Līdzīgi izturējās arī pret baltiešu bēgļiem pēc WW2 , man ir daudz ko nācies dzirdēt no trimdas latviešiem.
Ja nu tā ir gadījies, ka esam nākuši pie atziņas un īstās sapratnes par Rietumu valstu realitātēm... vai nav jo labāk saprotams, ka pašiem savu valsti vajag uzturēt ar prātu un nav jāļauj zagļiem un neprāšiem valdīt?
Vai kāds gtib lai bučo pēcpusi!darbs ir darbs.Mego veikalā Liepāja ir vēl sliktāka attieksme,pjlnīgākais dari kas jadara kas tu tads esi.
Ukraiņus iegāza viņu pašu alkatība. Nevajadzēja pīties ar ASV, tad joprojām būtu dzīvojuši normālu dzīvi.
Problēmu varētu apspriest no desmit dažādiem aspektiem... bet vienu esmu ievērojis īpaši. Ļaudis, kas spēj izsisties biznesā parasti nav nekādi maigie taurenīši bet diezgan paštaisni un emocionāli vienkārši tipi. Jo kā gan citādi tie spētu izcīnīties ar visādiem bandītiem un ar valsti. Nu , lūk, kad šiem censoņiem vajadzīgi palīgi , strādnieki un viņi šos strādniekus dabū ... otrajā dienā viņi sāk uzskatīt, ka strādnieks ir viņu īpašums, tipa vergs. Pilnīgi tiek aizmirsts, ka tas uzņēmums nav armija un ka cilvēks nav lops. Es šo esmu novērojis pie visumā sakarīgiem ļaudīm.
Nu, un ja šis strādnieks vēl ir ārzemnieks , bēglis, kas atrodas neaizsargātā stāvoklī, tad nav brīnums, ka viens otrs darba devējs savus iedzimtos instinktus palaiž pilnīgā savvaļā. Tas ir nožēlojami.
Parasti jau ir tā - kā pats izturies citā valstī, tā arī izturas pret tevi. Protams, manikīrei strādāt rūpnīcā nav patīkami. Nav bezmaksas ēdināšana brīvdienās un izmitināšana katram savu istabu - vai nav drusku par daudz gribēts?