Politiskās cīņas karstumā migrācijas jautājums Vācijā kļuvis par svarīgāko vēlēšanu kampaņas tēmu. Ir partijas, kas vēlas apgrūtināt ārzemnieku iekļūšanu Vācijā. Tomēr, ja viņi tur nokļūst, jau šobrīd tiek domāts, kā no viņiem vieglāk atbrīvoties. Ir pieci iemesli, kāpēc Vācijas migrācijas un patvēruma politika ir svarīga Vācijas kaimiņvalstīm, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Pēdējā laikā no Vācijas tiek saņemta tikai satraucoša informācija. 2024. gads bija otrais gads pēc kārtas, kad Vācija tika ierauta recesijā. Ik pēc pāris mēnešiem valsti satricināja vardarbības akti, kuriem bija terorisma iezīmes.
Vācijā vēlēšanas notiks 23. februārī. Vācijas sabiedrība nonākusi haotiskās gaidās: saskaņā ar sociālajām aptaujām, arvien vairāk zaudē tautas uzticību ne tikai kanclera Olafa Šolca kabinets, bet arī visa politiskā vara kopumā. Nesenie nemieri par sasteigtajām izmaiņām migrācijas un patvēruma politikā tikai padziļina apjukumu.
Paradoksāli, bet vētra saistībā ar Vācijas migrācijas un patvēruma politiku izcēlās tieši tad, kad samazinās jaunu patvēruma pieteikumu skaits un imigranti, tostarp no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, piemēram, Polijas, ir pārstājuši strauji plūst uz Vāciju. Vēl 2023. gadā bija vairāk nekā 350 000 jaunu patvēruma pieteikumu, liecina Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAPF) dati.
Lai gan šis jaunpienācēju skaits joprojām ir iespaidīgs pat valstī, kurā ir vairāk nekā 80 miljoni cilvēku. 2015. gadā tika iesniegti 476 000 patvēruma pieteikumu, bet gadu vēlāk pat 745 000. Arvien vairāk cilvēku, kas ierodas Vācijā aizsardzības meklējumos, pievienojas tiem, kas jau tur ir apmetušies. Kopumā 2024. gada vidū to jau bija vairāk nekā 3,5 miljoni, kas ir vēsturiski rekordliels skaits. Vairāk nekā 4% Vācijas iedzīvotāju ir cilvēki, kuriem ir starptautiska aizsardzība vai kuri to pieprasa. Migranti koncentrējas lielajās pilsētās. Patvēruma meklētāji nāk no kulturāli dažādām valstīm.
Ukraiņiem ir cits statuss, viņiem nav jāiziet parastā patvēruma procedūra. Pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā 60% jauno pieteikumu iesniedza Āzijas valstu pilsoņi, un no šīs grupas trīs no četriem pieteikumiem nāca no Afganistānas un Sīrijas pilsoņiem. No Eiropas pieteikumiem vislielāko skaitu iesniedz Turcijas pasu īpašnieki (no 30 000 līdz 60 000 gadā).
Jaunpienācējiem, kuri meklē starptautisko aizsardzību, bieži vien nav oficiālas kvalifikācijas, lai integrētos darba tirgū. Arī Vācijas likumi ir ierobežojoši - tā nelabprāt ielaiž patvēruma meklētājus darba tirgū, pretī piedāvājot pabalstus. Tātad rezultāts ir tāds, ka jaunpienācēji joprojām ir vāji integrēti, dod salīdzinoši nelielu ieguldījumu, daļēji ne savas vainas dēļ. Viņi pārslogo sociālās sistēmas: aprūpi, izglītību un veselības aprūpi.
Patvēruma jautājums pats par sevi neizsmeļ migrācijas jautājumus. Saskaņā ar datiem, ko citē Federālais politiskās izglītības centrs (BPB), pat 30% Vācijas iedzīvotāju ir migrācijas saknes. Saskaņā ar Vācijas nomenklatūru, viņi paši vai vismaz viens no viņu vecākiem ir dzimis kā ārzemnieks.
Tas jo īpaši apgrūtina vecākās paaudzes vietējo vāciešu iespējas atrast savu vietu pilsētu un mazpilsētu mainīgajā sociālajā vidē. Turklāt pēc desmit gadu uzplaukuma darba tirgū atkal pieaug bezdarbs.
Migrācija ir svarīga Vācijas politikā. Problēma ir eksplodējusi dažu jaunpienācēju vardarbības dēļ.
21. decembrī 50 gadus vecs vīrietis no Saūda Arābijas ar savu automašīnu iebrauca cilvēku pūlī pie Ziemassvētku tirdziņa Magdeburgā, kā rezultātā gāja bojā seši cilvēki un 235 tika ievainoti.
Augustā pilsētas svētku laikā, atzīmējot Solingenes pilsētas 650. gadadienu, notika uzbrukums ar nazi, nogalinot trīs cilvēkus un ievainojot piecus. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās 26 gadus vecs sīriešu vīrietis.
