Trampam republikāņos liels skaits konkurentu, bet viņam tas pat ir izdevīgi

Donalds Tramps ir apņēmības pilns atkal kļūt par Baltā nama saimnieku, un pašlaik šķiet, ka viņa nominēšanai drīzāk var pārvilkt svītru izvirzītās apsūdzības, bet ne republikāņu partijas konkurenti. © Scanpix/ZUMA Press

ASV republikāņu partijā faktiski jau sākusies cīņa par to, kuru politiķi partija nominēs kā prezidenta amata kandidātu 2024. gada vēlēšanām. Pašlaik pieteikušies jau kāds desmits kandidātu, taču ārpus konkurences joprojām ir eksprezidents Donalds Tramps, kuram tik plašs sāncenšu loks var izrādīties izdevīgs.

Tramps var paļauties uz sev lojālo elektorātu jeb “trampistiem”, savukārt konkurenti, kuri nevēlas pieļaut viņa atgriešanos pie varas, “saskaldīs” pret eksprezidentu noskaņoto republikāņu balsis.

Zināmas korekcijas republikāņu priekšvēlēšanu kampaņā, protams, var ienest Trampam izvirzītās apsūdzības. Ceturtdien oficiāli apstiprināts, ka ASV bijušo prezidentu apsūdzēs slepenu dokumentu nelikumīga glabāšanā - tie Trampam kaut kā nejauši “paķērušies līdzi”, kad 2021. gada sākumā viņš pēc zaudējuma prezidenta vēlēšanās no Baltā nama pārvācās uz savu rezidenci Floridas štatā. Ņujorkā Tramps apsūdzēts arī par vēlēšanu finansēšanas likuma pārkāpšanu, jo no kampaņas fondiem samaksājis “klusēšanas naudu” kādai sievietei, lai viņa aizmirstu par savulaik notikušajām intīmajām attiecībām. Un vēl jau rit izmeklēšana Džordžijā par to, ka 2020. gadā jau pēc prezidenta vēlēšanām Tramps nelikumīgi centies panākt, lai viņu atzīst par uzvarētāju šajā pavalstī, kā arī ar 2021. gada 6. janvāra grautiņiem saistītā izmeklēšana, kas var novest pie apsūdzībām par savu piekritēju uzkūdīšanu sarīkot šādas nelikumīgas darbības.

Ar ko visas šīs tiesu lietas beigsies, pašlaik grūti prognozēt. Pats Tramps regulāri apgalvojis, ka pašreizējais prezidents Džo Baidens un demokrātu partija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu viņa kandidēšanu 2024. gada vēlēšanās. Taču pagaidām Tramps vēl ir lielajā spēlē, turklāt ir tās favorīts, neraugoties uz to, ka izaicinājuma cimdu viņam metuši tādi pazīstami politiķi kā Rons Desantiss (Floridas gubernators), Maiks Penss (viceprezidents Trampa prezidentūras laikā no 2017. līdz 2021. gadam), Nikija Heilija (bijusī Dienvidkarolīnas gubernatore, kuru Tramps iecēla par ASV vēstnieci ANO), Kriss Kristijs (bijušais Ņūdžersijas gubernators) un citi.

Par gatavību nākamā gada prezidenta vēlēšanās pieveikt demokrātu Baidenu un atgriezties Baltajā namā Tramps oficiāli paziņoja jau pagājušā gada novembrī, raksta AP. Tolaik viņa aprēķins, visticamāk, bija likt saprast citiem republikāņiem, ka “nominācija jau ir rezervēta” un viņiem nav nekādas jēgas iesaistīties priekšvēlēšanu cīņā - galu galā, Trampa pašpārliecinātība ir labi zināma. Šī rīcība cerētos augļus nenesa, tomēr arī pašlaik, kad par gatavību cīņai par republikāņu nomināciju pieteikušies tik daudz kandidātu (pagaidām gan mazāk nekā 2016. gadā, kad Trampam bija 16 konkurenti), nešķiet, ka viņa pozīcijas ir pasliktinājušās.

“Reuters” norāda, ka eksprezidents var rēķināties ar ļoti stabilu atbalstītāju bāzi - vismaz trešdaļu no republikāņu vēlētājiem, kamēr pārējiem kandidātiem šāds atbalsts vēl ir jāizpelnās. Un tas būs sarežģīts uzdevums, ņemot vērā to, ka salīdzinājumā ar Trampu mērenie kandidāti konkurēs savā starpā par to, kurš ir lielāks “antitrampists”, bet bijušais prezidents uz šo cīniņu, iespējams, varēs noskatīties no malas.

“Es esmu ļoti nobažījies, jo šķiet, ka mēs pieļaujam to pašu kļūdu, ko pieļāvām 2016. gadā,” sarunā ar “Reuters” sacījis republikāņu aprindās populārais bijušais Mērilendas gubernators un kvēls Trampa kritiķis Lerijs Hogans. Viņš norādījis, ka būtu bijis ļoti labi, ja republikāņu mērenais spārns spētu vienoties par vienu vai diviem kandidātiem, kuriem ir reālas cerības nepieļaut Trampa nomināciju. Tieši šī iemesla dēļ Hogans esot atteicies no sākotnējās ieceres piedalīties cīņā par partijas nomināciju, līdzīgi rīkojušies vēl vairāki pazīstami republikāņi (bijušais valsts sekretārs Maiks Pompeo, Teksasu pārstāvošais senators Teds Kruss un citi).

Tomēr šī ideja nav guvusi vairākuma pret Trampu noskaņoto republikāņu vadošo politiķu atbalstu, un viņa sāncenšu nu jau ir pārlieku daudz, raksta AP. Un šķiet, ka patiešām var atkārtoties 2016. gada situācija, kad uzvarai priekšvēlēšanās Ņūhempšīrā Trampam pietika ar nieka 35% atbalstu, jo pārējās balsis tika sadalītas starp viņa pretiniekiem. Var, protams, iebilst, ka tolaik Trampu vēl neviens neuztvēra nopietni (2015. gadā, sākoties kampaņai, viņa reitings bija nožēlojami 4%), taču pašlaik par viņa spējām mobilizēt atbalstītājus nekādu šaubu nav.

“Reuters” dati liecina, ka pašlaik Trampu kā kandidātu uz republikāņu partijas nomināciju atbalsta 49% partijas piekritēju, otrajā vietā ar 19% ir Desantiss, bet pārējie kandidāti atrodas krietni tālu - ap un zem 5% robežas. Tramps jau kļuvis tik pašpārliecināts, ka licis saprast - viņš varētu ignorēt priekšvēlēšanu debates televīzijā (tās plānots uzsākt augusta nogalē), jo vairāk tādēļ, ka tās rīkos viņam tik netīkamie “pamatplūsmas mediji”.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.