Neatkarīgā iesaka: Kultūras pasākumu afiša no 17. līdz 23. decembrim

© Publicitātes foto

13.lapa

Gaismas un skaņu uzvedums

Publicitātes foto

Rundāles pils un atjaunotā kultūrtelpa «Mežotnes baznīca», režisors Kārlis Anitens (attēlā) un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš gadumijas cēlienā no 17. decembra līdz 8. janvārim piedāvā oriģināli veidotu ziemas ceļojumu Zemgalē «Lai šoziem pavasaris tuvu!».

Tas vienā vakarā ietver divus savstarpēji saistītus notikumus: gaismas un skaņas izrādi kultūrtelpā «Mežotnes baznīca» un lustru, ēnu un meditatīvas mūzikas saspēli greznajās Rundāles pils zālēs. Celtnes viena no otras atrodas četru kilometru attālumā.

«Lai šoziem pavasaris tuvu!» ir vienots gaismas un skaņu uzvedums divos cēlienos divās norises vietās vienā vakarā. Šajā izrādē nav aktieru un teksta, bet galvenais varonis ir pats apmeklētājs. Nonākot gaismas un skaņu saspēles centrā, apmeklētājs piedzīvo pavasara atnākšanu ne tikai dabā, bet arī savā apziņā.

Tieši no šāda skatpunkta iestudējumu veidojis idejas autors un režisors Kārlis Anitens: «Ko es šoziem gribu? Es gribu, lai šoziem pavasaris tuvu! Man patīk ziema, bet es vēlos, lai šajā cilvēcei sarežģītajā ziemā būtu emocionāla sajūta, ka pavasaris ir tuvumā. Es gribu ticēt, ka cilvēces pavasaris ir tepat aiz kalna - lai pārtrauktu stindzinošās kara šausmas; lai atlaistu trakās krīžu važas; lai iedotu gaismu, kur virzīties tālāk. Ir būtiski nostiprināt šo ticību emocionālam cilvēces pavasarim. Mūsu uzveduma iedvesmas avots un centrālā ass ir latviešu dzejnieces Annas Brodeles dzejoļa «Egles zieds» sākuma panti, kuros egle ir tā, kas pirmā sajūt, ka pavasaris ir tuvu, un tāpēc tā Ziemsvētkos košas ugunis dedz. Mums vajag šo egles gaismu iedegt arī sevī, novilkt taisni caur dabas pavasari uz cilvēces pavasari. Ģeometrijā ir aksioma, kas teic, ka caur diviem punktiem var novilkt tikai vienu taisni, tāpēc uzvedums vienlaikus notiek divās atšķirīgās vietās. Tā ir mūsu aksioma par pavasara taisni.»

Septembrī atklātās un savu pavasari gaidošās kultūrtelpas «Mežotnes baznīca» cēliens ir gaismas, skaņu un akustisku atbalsu izrāde par paralēli starp Brodeles egles ziedu un cilvēka sirdsbalsi. Savukārt uzveduma Rundāles pils cēliens veidots kā pastaiga pa pils zālēm, vērojot greznās lustras, kuras iedegtas ir redzējis vien retais. Lustru gaisma, uzvedumam radītu ēnu spēles uz pavasarīgajiem zāles rotājumiem, meditatīva mūzika, kurā klasiskās Ziemassvētku melodijas savijas kopā ar meditācijas skaņdarbiem un pavasara skaņām, ļaus atskārst, ka pavasaris ir tepat blakus. Katra apmeklētāja ziņā paliek intuitīva vai praktiska izvēle, kuru no pavasara taisnes cēlieniem apmeklēt pirmo, jo iestudējums baudāms abos virzienos un biļete nosaka tikai konkrētu sākuma laiku uzvedumam kultūrtelpā «Mežotnes baznīca».

Kārlis Anitens un Oskars Pauliņš gaismas un skaņas uzvedumu veidošanā sadarbojušies vairākkārt un lielākoties projektos ārpus galvaspilsētas. 2020. gada vasarā abi kopā radījuši vienu no Latvijas vērienīgākajiem gaismas un skaņas uzvedumiem «Teiksma par gaismas bruņinieku» Smiltenē; 2022. gada pavasarī Mālpilī veidojuši aktierim Valentīnam Skulmem veltītu uzvedumu; strādājuši kopā arī koncertuzvedumu un izrāžu veidošanā. Katrs individuāli veidojuši daudzus pasākumus, uzvedumus un izrādes. Kārlis Anitens ir viens no Latvijā zināmākajiem pasākumu režisoriem, bet Oskars Pauliņš ir pieprasītākais gaismu mākslinieks Latvijas teātros.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.