Neatkarīgā iesaka: Kultūras notikumu afiša no 10. līdz 16. decembrim

© Publicitātes foto

10.lapa

TDA «Teiksma» 75 gadu jubileja

Publicitātes foto

Kā rodas deja? Uz šo jautājumu ar spēlēšanos, ālēšanos, prieku, dzīvo mūziku un meistarīgu dejotprasmi 75 gadu jubilejas uzvedumā «Trejdeviņas spēles» atbildēs tautas deju ansamblis «Teiksma».

Uzvedums skatītājus priecēs sestdien, 10. decembrī, plkst. 18.00 Ķīpsalas hallē. Radošā komanda: horeogrāfs Jānis Ērglis, režisors ­Reinis Suhanovs un komponists Juris Vaivods.

Vērienīgajā uzvedumā «Trejdeviņas spēles», kas ir veidots arī kā veltījums deju svētku 75. jubilejai, dalībnieki izspēlēs un izdejos stāstu par to, kur rodamas saknes skatuviskajai dejai. Vai ikdienišķās ainās par ābolu lasīšanu dārzā vai rāšanos ar mazo negantnieku, kurš izmanīgi nočiepis kādus jēpīšus, var jau saskatīt iezīmes etnogrāfiskajam «Pirkstiņdancim»? Izrādās - var! Šādas un vēl daudzas citas sadzīviskas situācijas «Teiksmas» mākslinieciskajam vadītājam un horeogrāfam Jānim Ērglim 60. jubilejas gadā kalpojušas par iedvesmas avotu, radot jaunu horeogrāfisko materiālu trejdeviņām deju spēlēm uzvedumā.

«Deju tapšanas process ir piepildīts ar asprātībām un amizēšanos, un mēs atkal varam justies kā bērni - dejot un spēlēties vienlaikus,» par uzvedumu smejot saka paši teiksmieši. Par to gādā arī režisors Reinis Suhanovs, ar kuru «Teiksmas» saimei veiksmīga sadarbība izveidojās kopš 70 gadu jubilejas izrādes. Šoreiz, strādājot pie uzveduma teatrālās puses, režisors dejotājiem uzlicis jaunu izaicinājumu - izspēlēt teatrālas etīdes un aiznest stāstu līdz skatītāju rindām ar nepierastiem mākslinieciskiem līdzekļiem.

Par uzveduma muzikālo pusi gādās komponists Juris Vaivods, kurš radījis vēl nedzirdētas aranžijas pazīstamām tautas melodijām un sacerējis jaunus skaņdarbus. «Trejdeviņās spēlēs» tos izspēlēs pazīstamie mūziķi Kristīne Kārkle-Kalniņa (vijole), Edgars Kārklis (dūdas, akordeons), Mārtiņš Linde (sitamie instrumenti), Ilze Grunte (akustiskā ģitāra, mandolīna), Pēteris Liepiņš (basģitāra), Andis Klučnieks (flautas, stabules) un Latvīte Cirse (kokle).

«Teiksmā» allaž lielā cieņā ir bijusi sižetiskā deja. Ne velti ansamblis tiek dēvēts par deju laboratoriju - šeit eksperimentē gan ar zināmo, gan ievieš jaunas idejas. Uz deju uzvedumu teiksmieši aicina skatītājus ierasties laikus, jo dejotāji izpaudīsies ne tikai uz skatuves, bet arī pirms koncerta - būs dažādi interaktīvi un asprātīgi pārsteigumi.

Uzvedumā piedalīsies visu paaudžu «Teiksmas» dejotāji - TDA «Teiksma», vidējās paaudzes deju kolektīvi «Teiksma» un «DeTeiksma», «Teiksmas» studija un bērnu deju ansamblis «Teiksmiņa». Uzvedumu rīko «BT1 Music».

Tautas deju ansamblis «Teiksma» dibināts 1946. gadā kā Rīgas Vagonu rūpnīcas pašdarbības deju kolektīvs. Sākotnēji tā bija entuziastu grupa, kas meklēja iespēju rādīt un mācīt studentiem un strādājošajiem latviešu folkloras tradīcijas, etnogrāfiskās dejas un to skatuviskās apdares. Jau kopš kolektīva dibināšanas «Teiksmas» pamatvērtība ir tradīcijas, un dejotāji tās bagātīgi piekopj, vienlaikus nebaidoties ieviest arī jaunas. Spilgtie, izteiksmīgie un nacionāli savdabīgie ansambļa iestudējumi snieguši plašu priekšstatu par dejas mākslas daudzveidību mūsu zemē. Līdz ar Jāņa Ērgļa kā mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfa ienākšanu kolektīvā «Teiksma» joprojām būs tā vieta, kur dzims jaunas skatuviskās dejas un horeogrāfiskie uzvedumi, kas turpmāk veidos republikas pašdarbības deju kolektīvu un nākamo Latvijas Vispārējo deju svētku pamatrepertuāru.

Pasākumi

Teju vai neticama ziņa – jau šoruden pie saviem daudzskaitlīgajiem cienītājiem atgriežas tradīcijām bagātais mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, kas bija iepauzējis uz četriem gadiem un kura sakarā nekas neliecināja, ka šogad tas varētu atdzimt! Tiesa, nebija ne mazāko šaubu, ka uzņēmīgā “Bilžu” “māte” Tija Auziņa festivālu atjaunos, taču neticējās, ka tas notiks tik spēji un tik drīz – festivāls sāksies jau pēc mēneša!

Svarīgākais