22. janvārī 28 gadus vecs afgāņu tautības vīrietis Ašhafenburgā uzbruka ar nazi bērniem, kas spēlējas parkā, kā rezultātā viens no viņiem un vīrietis, kurš mēģināja apturēt uzbrucēju, nomira.
Šie traģiskie notikumi liecina ne tikai par vainīgo agresiju un ideoloģisko "saindēšanos", bet arī par Vācijas valsts disfunkciju. Divos pēdējos uzbrukumos Solingenē un Ašhafenburgā aizdomās turamie ir cilvēki, kuriem nevajadzēja atrasties Vācijā: viņu tiesvedībā tika pieņemts lēmums viņus deportēt. Ja sistēma būtu bijusi efektīva un biroji būtu izpildījuši savus uzdevumus, traģēdija nebūtu notikusi.
Kristīgo demokrātu (CDU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš tiecas uz kanclera krēslu, ierosināja 29. janvārī balsot par nesaistošu rezolūciju, kurā aicināts īstenot piecu punktu plānu imigrācijas ierobežošanai. Vissvarīgākā rezolūcijas daļa bija postulāts, ka pagaidu kontrole, kas jau ir spēkā uz robežām ar visām Vācijas kaimiņvalstīm, ir jāievieš pastāvīgi. Saskaņā ar "ARD-DeutschlandTrend" aptauju, 67% vāciešu to atbalsta.
Parlamentā šo rezolūciju atbalstīja daļa no liberālās FDP, CDU/CSU un partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas ir izolēta uz Vācijas politiskās skatuves. Sociāldemokrāti un zaļie, kas izveidoja mazākuma valdību, bija pret to.
Bundestāgs 31. janvārī pēc kristīgo demokrātu lūguma debatēja par likumu par imigrantu pieplūduma ierobežošanu (pazīstams kā “Zustrombegrenzungsgesetz”). Ja šis likums tiktu pieņemts, ārzemniekiem būtu grūtāk nokļūt Vācijā, bet, ja viņi tur nokļūtu, no viņiem būtu vieglāk atbrīvoties. Tas paredz policijas pilnvaru palielināšanu imigrācijas jomā; kontroli pār cilvēkiem, kuriem ir liegtas tiesības uz patvērumu; cilvēku ar nelikumīgu statusu izvietošanu uz Vācijas robežām; būtiskas grūtības ģimenes atkalapvienošanās procedūrā; iespēju neļaut valstī ieceļot tiem, kas ierodas pie Vācijas robežām bez dokumentiem, pat ja viņi vēlas iesniegt patvēruma pieteikumu, ko garantē Vācijas konstitūcija.
Bundestāgs šo priekšlikumu noraidīja. Pretrunīgi vērtētajam priekšlikumam pietrūka 12 balsu. Tieši tik daudz deputātu no CDU/CSU frakcijas balsojumā nepiedalījās. Lielākā daļa no viņiem bija politiķi, kas saistīti ar bijušo kancleri Angelu Merkeli, kura kritizēja likumu. Visa situācija vājina Merca kā labējā spārna līdera un valdības vadītāja kandidāta pozīcijas.
Pati diskusija par likumu liecina par būtiskām izmaiņām domāšanā par patvērumu un migrāciju Vācijā. Vācija ir tālu atkāpusies no saukļa: "Mēs to varam!", ko pirms gandrīz desmit gadiem izplatīja kanclere Angela Merkele, aicinot savus līdzpilsoņus būt atvērtiem pret tiem, kas ierodas Vācijā.
Polijai nebūtu jārūpējas par Vācijas politiskās dzīves detaļām, ja nebūtu šīs valsts milzīgās ietekmes uz ekonomiku un attiecībām ar citām Eiropas valstīm. Sākumā ir vērts apliecināt, ka pašreizējie nemieri Vācijā īstermiņā neietekmēs Poliju - rezolūcijas nav saistošas, un likumu, pat ja tas galu galā iznāks no Budestāga, visticamāk, bloķēs Bundesrāts. Šo valdību veido vairākums to partiju pārstāvju, kuras, iespējams, nevēlēsies atbalstīt ideju, par kuru AfD politiķi ir pacēluši rokas.
Un noteikumu par pastāvīgu robežkontroli īstenošana pašlaik nav iespējama, jo vienkārši nav pietiekami daudz policistu, lai uzraudzītu robežšķērsošanas punktus. Piemēram, ir 840 vietas, kur var šķērsot robežu ar Nīderlandi. Aptuveni 50 policisti nodarbināti mobilās robežkontroles pasākumos ar šo valsti, kas ieviesta kopš septembra.
