ASV un Ķīna vienojas, ka... jāmēģina vienoties

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Ķīnas vizītes otrajā dienā tomēr tika uzaicināts pie Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina © AFP/Scanpix

Bez acīmredzamiem, nekavējoties novērtējamiem rezultātiem beigusies ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena divu dienu vizīte Ķīnā, kuras laikā viņš vakar tomēr ticies arī ar šī valsts prezidentu Sji Dzjiņpinu. Taču pozitīvais ir tas, ka abu valstu amatpersonas vienojušās, ka jāturpina dialogs, lai uzlabotu attiecības starp pasaules ekonomiskā ziņā vadošajām lielvarām, kas beidzamo gadu laikā ir sliktākas nekā jebkad.

Sji Dzjiņpins Ķīnas medijiem klāstījis par panākto progresu vairākos ļoti svarīgos un konkrētos jautājumos, taču no jebkādiem precizējumiem izvairījies. Tādēļ viņa sacītais, vērtējot vizītes nozīmību, vismaz pašlaik jāatstāj ārpus iekavām, gluži vienkārši tādēļ, ka nav nekādas informācijas. Bet citādi - abu pušu amatpersonu paziņojumi liecina vien par to, ka tās apzinās savstarpējo domstarpību dziļumu un vēlas, lai šīs pretrunas tiktu atrisinātas, taču īsti nezina - kā. Visā cilvēces vēsturē labāks līdzeklis nekā diplomātija (protams, līdz brīdim, kad vēl nedārd lielgabalu zalves) nav izdomāts, un lielākas cerības pašlaik tiek liktas uz ASV prezidenta Džo Baidena un Sji Dzjiņpina gaidāmo tikšanos septembrī Indijā paredzētā G20 valstu samita kuluāros, kā arī Ķīnas līdera iespējamo vizīti Sanfrancisko, kur novembrī notiks ikgadējais Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības forums, raksta AFP. Ir skaidrs, ka oficiālu ielūgumu apmeklēt Kaliforniju Ķīnas prezidents ir saņēmis un nav to noraidījis.

Taču jāatgādina, ka arī pēc tam, kad pagājušā gada novembrī Sji Dzjiņpinam un Baidenam bija saruna Bali notikušajā G20 samitā, abu valstu attiecību uzlabošana neko daudz uz priekšu nepavirzījās. Jā, pēc piecu gadu pārtraukuma ASV valsts sekretārs beidzot apmeklējis Ķīnu, kur ticies ar visiem trim cilvēkiem, kuri lielākoties nosaka šīs valsts ārpolitisko kursu - Sji Dzjiņpinu, Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ārlietu nodaļas vadītāju Vanu Ji un ārlietu ministru Cjiņu Ganu. Ar pēdējiem diviem pieminētajiem Blinkens sarunās pavadījis vairāk nekā desmit stundas, bet audience pie rangā krietni augstāk esošā prezidenta oficiāli tika izsludināta vien stundu pirms tās sākšanās un arī abu amatpersonu saruna nebija īpaši ilga, vēsta AP.

Pirms došanās uz dzimteni notikušajā preses konferencē Blinkens vizīti vērtēja kā izdevušos, uzverot, ka abu valstu pienākums ir stabilizēt divpusējās attiecības, turklāt darīt to ar pilnu atbildības izjūtu, ziņo BBC. Par galveno panākumu viņš pasludinājis to, ka komunikācija ar Ķīnu turpināsies arī pēc šīs vizītes, taču grūti izprast, kur te ir kāds progress - arī līdz šim taču nebija tā, ka ASV un Ķīnas amatpersonas viena otru ignorēja un savā starpā nemaz nesarunājās. Iespējams, ka Blinkens ar to bija domājis konstruktīvāku dialogu, taču jautājumos, kuros abām pusēm ir radikāli atšķirīgi viedokļi, “konstruktīvismu” katrs uztver pa savam, cerot, ka pretinieks, gluži kā sāncensis pokera spēlē, pēkšņi saminstināsies un atzīs savu zaudējumu.

Bet viedokļu atšķirības patiešām ir lielas. Jau kopš republikāņa Donalda Trampa prezidentūras gadiem ASV uzskata Ķīnu par reālu draudu savai globālajai ekonomiskajai hegemonijai, atgādina “Reuters”. Ilūzijas par to, ka demokrāta Baidena administrācija šajā ziņā varētu būt pielaidīgāka, izplēnēja jau drīz vien pēc tās izveidošanas, un ASV pārmetumi, ka Ķīna negodīgi izmanto savu ekonomisko potenciālu, kļuva aizvien skaļāki.

Situāciju vēl vairāk sarežģīja pagājušā gada 24. februārī notikušais Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Ķīna it kā nosoda karu, taču nav tā izraisīšanā apsūdzējusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tā vietā piedāvājot tā saucamo miera sarunu formulu, kas realitātē nozīmē, ka Ukrainai būtu jāatsakās no cerībām atgūt agresoru okupētās teritorijas. ANO Drošības padomē Ķīna ir viens no Krievijas stabilākajiem atbalstītājiem. Šī valsts, protams, nav pievienojusies pret Maskavu noteiktajām sankcijām, taču steidz izmantot situāciju, lai ar lielām atlaidēm no Krievijas iegādātos naftu un dabasgāzi, pēc kurām Rietumu tirgos pieprasījums ir krities. Vašingtona ir pārliecināta, ka Pekinas rīcībā ir sviras, lai piespiestu Maskavu pārtraukt agresiju, taču Ķīnas amatpersonas rausta plecus, sakot, ka tādu nav. Viena no lietām, ko Blinkenam vizītes laikā izdevies panākt - vadošie ķīniešu politiķi vēlreiz publiski apstiprinājuši, ka negrasās piegādāt Krievijai letālus ieročus, ko tā varētu izmantot karā pret Ukrainu. Taču cik šiem solījumiem var ticēt - kas to lai zina?

Vēl viens sāpīgais punkts ir Taivāna. Ķīna uzskata šo teritoriju par savu neatņemamu sastāvdaļu un likusi saprast, ka vajadzības gadījumā ir gatava pārņemt kontroli pār to ar militāru spēku. Blinkens uzsvēris, ka ASV joprojām ir uzticīgas “vienas Ķīnas” politikai, norādot, ka Vašingtona negrasās atzīt Taivānas neatkarību, pat ja tā tiks pasludināta. Taču vienlaikus viņš atgādinājis, ka ASV ir uzņēmušās Taivānas drošības garanta pienākumus un Ķīnas agresijas gadījumā tām nāksies reaģēt.

Uz šo domstarpību fona citas problēmas jau liekas sīkākas, lai gan pašas par sevi tās ir pietiekamas uzmanības vērtas. Ķīnas varas iestāžu praktizētie cilvēktiesību pārkāpumi Siņdzjanā un Honkongā, pret ASV izvērstā tehnoloģiskā spiegošana, opiju saturošu preparātu, no kuriem tiek izgatavots fentanils, kontrabanda uz ASV un tā tālāk, un tā joprojām. Lai risinātu visu šo problēmu mudžekli, būs nepieciešama ne viena vien tikšanās augstākajā līmenī.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.