9.lapa
Izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa» norisinās Aleksandra Čaka 120. jubilejai veltīta literāra un kultūrizglītojoša ekspozīcija «No Aleksandra līdz Čakam», kurā apmeklētāji var gūt vizuālu un filozofisku priekšstatu par Rīgas pilsētas dzejnieka devumu, mantojumu un personību.
Izstādes nosaukumā «No Aleksandra līdz Čakam» ietverta visa ekspozīcijas ideja - tas ir dzīves ceļš no cilvēka dzimšanas, kad viņam dots vārds Aleksandrs, līdz viņš nonāk līdz vārdam «Čaks».
Ekspozīcijas ievadu rotā Kristiana Brektes speciāli šai izstādei jaunradīts A. Čaka portrets ar piecām acīm, kas simbolizē dzejnieka īpašo talantu un daudzveidīgo redzējumu par lietām, notikumiem, sadzīviskām detaļām, to sasaistot ar piecām stihijām - zemi, ūdeni, uguni, gaisu un garu.
Izstādes iekārtojums veidots kā A. Čaka nozīmīgas dzīves pieturvietas - adreses, atspoguļojot dzejnieka svarīgākos notikumus gan radošajā daiļradē, gan sadzīvē, domās un personīgajos pārdzīvojumos. Kopumā tie ir astoņi pieturas punkti. Šos stāstus veido fotogrāfijas, A. Čaka rokraksti un dažādi viņiem piederējuši priekšmeti, turklāt katru no šiem posmiem papildina tam atbilstoša dziesma.
Scenogrāfs un mākslinieks Kristians Brekte veidojis ekspozīcijas iekārtojumu dzīvīgu un daudzveidīgu, gluži tādu, kāds savā daiļradē un personībā ir bijis pats A. Čaks, pievēršot lielu uzmanību viņa vizuālajam tēlam.
«Es kā tāds medijs skatītāju gribu caur priekšmetisko pasauli aizvest uz Čaka burtiņu pasauli. Ir ļoti daudz piemēru - tā laika gludeklis, ko lietojis dzejnieks, paša izgrieztas ievārījuma receptes, kas vien jau ir kā dzejas forma, un tad jau arī sieviešu pasaule ar liktenīgo sieviešu lūpu zīmuļiem, koka karotes, mammas izšuvumi…» stāsta Kristians Brekte.
Izstādē būs iespēja iepazīt ne tikai dzejnieka dzīvi, bet arī svarīgākās personības viņa dzīvē - tēvu Jāni Čadaraini, māti Emīliju Lizeti Čadaraini, sievu Annu Elizabeti Ēriku Bērziņu un citus.
Izstādes laikā apmeklētāji ir aicināti noklausīties īpaši šai izstādei izveidoto skaistāko dziesmu izlasi ar A. Čaka vārdiem «Čakify», tāpat nesteidzīgi noskatīties bagātīgo video materiālu, kas interesi raisīs gan lielajiem, gan mazajiem izstādes viesiem, jo izmantoti gan muzeju, arhīvu video materiāli, gan multiplikāciju filmas «Umurkumurs» (1976), «Mana paradīze» (1989) un citas izglītojošas filmas par A. Čaka dzīvi.
Izstādē apskatāma arī 2021. gada mūsdienu kultūras forumā «Baltā nakts» izstādītā vides instalācija «Čaka iedomu telpa». Instalācijas autore, māksliniece Anna Heinrihsone rosina domāt par vietu, kur A. Čaks varētu būt strādājis - kā mirklis, pirms dzejnieks izskrējis ārā no telpas. Vizuālo ainu izceļ un papildina komponista Kārļa Auzāna īpaši radīta un veidota septiņas minūtes ilga skaņas kompozīcija, bet ieraksta balss pieder aktrisei Ilzei Pukinskai.
Lai radītu papildu šķautni izstādes ekspozīcijai un veicinātu jaunās paaudzes interesi par dzejnieku, viņa atstāto mantojumu un tā izpēti nākotnē, 14. un 21. oktobrī, kā arī 4., 11. un 18. novembrī pulksten 18 tiks organizēti pieci literārie vakari «Tikšanās Aleksandra Čaka viesistabā».
Izstādi papildinās daudzi citi Čaka jubilejai veltīti notikumi: 16. oktobrī pulksten 11.30 bērnu izglītības programma «Čaka acis», 29. oktobrī pulksten 19 muzikāla dzejas izrāde «Tu, bezgalība, savas acis Tev sūtu…», 18. novembrī pulksten 15 mūzikas notikums «Melanholiski un skaisti».
Savukārt 14. oktobrī tiks atklāts A. Čakam veltīts mākslinieka Aivara Vilipsōna veidots piemiņas cilnis pie ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 48, kur dzejnieks dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam.
27. oktobrī pulksten 17 izstāžu zālē norisināsies tradicionālā A. Čaka balvas pasniegšanas ceremonija «Aleksandram Čakam 120. Viesistaba».
Detalizēta informācija par A. Čaka 120. jubilejas pasākumiem Izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa» pieejama mājas lapā www.makslastelpa.lv.
