8.lapa
Sestdienas, 28. janvāra, pēcpusdiena kinoteātrī “Auseklis” Talsos būs veltīta slavenajam armēņu māksliniekam un kino režisoram Sergejam Paradžanovam un viņa 1969. gada filmai “Granāta krāsa”.
Izcilais itāļu kinorežisors Mikelandželo Antonioni savulaik ir teicis, ka “Granāta krāsa” ir viens no nedaudzajiem absolūtā skaistuma iemiesojumiem, kas sasniedzams kinematogrāfa līdzekļiem.
Notikumu aizsāks mākslinieces Karinē Paronjancas izstādes “Granāta krāsa” (attēlā) atklāšana kinoteātra vestibilā pulksten 16.00. Izstādē aplūkojamo gleznu iedvesmas avots ir Sergejs Paradžanovs un viņa daiļrade. Filmas un izstādes nosaukumā minētās granāta krāsas toņi ir bezgala daudzveidīgi: kraplaks, karmīnsarkanais, sarkanais kadmijs, purpurs, sārtais, reizēm okers ar rūsganām svēdrām, bet reizēm - košsārtais ar oranžu nokrāsu... Asins krāsa, dzīvības krāsa, rubīna krāsa. Mīlestības krāsa. Šajā ciklā iekļautie darbi ir gleznieciski citāti no dižā Meistara scenārijiem, kuros var saskatīt kā specifiski nacionālus, tā arī vispārcilvēciskus simbolus. Tomēr vienlaikus šīs gleznas ir arī dziļi personiski stāsti, kas izstāstīti caur Sergeja Paradžanova ģēnija iedvesmotām metaforām.
Pulksten 17.00 būs skatāma Sergeja Paradžanova filma “Granāta krāsa” (1969). Interesentiem būs reta iespēja noskatīties vienu no apbrīnojamākajiem un neparastākajiem darbiem visā kino vēsturē. Pirms filmas - kinorežisora Dāvja Sīmaņa ievadvārdi, veltīti Sergejam Paradžanovam un viņa daiļradei.
Filmas “Granāta krāsa” pamatā ir 18. gsadsimta armēņu dziesminieka Sajat-Novas dzīve un darbi, taču biogrāfiska tā nav. Sajat-Novas dzejas tēlus Sergejs Paradžanovs izstāsta vizuālā kino valodā, apzināti atsakoties no klasiskā vēstījuma principa. Filma plūst mūsu acu priekša kā dzīvu gleznu virkne, kurā darbojas vairāki tēli. Aktrise Sofiko Čiaureli filmā tēlo sešas lomas, gan vīriešu, gan sieviešu. Filmu var vērot kā kluso dabu, kā rituālu atainojumu, taču iedziļinoties, tajā saskatāmi reliģiski simboli un Armēnijas vēstures motīvi. “Granāta krāsas” maģiskās vīzijas papildina arī savdabīgs muzikālais noformējums.
Sergejs Paradžanovs ir dzimis 1924. gada 9. janvārī un šis 2023. gada janvāra notikums varētu kļūt par labu ieskaņu pārsteidzoši daudzpusīgā mākslinieka, kinorežisora un scenārista simtgadei veltītiem pasākumiem. Sergejs Paradžanovs bija koša personība, kas neatbilda PSRS valdošajai izpratnei par padomju pilsoņa dzīvesveidu, turklāt viņš nevairījās asi kritizēt padomju režīmu, kā rezultātā, mākslinieks četrus gadus pavadīja stingrā režīma cietumā. Viņa slavenākie kino darbi ir “Aizmirsto senču ēnas” (1965) un “Granāta krāsa” (1969), kā arī pēc lieguma strādāt uzņemtās filmas “Leģenda par Suramas cietoksni” (1985) un “Ašiks Keribs” (1988). Sergejs Paradžanovs ir darbojies arī kā mākslinieks, viņam ir daudz zīmējumu un kolāžu, instalāciju un skulptūru.
PSRS pastāvēšanas laikā Sergeja Paradžanova filmas lielākoties tika aizliegtas un cenzētas, līdz galu galā tika nolemts atļaut tās izrādīt uz trešās šķiras ekrāniem - tas nozīmēja, ka niecīgs skaits filmas kopiju tika nodots demonstrēšanai mazītiņos provinces kinoteātros. Tas tomēr netraucēja režisoram gūt pasaules slavu un atzinību. Tāpēc īpaši zīmīgi šķiet Sergeja Paradžanova 100. jubilejai veltīto pasākumu virkni, kura iniciatore ir māksliniece Karinē Paronjanca, aizsākt tieši Talsos. Plānots, ka par vienu no galvenajiem notikumiem Sergeja Paradžanova jubilejas gadā kļūs režisoram veltītas grāmatas iznākšana latviešu valodā.
