5.lapa
Rīgas kultūras un atpūtas centra «Imanta» (Anniņmuižas bulvārī 29) skatlogos visu diennakti apskatāma foto izstāde «Brīvības piemineklis laiku laikos».
Izstādes ekspozīcijā redzamas fotogrāfijas, kurās Brīvības piemineklis dažādos rakursos un laiku laikos savā vietā stāv cēli un lepni.
Doma par monumentu, kas simbolizētu vēsturē pirmās neatkarīgās Latvijas valsts - Latvijas Republikas - izveidošanu, radās jau drīz pēc valstiskās neatkarības iegūšanas. Pēc vairākiem konkursiem 1930. gadā tika izvēlēts tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) mets «Mirdzi kā zvaigzne». Pieminekļa pamatakmens tika ielikts 1931. gadā, bet jau 1935. gada 18. novembrī to svinīgi atklāja valsts prezidents Alberts Kviesis.
Šobrīd Brīvības piemineklis ir Latvijas valsts galvenais simbols. Pie tā noliek ziedus Latvijas oficiālie viesi - valstsvīri no dažādām valstīm. Piemiņas brīžos deportācijās un ciešanās mocītos piemin visi Latvijas ļaudis, veidojot pieminekļa pakājē ziedu paklāju, savukārt ārzemju tūristi aplūko varenos skulpturālos tēlus, cenšoties tajos saskatīt Latvijas garu un izprast tās vēsturi.
Izstāde apmeklētājiem ir bez maksas, un tā būs aplūkojama līdz 30. novembrim.
Tikmēr Rīgas kultūras un atpūtas centra «Imanta» 1. stāva galerijā apskatāma Andras Otto-Hvoinskas personālizstāde «Būs atkal vasara!».
«Jau sen, sen cilvēks man šķiet pats interesantākais un emocionālākais gleznu saturs. Mana glezniecība ir klasiska. Eļļas tehnika ar visām tās plašajām iespējām ir absolūtais baudījums. Savukārt abstrakcionisms jeb bezpriekšmetiskā māksla man nešķiet saistoša. Liekot krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, vienmēr to daru, konkretizējot attēloto. Mazliet gleznoju klusās dabas, nereti ainavas, tomēr figurālā glezniecība fascinē visvairāk. Īpaši mani saista cilvēka portrets. Visbiežāk uzgleznotais ir pašas piedzīvotais. Gleznojot portretus, ļoti patīk atveidot gleznojamā cilvēka dziļākos slāņus, ne to ārējo, ko rādām citiem. Tāpēc mana glezniecība nav «glancēta». Arī skumjas emocijas ir skaistas. Arī vecums ir skaists.
Tehniski eļļas glezniecībā mani interesē krāsas, gaisma un līnija. Gleznoju kārtu kārtām un vēl lazēju. Raksturīgais man - izmantot ogli. Ar ogli es velku līnijas, ar krāsu veidoju formu. Šo savu «personīgo tehniku» izstrādāju gadu garumā. Mani fascinē šie divi senie materiāli - eļļa un ogle. Krāsas mīlu košas, bet smalkas. Man patīk baudīt dzīvi, bet es to daru lēni un klusi. Tāda ir arī mana glezniecība. Izbaudiet to!» aicina māksliniece.
Savukārt 2. stāva galerijā apskatāma Siljas Pogules tekstilgleznu personālizstāde «Modulāro saldumu kolekcija». Tajā izstādīti taftinga tehnikā darināti darbi, kurus var savietot kā moduļus lielākā formā. Katra moduļa kompozīcijā ir struktūras, kas atkārtojas kā abstrakti, deformēti apļi, dinamiski vijumi vai stilizēti motīvi no dabas - taftingos sastopams kaut kas ainavisks un arī figurāls. Saldums ir atslēga, saldums ir stāsts, un saldums ir izstādes noskaņas vadmotīvs.
