Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 26. novembra līdz 2. decembrim

© Publicitātes foto

7.lapa

«Klaidonim» Mārim Slokam - 60

Publicitātes foto

Svinot grupas «Klaidonis» solista Māra Slokas 60 gadu jubileju, šā gada decembrī Latvijas koncertzālēs izskanēs mūziķa jubilejas tūre «Kantri un šlāgermūzikas svētki. Mārim Slokam 60».

Koncerttūre sāksies 2. decembrī ar koncertu Valmieras Kultūras centrā, pēc tam turpināsies Rēzeknē (3. decembrī), Liepājā (4. decembrī), Rojā (9. decembrī), Ventspilī (10. decembrī), Jelgavā (11. decembrī), Smiltenē (16. decembrī), Bauskā (17. decembrī) un Rīgā (11. februārī VEF Kultūras pilī un 14. februārī Kultūras centrā «Ulbrokas pērle»).

Koncertos, kuros piedalīsies arī jubilāra draugi, skanēs «Klaidoņa» labākās dziesmas: «Zarus nelauz», «Aizvijas ceļš», «Mazā dvēselīte» u. c.

Māra Slokas (viņš dzimis 1962. gada 28. novembrī) pirmais skaļais talanta apliecinājums bija dziesma «Mazā dvēselīte» ar Elīnas Zālītes vārdiem, kas ieguva labākās dziesmas titulu 2005. gada Bauskas kantrimūzikas festivālā, pārliecinoši - «Šlāgeraptaujā 2005», kā arī tajā pašā gadā saņēma AKKA/LAA Bezgalības balvu kā gada visvairāk atskaņotā dziesma Latvijā.

Celtniecība un mūzika Māra Slokas dzīvē iet roku rokā. «Esmu lauku cilvēks, man patīk vienkārša melodija, vārdi - lauku mūzika, un tas pats kantri,» saka populārais mūziķis. Iespējams, viss būtu citādi, ja mūziķa bērnība neaizritētu Popē. Māra vecāki nebija mūziķi, bet labi dziedātāji, un, uzsācis skolas gaitas, zēns 2. klasē sāka apgūt mežraga spēli Ventspils bērnu mūzikas skolā. Taču pēdējais autobuss uz Popi devās, pirms stundas bija beigušās, tā nu izglītošanās mūzikā gāja secen. Popes pamatskolai sekoja Mālpils Lauksaimniecības tehnikums un Lauksaimniecības akadēmijas Lauku celtnieku fakultāte. Jau Mālpilī mācoties, Māris Sloka privāti mācījās dziedāšanu pie pedagoģes Maigas Grietēnas. Viņa ieteica jaunietim balss dotumus izkopt Tautas estrādes ansamblī «Sigulda», kur tolaik dziedāja arī Nauris Puntulis. 1979. gadā Bauskas rajona Vecsaulē Māris Sloka dibināja savu pirmo grupu, ko nosauca par «Relako» (vārdu savienojuma «reti laba kompānija» saīsinājums).

Māra Slokas pēc skaita sestā grupa veidojās, gatavojoties 1. Bauskas kantrimūzikas festivālam Bauskā 1999. gadā, un 2001. gadā tai tika dots nosaukums «Klaidonis», kas likās muzikāls un viņu dziesmām atbilstošs. Iepriekš Māris Sloka divus albumus - «Sestdienas vakarā» un «Klaidonis» - izdevis ar nosaukumu «Dace un Māris», dziedot gan tradicionālas, gan paša sacerētas dziesmas arī duetā ar toreizējo dzīvesbiedri Daci Sloku.

2004. gadā klajā nāca grupas «Klaidonis» debijas albums «Gaidot mājās», kurā iekļautās Māra Slokas dziesmas «Ceru, gaidu», «Nedaudz tuvāk, māt» un citas joprojām ir iemīļotas un populāras. Taču slavas virsotne tika sasniegta, pateicoties dziesmai «Mazā dvēselīte», kas vairākus gadus «Latvijas Radio 2» bija visspēlētāko dziesmu sarakstā. 2005. gadā klajā nāca otrais grupas «Klaidonis» albums «Tik ātri aizskrien laiks». Tam sekojuši albumi «To jau nepateiks neviens» (2007), «Pārdomu laiks» (2009), «Pieskāriens» (2015), «Ar smaidu saulrietā» (2016), kam lielāko daļu dziesmu radījis Māris Sloka, kurš ir arī grupas «Klaidonis» galvenais solists un dziesmu autors. CD «Ar smaidu saulrietā» 2017. gadā ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu «Zelta mikrofons». 2007. gadā Māris Sloka piedalījās TV šovā «Dziedi ar zvaigzni» pārī ar psiholoģi Ainu Poišu, pēc tam ieskaņojot kopīgu dziesmu «Es gaidīšu».

Kopā ar saviem mūziķiem Māris aktīvi muzicē dažādos pasākumos visā Latvijā, ik pa laikam brauc ciemos pie tautiešiem Lielbritānijā, Īrijā, uzstājas arī Lietuvā, ar labiem panākumiem piedalījies Latvijas TV «Šlāgeraptaujā» un «Amigo Dzintara dziesmu aptaujā». Dziesmas Māris Sloka sacer arī savai meitai Evijai Slokai, ar kuru dziedāti arī dueti. Savukārt šobrīd paralēli darbam studijā ar «Klaidoni» Mārim Slokam ir izveidojusies laba sadarbība ar ģitāristu un aranžētāju Jāni Misiņu, un, iespējams, jau nākamgad klajā nāks studijas albums.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.