpu, lotosu, plūmes ziedus u.c.

Izstādē varēs iepazīties gan ar to, kā šīs pudelītes sāka lietot Ķīnā un kā attīstījās to pagatavošana, gan ar to, kā tās nonāca muzeja kolekcijā. Katram pudelītes veidam ir īpaša tehnika, kā to pagatavo. Ķīnas kultūras centra sagatavotie videomateriāli parādīs, kā pudelītes tiek apgleznotas un grebtas mūsdienās, toties plašās anotācijas paskaidros, kā tehnika attīstījās un kas uz pudelītēm attēlots.

Izstāde būs aplūkojama līdz 31. oktobrim.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.