Turcijas zemestrīce var satricināt arī Erdogana politiskās perspektīvas

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēdējo dienu laikā apmeklējis vairākas valsts dienvidu provinces, tiekoties ar zemestrīcē izdzīvojušajiem un solot viņiem atbalstu © AP/Scanpix

Šīs nedēļas traģiskā zemestrīce Turcijā var negatīvi ietekmēt prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana izredzes saglabāt amatu pēc 14. maijā ieplānotajām vēlēšanām. Liels skaits iedzīvotāju ir neapmierināti ar to, ka vietām glābēju palīdzību nācies gaidīt ļoti ilgi un pat tagad visi izdzīvojušie nav nodrošināti ar pajumti. To nekavējas izmantot opozīcija.

"Ja nu par notikušo kāds ir pilnībā atbildīgs, tad tas ir Erdogans," paziņojis Republikāņu Tautas partijas (CHP) līderis Kemals Kiličdarolu, kurš, visticamāk, būs Erdogana galvenais sāncensis vēlēšanās.

Pirmdien notikušās zemestrīces Turcijā un Sīrijā kopā prasījušas vismaz 18 000 cilvēku dzīvību, vēsta BBC. Turcijas desmit dienvidu provincēs upuru skaits pārsniedz 14 000. Daudzās apdzīvotās vietās glābēji pie sabrukušo ēku drupu pārbaudes un iespējamo izdzīvojušo meklēšanas neķērās līdz pat trešdienai, ļaudīm, kuri bija palikuši bez pajumtes, netika pietiekamā daudzumā nodrošinātas teltis un segas, nerunājot nemaz par krāsniņām. Opozīcija uzskata, ka tas ir rezultāts Erdogana un viņa Taisnīguma un attīstības partijas (AK) divdesmit gadus ilgajai valdīšanai, kuras laikā pieļautas sistēmiskas kļūdas, un valdība nav bijusi gatava šādai dabas katastrofai.

Erdogans, kurš šo dienu laikā pabijis jau vairākos valsts reģionos, kur postījumi ir īpaši smagi, apgalvojis, ka sākotnēji valdībai gan bijušas dažas problēmas ar reaģēšanu uz notikušo, taču tās ātri atrisinātas un situācija tiekot kontrolēta, raksta AFP. Prezidents skaidrojis, ka sagatavoties tik milzīgai katastrofai ir neiespējami. Viņš atgādinājis, ka zemestrīce padarījusi nelietojamas ne tikai daudzas šosejas, bet arī lidostu skrejceļus, tādēļ vienkārši neesot bijis iespējams īsā laikā glābējus ar viņu tehniku un palīdzības sūtījumus nogādāt uz vietām, kur tie visvairāk nepieciešami. Viņš uzsvēris, ka Turcijas valdība nav kavējusies ar ceturtā līmeņa katastrofas izsludināšanu, kas dod iespēju lūgt ārvalstu palīdzību, un tā arī nekavējoties saņemta.

"Šajā laikā cilvēkiem vajadzētu būt vienotiem, un man metas nelabi no tiem ļaudīm, kuri savu politisko interešu vārdā tagad uzsākuši negatīvas kampaņas," viņa sacīto citē BBC. Erdogans asi kritizējis šos "provokatorus", bet Turcijas policija paziņojusi, ka beidzamajās dienās aizturējusi 18 cilvēkus un identificējusi vairāk nekā 200 interneta sociālo mediju kontus, kas tiek turēti aizdomās par panikas un baiļu atmosfēras izplatīšanu. Vairākas dienas Turcijā bija ierobežota arī “Twitter” darbība, lai gan daudzi cilvēki šo platformu centās izmantot, lai sazinātos ar glābējiem vai pavēstītu tuviniekiem, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Vakarrīt “Twitter” bloķēšanas, ar ko, visticamāk, pēc valdības rīkojuma nodarbojās mobilo sakaru operatori, gan tika pārtrauktas, ziņo DPA.

Turcijas sociālajos medijos pausta kritika arī par Erdoganam simpatizējošo laikrakstu un televīzijas kanālu darbību. Tie centušies izvairīties no ziņām, kurās būtu pausta neapmierinātība ar valdības reakciju uz zemestrīci. Piemēram, NTV tiešraidē demonstrējusi kādu sižetu, bet brīdī, kad kļuvis dzirdams, ka katastrofā cietušie sūdzas par novēlotu un nepietiekamu palīdzību, kā arī uzdod jautājumu, ar ko nodarbojas valsts, pārraides režisors steigšus pieslēdzas studijai. Jāatgādina, ka kopš 2016. gadā notikušā puča mēģinājuma Erdogans būtiski palielinājis valdības kontroli pār medijiem, arī nesen pieņemtais likums par interneta sociālajiem medijiem ir vērsts uz to pašu, tādēļ valdības kritiķiem paliek ļoti maz platformu, kurās paust savu nostāju.

Uz vairākiem būtiskiem opozīcijas jautājumiem valdība un prezidents pašlaik palikuši atbildes parādā. Pirmkārt, kā gan tas nākas, ka oficiāli jau vairākus gadus ir spēkā stingrāki būvniecības nosacījumi reģionos, kuros zemestrīču iespējamība ir gana liela, taču fotoattēli un video no šīm vietām liecina, ka sagruvušas arī nesen celtās ēkas? Var, protams, taisnoties, ka 7,8 magnitūdas stipros pazemes grūdienus nebūtu izturējusi neviena celtne, ja turpat blakus nebūtu vēl pirms Erdogana nākšanas pie varas būvētas mājas, kas tomēr nav sabrukušas. Otrkārt, valdība tā arī nav atskaitījusies par to, kā gandrīz 20 gadu laikā tā izmantojusi speciālā fondā akumulētos līdzekļus, kuriem pašlaik vajadzētu būt aptuveni 4,2 miljardiem eiro. Pēc 1999. gada postošās zemestrīces, kas prasīja vairāk nekā 17 000 cilvēku dzīvību, toreizējā valdība tika skarbi kritizēta par bezrūpību. Erdogans, kurš par premjeru kļuva 2003. gadā, ieviesa šo nodokli, lai nodrošinātu finansējumu dabas katastrofu novēršanai un glābšanas dienestu darba uzlabošanai, taču, kur patiesībā palikusi šī nauda, atliek vien minēt.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.