Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 17. līdz 23. septembrim

© Publicitātes foto

9.lapa

Bērnības taureņu dejas un Romeo un Džuljetas mīlasstāsts

Publicitātes foto

Sestdien, 17. septembrī, pulksten 18 Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» Liepājas simfoniskais orķestris vērs jaunu lapaspusi savā ilgajā pastāvēšanas vēsturē, ar krāšņu koncertprogrammu jauna galvenā diriģenta Gunta Kuzmas (attēlā) vadībā sākot 142. koncertsezonu.

Koncertā gaidāms gan Artura Maskata Trīskāršā koncerta «Bērnības taureņu dejas» ērģelēm, flautai un klavierēm pirmatskaņojums, gan paša diriģenta veidota svīta no Sergeja Prokofjeva baleta «Romeo un Džuljeta».

Sezonas atklāšanas programmā skanēs arī Jura Karlsona opuss «El Cid. Dzīves un nāves dejas», kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2008. gadā.

Vērienīgā Artura Maskata Trīskāršā koncerta pasaules pirmatskaņojumu, kam vajadzēja notikt jau pavasarī, orķestris izpildīs kopā ar starptautiski pazīstamiem latviešu solistiem - vienu no pasaulē ievērojamākajām solistēm-instrumentālistēm - ērģelnieci Ivetu Apkalnu, pazīstamāko Latvijas flautisti Ditu Krenbergu un dziļo un pārdomāto interpretāciju meistaru - pianistu Reini Zariņu.

Artura Maskata mūziku raksturo spriega emocionalitāte un jūtīguma un intelektuālisma organiska līdzāspastāvēšana. Komponista daiļrades kodols ir teātra mūzika, un tās klātbūtne mūzikas satura dziļākajā slānī bieži jūtama arī citu žanru skaņdarbos. Par šī komponista radītās mūzikas lielo vērtību liecina arī tas, ka viņa skaņdarbi tiek iekļauti pasaulē izcilāko kolektīvu repertuārā. Piemēram, šovasar Vīnes Filharmonijas orķestra nakts koncertā Šēnbrunnas pils dārzā skanēja Artura Maskata «Tango».

«Trīskāršais koncerts «Bērnības taureņu dejas» radies 2021. gada rudenī un ziemā,» par jaundarbu, kas tapis pēc Liepājas simfoniskā orķestra un visu trīs solistu - Ditas Krenbergas, Ivetas Apkalnas un Reiņa Zariņa - ierosmes, stāsta komponists, piebilstot, ka tieši rudeņos un ziemās mums visvairāk gribas domāt par taureņiem, par vasaru un siltajiem vējiem, par visu tik ātri gaistošo un tomēr nepārejošo.

«Šo koncertu esmu veltījis savai bērnībai, maniem audžuvecākiem - krustmātei un krusttēvam Lilijai un Artūram Raģiem, kuri kādā tālā Ziemassvētku vakarā kristībās turēja mani uz rokām, kamēr nelielā Strenču baznīca bija pilna ar cilvēkiem un lielā egle mirdzēja un smaržoja. Tā nu savijas kopā bērnības ziemas un vasaras, gaismas atspīdumi baznīcas logos un vējā virpuļojošie taureņi. Imants Ziedonis dzejoļu krājumā «Taureņu uzbrukums» rakstījis: «Debesīs deg taureņu zvaigzne». Jā, patiešām - viņa tur ir!» saka Arturs Maskats.

Savukārt par svītu no Sergeja Prokofjeva baleta «Romeo un Džuljeta» stāsta Guntis Kuzma: «Šekspīra «Romeo un Džuljeta» manā ieskatā ir viens no visu laiku skaistākajiem mīlas stāstiem, un domāšana par mīlestību šajos trakajos laika griežos ir, iespējams, stabilākais cerību un miera avots. Turklāt šī mūzika ir simfoniskā repertuāra zelta fonds, un mēs ļoti vēlamies, lai šādu hrestomātisku skaņdarbu izvēle turpmākajos gados būtu viens no orķestra darbības pamatakmeņiem. Prokofjevs ir instrumentācijas lielmeistars, viņš māk dot emocionāli spēcīgus uzdevumus visam orķestrim un liek spoži uzmirdzēt arī orķestra solistiem, līdz ar to sezonas sākumam mums ir mirdzošs mākslas darbs, kas pilnā spektrā rādīs Liepājas simfoniskā orķestra krāsu paleti. Svītas uzbūvi veidoju, respektējot Prokofjeva piedāvātos kontrastu principus un vienlaikus paturot prātā, ka pats galvenais te ir jūtu intensitāte.»

Diriģents un klarnetists Guntis Kuzma savu talantu spilgti apliecinājis daudzu orķestru priekšā. Kopš 2014./2015. gada sezonas viņš bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents, 2019. gadā vadījis kamerorķestri «Accademia Baltica» un regulāri sadarbojas ar vēl citiem orķestriem, tostarp kamerorķestriem «Sinfonietta Rīga» un «Sinfonia Concertante».

Guntis Kuzma ir mūziķis, kas nebaidās no izaicinājumiem, par ko liecina viņa aktīvā interese par laikmetīgo mūziku un daudzu skaņdarbu pirmatskaņojumi gan klarnetista, gan diriģenta lomā. Mākslinieks saņēmis «Lielo mūzikas balvu 2018» par diviem izciliem veikumiem: Ādolfa Skultes Piektās simfonijas interpretāciju «Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā», vadot Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, un Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerta atskaņojumu, kur iejutās solista lomā.

Līdzās pasaules simfoniskā zelta repertuāra atskaņošanai diriģents kā mērķi izvirzījis latviešu mūzikas ierakstu krājumu papildināšanu un latviešu mūzikas jaundarbu pasūtīšanu, tādā veidā turpinot orķestra ilgo gadu darbu pie Liepājas instrumentālo koncertu un simfoniju sērijas.

«Galvenais, lai varam nemitīgi augt un spēlēt pēc iespējas daudzveidīgu augstvērtīgu mūziku. Būtu lieliski, ja ik koncerts orķestrim būtu kā līdz šim vēl nesvinēti svētki,» saka Guntis Kuzma. «Nekādā gadījumā neuzskatu, ka vajadzīga revolūcija, drīzāk evolūcija - attīstīt jau iesākto un censties sasniegt jaunas saspēles kvalitātes, atklāt jaunu mūziku un veidot arvien ciešākas saites ar mūsu uzticamo klausītāju.»

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.

Svarīgākais