10.lapa
Sestdien, 3. septembrī, Mazās Mežotnes pils 13. koncertsezonu noslēgs koncerts intīmākā atmosfērā, kas ievedīs rudens noskaņās. Pilī tiks uzņemtas īpašas viešņas - soprāns Inga Kalna (attēlā) un pianiste Diāna Ketlere.
Viņas uzstāsies ar latviešu vokālās kamermūzikas programmu, kurā spīdēs arī pašmāju komponistu sniegums. Komponists Georgs Pelēcis īpaši šim koncertam un māksliniecēm ir sakomponējis vokālo ciklu ar Viļa Plūdoņa dzejoļiem, kas pirmatskaņojumu pieredzēs tieši 3. septembrī.
Diāna Ketlere (1971) dzimusi Rīgā mūziķu ģimenē. Klavieres sākusi spēlēt piecu gadu vecumā, Emīla Dārziņa mūzikas skolā mācījusies pie pedagoģēm F. Bulavko un A. Pāžes, 17 gadu vecumā kļuvusi par 1. prēmijas laureāti Jāzepa Vītola Latvijas pianistu konkursā.
1993. gadā Diāna ar izcilību beigusi profesora T. Biķa klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. No 1992. gada līdz 1994. gadam viņa mācījusies arī profesora K. H. Kamerlinga klasē Zalcburgas «Mozarteum» akadēmijā. 1995. gadā Diāna ar augstāko apbalvojumu («DipRAM») beigusi Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju (profesora K. Eltona klasē). 1996./1997. gadā un 2000./2001. gadā viņai tika piešķirta Hodžsona klavieru stipendija («The Hodgson Piano Fellowship»). Viņas interpretācijā notikuši vairāku Pētera Vaska un Jura Karlsona skaņdarbu pirmatskaņojumi Lielbritānijā. Diāna uzstājusies gan kā soliste, gan ar orķestriem un kamermūzikas ansambļiem gandrīz visās Eiropas valstīs. Viņa spēlējusi Šveicē («Gstaat Musiksommer Festival»), Itālijā («Ravello Music Festival»), muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, uzstājusies kā Zalcburgas Kamerfilharmonijas soliste («Salzburger Kammerphilarmonie»). Viņas spēli dzirdējuši klausītāji tādās prestižās koncertzālēs kā «The Bridgewater Hall» Mančestrā, «The Glenn Gould Studios» Toronto, «Shinjuku Opera City Hall» Tokijā, «Symphony Hall» Osakā.
Kopš 2003. gada Diāna ir klavieru katedra profesore Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un 2017. gada kamermūzikas profesore Ženēvas Mūzikas augstskolā. Viņa ir pasniegusi meistarklases Norvēģijā, Spānijā, Čehijā, Lielbritānijā un citur, kā arī bijusi vairāku starptautisku klavieru konkursu žūriju locekle. Diāna ir «SoNoRo» festivāla Rumānijā mākslinieciskā vadītāja. Viņa ir dibinājusi «Ensemble Raro», kas ir viens no pieprasītākajiem kamermūzika ansambļiem pasaulē. Diāna ir arī divkārtēja (2008., 2016.) Lielās mūzikas balvas laureāte.
Inga Kalna absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas (1994) un Vokālās mākslas (1997) nodaļu, kā arī Lielbritānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas Karaliskās augstskolas operas fakultāti (1999). Ingas Kalnas vokālo meistarību veidot palīdzējušas Ludmila Brauna (Rīga, Vankūvera), Irina Gavrilovici (Vīne) un Džoja Mammena (Londona).
Inga Kalna ir pieckārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (1995, 1998, 2002, 2014, 2016). Soliste ir arī «Goldberg Operatic Prize» (Lielbritānija, 1997) ieguvēja un «Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award» konkursa (Lielbritānija, 1999) 1. vietas ieguvēja. Kopš 1995. gada Inga Kalna bija Latvijas Nacionālās operas soliste. Viņas repertuārā bija Pamina Mocarta «Burvju flautā», Mimī Pučīni «Bohēmā», Džilda Verdi «Rigoleto», titullomas Doniceti «Lucia di Lammermoor» un Hendeļa «Alčīnā». 1999. gadā viņa pievienojās Hamburgas Valsts operas Starptautiskajai operstudijai. No 2001. līdz 2007. gadam Inga Kalna bija Hamburgas Valsts operas soliste. Šajā opernamā viņas repertuārā bija Adīna Doniceti «Mīlas dzērienā», Ksenija «Borisā Godunovā», Džilda «Rigoleto», Violeta «Traviatā», titulloma Doniceti «Lucia di Lammermoor», Alčīna un Mimī un citas lomas. Inga Kalna dziedājusi arī Nīderlandes operā, Flāmu operā, Tamperes, Lozannas un Tulūzas opernamos, Maskavas Lielajā teātrī. 2006. gadā viņa debitēja Zalcburgas festivālā ar Pirmās dāmas lomu Mocarta «Burvju flautā». Gadu vēlāk viņa debitēja Parīzes Nacionālajā operā Alčīnas lomā, bet 2009. gadā ar Alčīnas lomu debitēja Milānas «La Scala».
