Interesants raksts! Bēglis pēc definīcijas ir bēglis tik ilgi kamēr viņam zūd apdraudējums. Tad kad apdraudējums ir zudis, bēglis no bēgļa pārtop migrantā ja vien nedodas mājas. Pretēji, kas ir tie kuri Latvijā iebrauca padomju laikos? Liela daļa bija ekonomiskie bēgļi kuri bēga no briesmīgās ekonomiskās situācijas. Bija arī tādi kurus šurp atsūtīja kā jaunos speciālistus nevaicājot piekrišanu. Tātad arī viņi nav jāsauc par migrantiem un okupantiem, bet par bēgļiem un represētajiem.
Tikai loģikas ķēde, nekā personīga.
Es negribētu, ka mans dēls atvestu mājās simpātisku ukrainieti un teiktu, ka tā būs viņa sieva. Jeb otrs variants sāktu veidoties jauna A-slāvu kopiena kura apvienotos ar jau esošo krievu kopienu un tad mums divkopienu valsts garantēta.
Ta teikt, kad jums bija slikti, mēs jūs pieņēmām, palīdzējām, tagad laipni lūdzam mājās atjaunot savu valsti. Citādi būs kā pie mums, kad ap 90-to, kad mēs naivi gaidījām latvu emigrantus no ārzemēm kuri brauks un līdzēs mums celt mūsu Dzimteni. Visus padomju gadus mums bija stāstīts cik ļoti tie mīl savu zemi un cik ļoti grib atgriezties. Kad pienāca brīdis atgriezties, atgriezās tikai retais.
Palīdzēsim musu ukrainu draugiem nenonākt šādā situācijā!
P. S. Ukrainai tagad būs svarīgs katrs cilvēks, lai atražotu karā zaudēto genofondu un šī skaista zeme nepaliktu tukša. Tāpēc katra ukraiņu bēgļa, patreotiskais pienākums ir atgriezties dzimtenē, augļojieties un vairojieties un piepildīt to, un valdīt pār to!
Viss pareizi. Arī par dēlu saprotami. Bet, ja būtu jāizvēlas starp situāciju, kad dēls atved mājās simpātisku ukrainieti, vai arī simpātisku nēģerieti , kura paklusām praktizē vudū rituālus? Es , kā parasti, pārspīlēju, bet, pavisam nedaudz. Jo Francijā šāda situācija ir ikdiena.
Viss pareizi. Tikai atbildi sadalīšu vairākās daļās. Par to ukrainieti man tas jau vairs nedraud, jo dēls jaunā gada naktī aizgāja. Bet te sākšu dalīt. Mums tiek sabiedrībā kultivēts uzskats, ka viss krieviskais ir kas briesmīgs un slikts, kaut ar slāviem esam sadzīvojuši gadu tūkstošos (kriviči un polockieši). Un ko es pirms pāris dienām redzu uz ielas? Notiek ūdensvada pārbūve. Ielas malā skaistās darba formās stāv bariņš strādnieku no reiz mums brālīgajām republikām. Bet tie tikai pirmie, vārgie pumpuriņi kuriem sekos citi un tad būs ziediņi un augļi. Bet nevienu mūsu īsteno tautieti tas nesatrauc, jo nav rīkojuma, rīkojums ir tikai par krieviem. Raugi, kad šie jaukie melnīksnējie zēni pārgriezis kādam rīkli vai izvaros kādu sievieti, tad bļaut būs par vēlu. Bet šķiet tie kaimiņi kurus mēs zinām gadu tūkstošus, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības, tie ir slikti, mums vajag izbaudīt ko ekstremālu, piemēram vudū priesteri kaimiņos kurš aiz neko darīt mūsu tautas dēliem uztaisīs vudu lelli. Tad būs jautrāk, vismaz interesantāk.
Kaut pats taču zini, šīs pasaules valdnieka laiks iet uz galu, tāpēc tas arī tā trako.
Var formulēt īsāk - mūsu un ne tikai mūsu tautai nav ideoloģijas, tā tiek aizstāta ar nacismu. Selektīvais nacisms, jocīga lieta. Darbojas īstermiņā.
Var formulēt īsāk - mūsu un ne tikai mūsu tautai nav ideoloģijas, tā tiek aizstāta ar nacismu.
---------------------------
Nu pajautā sev : es esmu normāls?
Pastāsti par nacismu Latvijā.
Lielākā daļa Ukrainas bēgļu paliks Eiropā, jo Eiropai ir vajadzīgi cilvēki. Ukraiņi ir tie paši eiropieši un šai ziņā ir ļoti piemēroti integrācijai. Ja Vācijā ukraiņiem nemaksātu lielos pabalstus visi ukraiņi jau sen strādātu. Tā ir ļoti liela atšķirība no melnīgsnējiem musulmaņu valstu iemītniekiem, kuri atbrauc un tūlīt grib būvēt mošejas un ievieš savu kārtību. Aizbrauciet, paskatieties uz Darmštati, tur ir vairāk kā divas mošejas... .