2.lapa
Sestdien, 3. septembrī, norisināsies līdz šim nebijusi lielakcija «Gaismas krasts», kuras ietvaros vairāku desmitu kilometru garumā, svešiniekiem sadodoties rokās, tiks izdejots Baltijas jūras krasts.
Akcijā tiek aicināts piedalīties ne tikai dejotāji ar pieredzi, bet ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no vecuma vai dejotprasmes. Idejas autore, producente Inese Lukaševska (attēlā) uzsver, ka ir dažādi veidi kā apvienot Latvijas tautu. Var to darīt caur protesta akcijām, bet var arī caur kultūru un mākslu, notikumu, kas liks mums atkal sajust kopības garu un piederības sajūtu valstij.
Akcijas nosaukums «Gaismas krasts» ir veidots, lai izceltu pasākuma idejisko kodolu. Dalībnieki, izdejojot īpaši akcijai veidotu horeogrāfiju, dejas laikā simboliski iedegs gaismu - kā cerības simbolu rītdienai. Pasākuma mērķis ir apvienot paaudzes, neatkarīgi no to vecuma, dzīvesvietas vai dejotprasmes, vienlaikus veicinot Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu ne tikai dejai kā mākslas žanram, bet arī valstij, atdzīvinot un veicinot šobrīd mūsos dusošo patriotismu.
Akcijas tapšanā ir iesaistījušies Latvijā un pasaulē atzīti mākslinieki, kā arī šim notikumam par godu ir radīts īpašs skaņdarbs, akcijas himna, kuras autori ir komponists Rihards Zaļupe, mūzikas producents Kaspars Ansons un teksta autore Sondra Zaļupe. Skaņdarba ieskaņošanā apvienojušies Intars Busulis, Kato, Kaspars Bārbals, koris «Maska» (diriģents Jānis Ozols) un daudzi citi. Savukārt horeogrāfiju radījusi Liene Grava un Ģirts Bisenieks.
Pasākuma idejas autore, producente Inese Lukaševska skaidro, ka šī ļoti neordinārā ideja ir ļoti ilgi lolota, taču, lai arī tai ir nulles budžets, tajā ikviens varēs piedalīties bez dalības maksas.
«Ir jābūt pozitīvā ziņā ļoti trakam cilvēkam, lai bez budžeta atvēzētos uz šādu ieceri, mēģinot tikai ar savu entuziasmu, pieredzi un vārdu saaģitēt līdzīgi domājošos. Taču es ticu, ka ir kaut kas svarīgāks par mums un šobrīd Latvijai ir nepieciešami notikumi, kas liks noticēt, ka mēs esam diža nācija, kura spēj pārdzīvot slimības, karus un savstarpējas negācijas, ja vien esam vienoti. Mans mērķis ir caur šo nebijušu kultūras notikumu atmodināt mūsos dusošu ticību viens otram. Tāpēc aicinu septembrī atlicināt laiku, lai vienu vakaru kļūtu nevis par ļoti liela notikuma skatītājiem, bet dalībniekiem. Ikvienam dalībniekam tiek dota iespēja atzīmēt kuru kilometru viņš vēlas izdejot un kurā vietā iedegt tieši savu sirds gaismu.»
