Polija var rēķināties ar aptuveni 20 miljardiem eiro (100 miljardiem Polijas zlotu) kā daļu no jaunā Eiropas Savienības (ES) mehānisma, kura mērķis ir apbruņot Eiropu. Šī nauda tiks novirzīta vietējai militārajai rūpniecībai un, kā atklāja Polijas finanšu ministra vietnieks, arī zemūdenes iegādei, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Pašlaik Polijā ir tikai viena zemūdene - gandrīz 40 gadus vecā "ORP Orzel".
Polijas zemūdenes būvniecības vai iegādes programmai "Orka" ir arvien lielākas izredzes tikt realizētai, jo šim mērķim tiks izmantoti līdzekļi no jaunā ES mehānisma. Favorīti cīņā par Polijas līgumu ir uzņēmumi no Vācijas, Zviedrijas un Itālijas.
Eiropas Savienības līderi ceturtdien aicināja ātri īstenot plānu nākamajos piecos gados apbruņot kopienu. Viens no tās pīlāriem ir lēti aizdevumi līdz 150 miljardiem eiro, kurus pieteiks dalībvalstis un Ukraina, kā arī Šveice, Norvēģija un citas.
Polija var rēķināties ar 20 miljardiem eiro no šīs summas. "Ceturtdien mēs iecēlām īpašu komandu, kas jau strādā pie aizdevumu pieteikumu sagatavošanas. Nauda šogad ieplūst mūsu valstī," intervijā radiostacijai RMF FM sacīja finanšu ministra vietnieks Pavels Karbovniks.
"90 procenti līdzekļu nonāks tieši Polijas uzņēmumiem, kas saistīti ar Polijas bruņojuma grupu PGZ ("Polska Grupa Zbrojeniowa" jeb PGZ SA ir kontrolakciju sabiedrība, ko Polijas valdība izveidoja 2013. gadā, lai apvienotu Polijas valstij piederošos aizsardzības rūpniecības uzņēmumus). Miljardiem eiro šogad tiks novirzīti rūpnīcām "Dezamet", "Autosan", "Jelcz" un "Huta Stalowa Wola", informēja P. Karbovniks.
10 procenti līdzekļu, kā informēja radiostacija, tiks novirzīti bruņojuma iegādei citās Eiropas valstīs. Kā atklāja P. Karbovniks, runa ir par zemūdenes iegādi kā daļu no programmas "Orka". “Trīs zemūdeņu iegādes programma ir ievilkusies jau vairākus gadus. Tagad to varēs pabeigt ar ES naudu," sacīja ministra vietnieks.
Zemūdenes iegādei vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem militārajiem līgumiem, kas parakstīti šogad. To decembrī apsprieda premjerministra vietnieks un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs. Pirkums jāveic starpvaldību sarunu veidā.
Kā informēja "Rzeczpospolita", par iepirkumiem atbildīgā Bruņojuma aģentūra līdz šim ir runājusi ar septiņiem pretendentiem. Divi no Korejas, tad vēl no Zviedrijas, Itālijas, Francijas, Spānijas. Vācija piedalās kopā ar Norvēģiju. Izrādījās, ka labākie piedāvājumi bija no Vācijas, Zviedrijas un Itālijas.
"Sarunās Polija koncentrēsies uz finansējumu aizdevumu vai banku garantiju veidā un piegādes termiņiem. Tas ietver tehnoloģiju nodošanas nodrošināšanu, kurai nav obligāti jābūt saistītai ar zemūdenēm, un zināmu mūsu rūpniecības iesaistīšanos mūsu pasūtītās zemūdenes ražošanā. No otras puses, tā ir pieeja, kas līdz šim Polijā nav bijusi, un mēs vēlamies dzirdēt, ko šīs valstis ieguldīs Polijas ieroču rūpniecībā," rakstīja "Rzeczpospolita".
Laikraksts paskaidroja, ka zemūdenes nolīgumu var sagaidīt šā gada pirmajā pusē.
Polija jau sen savai jūras flotei vēlas iegādāties jaunas zemūdenes, bet procesa virzīšanās vairākus gadus vai pat gadu desmitus ir bijusi lēna. Pēc militāro speciālistu un analītiķu domām, programma "Orka" ir visvairāk novārtā atstātais Jūras spēku projekts. Pašlaik Polijai praktiski nav zemūdenes. Iepriekšējā valdība daudz runāja par mūsdienīgu zemūdeņu iegādi, kas bruņotas ar raķetēm, taču līgums netika pabeigts.
2025. gadā programma sākās ar jaunu dinamiku, un pārdot Polijai zemūdenes vēlas septiņas valstis. "Mūsu kā tautas kopīgais gods ir ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt šīs spējas, iegādājoties modernas zemūdenes saskaņā ar "Orka" programmu, par kuru mēs esam dzirdējuši jau 30 gadus un kuru beidzot var īstenot," 2024. gada novembra beigās Jūras spēku dienas svinībās apliecināja premjerministra vietnieks un valsts aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs.
"Orka" mērķis joprojām ir aizstāt novecojušo, bet vienīgo aktīvo Polijas Jūras kara flotes zemūdeni "ORP Orzel", kas darbojas kopš 1986. gada (būvniecība sākta 1985. gadā, un gadu vēlāk tā iekļauta Polijas flotē). Zemūdene kalpojusi 39 gadus, un tai joprojām nav pēcteces.
