6.lapa
Piektdien, 27. janvārī, pulksten 19.00 Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» Liepājas simfoniskais orķestris Ludviga van Bēthovena mūzikā tiksies ar izcilo vijolnieku Sergeju Dogadinu, diriģenta Gunta Kuzmas vadībā atskaņojot šī klasikas ģēnija pasaulslaveno Vijoļkoncertu.
«Bēthovena Vijoļkoncerts ir neticami skaista mūzika! Tas ir unikāls lielformāta skaņdarbs, kas ļoti atšķiras no agrāk tapušajiem baroka un klasiskajiem vijoļkoncertiem,» stāsta vijolnieks Sergejs Dogadins.
«Šis vijoļkoncerts ir iezīmējis ceļu lielajiem romantisma koncertiem, kā Johannesa Brāmsa un Pētera Čaikovska rakstītajiem. Skaņdarbs ir piesātināts ar brīnišķīgām melodijām un ir patiesi varena simfonija gan orķestrim, gan vijolei.»
Ludviga van Bēthovena 1806. gadā tapušais Vijoļkoncerts tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem vijoļkoncertu žanrā, un to regulāri atskaņo koncertzālēs visā pasaulē. Skaņdarbs veltīts Bēthovena bērnības draugam, vijolniekam un arī diriģentam Stefanam fon Breiningam, kura sievai kā veltījums savukārt divus gadus vēlāk tapa šī koncerta pārlikums klavierēm un orķestrim.
Austrijā dzīvojošais vijolnieks, pasaulē prestižāko vijolnieku konkursu laureāts Sergejs Dogadins Latvijas publikai jau ir pazīstams. Liepājas simfoniskais orķestris ar viņu veiksmīgi sadarbojies jau vairākkārt. 2016. gadā «Lielajā dzintarā» kopīgi tika atskaņots Žana Sibēliusa Vijoļkoncerts, bet 2017. gadā šī izcilā mūziķa meistarību varēja baudīt neparastā, īpaši 25. Liepājas Starptautiskajam zvaigžņu festivālam veltītā programmā saspēlē ar vēl diviem pasaulē atzītiem mūziķiem - diriģentiem. Kopā ar altistu Maksimu Risanovu un čellistu Dāvidu Geringu viņš atskaņoja Alfrēda Šnitkes «Koncertu trijiem», Volfganga Amadeja Mocarta «Sinfonia concertante» un Johannesa Brāmsa Dubultkoncertu.
Koncerta programmā iekļauts arī Ilonas Breģes (attēlā) jaunās simfonijas pirmatskaņojums - šo opusu komponiste pabeigusi 2021. gada jūlijā, un tas veltīts viņai vistuvākā cilvēka - viņsaulē aizgājušās mātes Vizbulītes Breģes (1933-2018) - piemiņai.
«Simfonijai ir četras daļas: pirmā daļa veidota sonātes allegro formā, otrā daļa ir apjoma ziņā nelielāks intermeco ar sonoriem orķestra skanējuma meklējumiem. Trešajā daļā es izmantoju variāciju formu, lai veidotu atmiņu acumirkļu kolāžu, kuru pamatā - mana piecu gadu vecumā sacerētā un mammītei dāvinātā dziesmiņa; savukārt ceturtajā daļā vēlējos uzrakstīt skaistu un patiesi saviļņojošu mūziku,» par jauno opusu stāsta komponiste.