Palielinot robežkontroles skaitu un biežumu, palielināsies transporta izmaksas no Vācijas, uz to un caur to. Katrai kravas automašīnai, kas dodas no Polijas uz rietumiem, ir jāšķērso Vācija un, ja notiek pastiprināta kontrole, var nākties stāvēt sastrēgumos. Polijas uzņēmēji un patērētāji jau tagad maksā konkrētu cenu par Vācijas pilsoņu drošības sajūtas uzlabošanu, un viņi maksātu vēl vairāk, raksta "wnp.pl".
Turklāt iespējamā to imigrantu promraidīšana, kuri vēlas iekļūt Vācijā, pie Polijas robežām vai to cilvēku atgriešanās, kuru patvēruma pieteikumi nav pieņemti, ievērojami palielinātu spriedzi Polijas sabiedrībā. Pagaidām tas ir mazāk ticams, bet iespējams variants.
Otrs satraucošais efekts poļiem ir notiekošais uz Vācijas politiskās skatuves. Pirmo reizi Bundestāgā bija vairākums, kurā ietilpa AfD. Partijas vadība aicina veikt pamatīgas izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līgumos, nevēlas NATO un Vācijas militāro iesaisti paktā, bet ar prieku domā par "vecajiem labajiem laikiem", kad uzplauka Krievijas un Vācijas sadarbība.
Kancleres Alises Veigeles kandidāta sauklis "Alice für Deutschland" atšķiras tikai ar vienu patskani no nacistu "Alles für Deutschland" - "Viss Vācijai". Tas izskatās pēc divdesmitā gadsimta 30. gadiem, bet joprojām ir nedaudz kauns to atzīt.
Nav vērts diskutēt par to, vai AfD ir galēji labēja partija vai tikai konservatīvi nacionālistiska. Jebkura valdības koalīcija, kurā šai partijai būtu tieša vai netieša ietekme, būtu nelabvēlīga Polijas interesēm.
Treškārt, sekas Vācijas morālajai panikai par patvērumu un migrāciju ir Šengenas noteikumu turpmāka "erozija". Aptuveni desmit dalībvalstis jau ir ieviesušas dažas robežkontroles, kas apdraud pārvietošanās brīvību parakstītājvalstīs. Tomēr šī rīcība joprojām ir nedaudz mulsinoša, un valstis ik pēc sešiem mēnešiem pagarina pārbaudes kā "pagaidu". Tas atbilst Šengenas līguma burtam, bet ne garam.
Tomēr Vācija ir ES centrālā valsts, un to, ko dara Berlīne, atdarinātu citi, un tas varētu kļūt par jauno normālību. Eiropieši, tostarp poļi, var zaudēt brīvību ceļot pa kontinentu, tāpēc Vācijas vēlēšanu likmes ir augstas, uzskata Polijas medijs.
"Brexit" ir parādījis, ka koncentrēšanās uz migrāciju reti skar tikai vienu grupu. Ja pašlaik šķiet, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta cilvēkiem, kuri meklē starptautisko aizsardzību un ierodas Vācijā no Tuvajiem Austrumiem, politiskais un sociālais klimats var kļūt tāds, kas radītu nepatiku pret visiem ārzemniekiem. Un šādam notikumu pavērsienam būtu izmērāma negatīva ietekme uz Vācijā dzīvojošajiem poļiem, tāpat kā pieaugošā nepatika pret imigrantiem vērsās pret Polijas pilsoņiem Apvienotajā Karalistē, atgādināja "wnp.pl".
Piektais un svarīgākais rezultāts politiskajai "dejai" ap migrāciju pēdējās nedēļās būs šķelšanās padziļināšanās uz Vācijas politiskās skatuves un tās neprognozējamības palielināšanās. Frīdriha Morzas vadītie kristīgie demokrāti ir zaudējuši pārējo "demokrātiskā centra" partiju, t.i., zaļo un SPD, uzticību. Vēl novembrī Mercs no Bundestāga tribīnes zvērēja, ka nebalsos par priekšlikumiem, kurus atbalsta "tie, kas tur ir" (kā viņš nicinoši raksturoja AfD deputātus, norādot uz viņiem, bet pat neskatīdamies viņu virzienā). 29. janvārī šāds balsojums jau bija iespējams.
"ARD-DeutschlandTrend" aptauja CDU dod 30% atbalstu, otrā ir AfD ar 20%, bet trešie ir zaļie un sociāldemokrāti (SPD) ar 15% atbalstu. Trīs partijas - liberālā FDP un divas kreisā spārna partijas, BSW un “Die Linke” - balansē uz vēlēšanu sliekšņa robežas. Visticamāk, atkarībā no iznākuma Vācijā būs divu vai trīs partiju valdības koalīcija.
Neviens no šiem variantiem neliecina par drīzu valdības izveidi, kas ieviestu straujas un dziļas sociālekonomiskās reformas. Bet tās ir nepieciešamas, lai atgrieztu Vāciju uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes ceļa, kas astoņus gadu desmitus ir bijis nosacījums tās politiskajai stabilitātei.
