4. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls ARTDOCFEST/RIGA noslēdzies, labāko filmu autori ir saņēmuši balvas. “Kontekst.lv” vaicāja festivāla dalībniekiem – ar ko viņiem paliks atmiņā šis festivāls?
ARTDOCFEST/RIGA ir profesionāls pasākums, kurā tiek demonstrētas dokumentālās filmas no visas pasaules. Kā teikts festivāla mājaslapā, ņemot vērā reģiona vēsturiskās un ģeogrāfiskās īpatnības, ARTDOCFEST/RIGA uzdevums ir radīt Latvijas galvaspilsētā prestižu pasaules dokumentālā kino skati, akcentējot Baltijas reģiona dokumentālo kino, kā arī Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu dokumentālo kino. Festivālā notika citu valstu kino industrijas pārstāvju iepazīstināšana ar Baltijas reģiona dokumentālo kinematogrāfiju, kā arī Latvijas un pasaules dokumentālistu savstarpējās kino kultūras apmaiņa.
Čulpana Hamatova, aktrise, “Artdocfest” žūrijas locekle. Ar brīnišķīgām filmām uz briesmīgu vēstures pavērsienu fona. Es esmu no citas telpas, es te esmu kā skatītāja, es nevērtēju kā profesionāla dokumentāliste. Tāpēc es skatos uz māksliniecisko iespaidu, emocionālo ietekmi, patiesības un faktu ietekmi.
Emocionāli tas ir ļoti sarežģīti, brīžiem pat ļoti grūti. Bet tas ir labi, jo šīs filmas jau tika radītas, lai izrautu skatītājus no viņu ierastās dzīves un parādītu, cik daudz sāpju ir visapkārt.
Viesturs Kairišs, režisors, “Artdocfest” žūrijas loceklis. Tā ir ļoti svarīga pieredze. Šonedēļ es it kā ieniru šajā trakajā pasaulē, ko pārstāv “Artdocfest”. Mēs saprotam, ka uzmanības centrā ir kara, Putina, mūsu kaimiņu katastrofa, tostarp arī mēs. Mēs zinām visu šo politisko fonu, bet tomēr ienirt, izprast no jauna, apjēgt, ieraudzīt realitāti - tas man bija ļoti svarīgi.
Ivars Seleckis, kinooperators, kinorežisors. Tā ir visu apkārt notiekošo notikumu atbalss, ko var sajust šeit. Pat vairāk, nekā es domāju. Festivāls ir noticis, tas bija labs, un lai Dievs dod veselību šim festivālam.
Vitālijs Manskis, režisors, “Artdocfest” prezidents. Šis festivāls notiek trešajā gadā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, kad pirmais šoks ir pārgājis un ir pienācis laiks izprast šīs traģēdijas būtību, šo noziegumu būtību. Kāpēc Putins ir sācis šo karu, visiem ir skaidrs, bet kāpēc, piemēram, Krievijā dzīvojošie cilvēki, 140 miljoni cilvēku, aktīvi neiebilst, neprotestē pret šo karu? Kāpēc Baltkrievijā, kur cilvēki, mēs redzējām, cik daudz cilvēku pēdējos gados izgāja pret Lukašenko... Es neteikšu, ka viņi pieņēma šo varu, bet... cilvēku bailīgā, samiernieciskā daba, tā ir daudzu filmu, ko mēs šeit skatāmies, nozīme. Un tās ne vienmēr ir par notikumiem Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Tās ir par brīvības nepieciešamību mūsu dzīvē, izmantojot citu valstu piemēru, pat tik attālu valstu kā Nepāla…
Kopumā “Artdocfest” ir par brīvību. Par jaunrades brīvību, par skatītāju brīvību uztvert pasauli, kurā mēs dzīvojam, par brīvību, kas ir neatņemama mūsu, festivāla autoru, daļa. Un tieši to mēs vēlamies nodot mūsu skatītājiem.
Festivāli nepaliek atmiņā ar kādu noteiktu filmu, bet gan ar gaisotni, ar laiku, kurā tie notiek.
Un laiks diemžēl joprojām ir traģisks. Mēs neizkļūstam no kara, mēs iegrimstam karā arvien dziļāk, tas kļūst arvien skaidrāks un savā ziņā bīstamāks mums, kas dzīvo šķietami drošajā Latvijā.
Šīs briesmas un vēlme izprast šo notikumu būtību, iespējams, ir galvenās lietas, kas 2024. gada festivālu padara neaizmirstamu.