Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 29. janvāra līdz 4. februārim

© Publicitātes foto

9.lapa

Bez robežām starp valodām un teksta formām

Publicitātes foto

No 4. februāra līdz 1. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde «ES_TEXT».

Teksti caurauž mūsu ikdienu, tie skatās uz mums no ierīču ekrāniem, runā ar mums no TV ekrāniem, raidierakstiem un paziņojumiem. Urbānā vide sen vairs nav iedomājama bez izkārtnēm, paziņojumiem, plakātiem, grafiti un citiem tekstiem, un ir neiespējami iztēloties, kā būtu, ja tie nekad nebūtu ienākuši mākslā.

Izstādes kuratori Elita Ansone un Leonards Laganovskis pievēršas mākslas darbiem, kuros ietverti teksti - tekstu mākslai jeb lingvistiskajam konceptuālismam.

Teksti 20. gadsimta laikā uzstājīgi iespiedušies vizuālajā mākslā, līdz konceptuālisti 60. gados, cīnoties par mākslas dematerializāciju, nolēma vispār izstumt no mākslas darbiem tēlus vai, precīzāk, par attēlu kļuva pats teksts.

60. gadu beigās tika definēts jauns mākslas virziens - konceptuālā māksla, kas jau visu sešdesmito desmitgadi mēģināja apiet arvien komercializētāko mākslas pasauli. Konceptuālās mākslas sākumi lielā mērā saistīti tieši ar lingvistisko konceptuālismu.

Izstādē «ES_TEXT» pusgadsimtu pēc konceptuālās mākslas rašanās tiek pārlūkoti Latvijas mākslā sastopamie darbi, kuros galvenais aspekts ir ideja, kas attēlota vārdos. «Vārdu darbos», tāpat kā semiotikā, tiek pievērsta uzmanība sabiedrībā lietotajām zīmju sistēmām un tam, kā ar šo zīmju vizuālo prezentāciju tiek nodota informācija, par kuras formu un saturu sabiedrība ir vienojusies. Bez šādas vienošanās komunikācija par kultūras procesiem nebūtu iespējama.

Viena no būtiskākajām vienošanās sistēmām ir valoda, tās uztvere palīdz komunikācijā. Izstādes nosaukums «ES_TEXT» ietver dažādu valodu burtus un vārdus. Pirmais vārds ir latviešu valodas vietniekvārds, tam seko digitāliem tekstiem raksturīgā apakšsvītra, aiz kuras mēs redzam vārda «teksts» anglisko versiju. «ES_TEXT» ir lasāms arī latīniski, un tas nozīmē «tu esi teksts». Projekta nosaukums liek saprast, ka tiks nojauktas robežas starp valodām, teksta formām un funkcijām, kas radīs zīmju, nozīmju, formu un funkciju bezgalīgo iespēju saspēli. Izstādē izmantota intertekstuāla pieeja, liekot mākslas darbiem «sarunāties» vienam ar otru.

Izstādē eksponēti 70 autoru ap 200 darbi - objekti un instalācijas, glezniecība un grafika, fotogrāfija un video, grāmatas un dienasgrāmatas, mākslinieku arhīvu materiāli. Autoru vidū ir Purvīša balvu ieguvušie un tai nominētie Ilmārs Blumbergs, Ēriks Božis, Andris Breže, Ivars Drulle, Kristaps Ģelzis, Miķelis Fišers, Kristaps Kalns un Sarmīte Māliņa, Maija Kurševa, Krišs Salmanis, tekstu grupa «Orbīta» - Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs; Latvijas pirmās konceptuālistu paaudzes mākslinieki Juris Boiko, Hardijs Lediņš, Andrejs Kalnačs, Leonards Laganovskis; mākslinieki, kuru darbos idejas izteikšanai bijuši nepieciešami vārdi, zīmes, burti, cipari, teksti, - Māris Bišofs, Kristians Brekte, Izolde Cēsniece, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Guntars Sietiņš, Māris Subačs, Imants Tillers, Rūsiņš Rozīte, Valdis Villerušs un vēl daudzi citi.

Latvijas tekstu mākslas viena no iezīmēm ir t.s. poētiskais konceptuālisms - literāros citātos, gleznieciskā estētikā, tēlainības un teksta sintēzē radīti darbi. Nozīmīgu izstādes daļu veido sociālā un politiskā kontekstā skatāmi darbi, tie cenšas izsist skatītāju no komforta zonas un ir kritiski. Tekstu mākslā ironija par kādu parādību tiek pausta, izmantojot pašas parādības vizuālo valodu. Eksponātu klāsts papildināts ar mākslas piemēriem un senākiem artefaktiem, kas radušies arī pirms Latvijas konceptuālisma uzplaukuma 80. gados. Senākais mākslas darbs izstādē ir 1945. gada Jāņa Pauļuka glezna «Felicita ar avīzi», bet senākais artefakts - Rozetas akmens (196. g. p.m.ē.) kopija.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Teju vai neticama ziņa – jau šoruden pie saviem daudzskaitlīgajiem cienītājiem atgriežas tradīcijām bagātais mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, kas bija iepauzējis uz četriem gadiem un kura sakarā nekas neliecināja, ka šogad tas varētu atdzimt! Tiesa, nebija ne mazāko šaubu, ka uzņēmīgā “Bilžu” “māte” Tija Auziņa festivālu atjaunos, taču neticējās, ka tas notiks tik spēji un tik drīz – festivāls sāksies jau pēc mēneša!

Svarīgākais