Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā desmitiem tūkstošu ukraiņu ir pametuši savu valsti. Šobrīd Eiropā dzīvo aptuveni 4,3 miljoni bēgļu. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" stāsta, kā klājas Ukrainas kara bēgļiem Čehijā.
Tur Ukrainas bēgļi var pieteikties īpašai vīzai, kas viņiem dos atļauju uzturēties valstī pēc kara beigām un pavērs ceļu uz pastāvīgas dzīvesvietas iegūšanu, taču ar nosacījumu, ka kopējiem gada ienākumiem jābūt 440 000 Čehijas kronu (17 261,67 eiro). Arī citās Eiropas valstīs Ukrainas bēgļi saskaras ar neskaidrību par to, cik ilgi viņi varēs tur palikt.
Čehijā Ukrainas bēgļi tagad veido aptuveni 3,6 procentus iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs Eiropā. Nesenā aptauja, kuru citēja Čehijas Iekšlietu ministrija, parādīja, ka pēc bēgļu vīzu derīguma termiņa beigām atgriezties Ukrainā plāno mazāk nekā ceturtā daļa no viņiem.
Māksliniece un pedagoģe Anna Naduda ir viena no tām, kas cer palikt. Pirms 2022. gada Krievijas iebrukuma viņa negadījumā zaudēja savu jaunāko dēlu. "Es ļoti baidos zaudēt vēl vienu bērnu," viņa sacīja.
Anna sirsnīgi runā par Čehijas galvaspilsētu Prāgu, kur viņa ir atradusi patvērumu. Viņas 11 gadus vecais dēls iemācījās čehu valodu, skolā ieguva draugus un atrada hobiju. "Es vēlos, lai mans bērns augtu stabilā un pozitīvā vidē," sacīja A. Naduda.
Uz Annas Nadudas vīzu attiecas Eiropas Savienības (ES) Pagaidu aizsardzības direktīva, kas ir Eiropas statuss, kas stājās spēkā 2022. gadā un ir derīgs līdz 2026. gada martam.
Kā "currenttime.tv" sacīja Čehijas Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Hana Mala, turpmākās darbības tiks koordinētas atkarībā no kara iznākuma. "Iespējams, būs pārejas periods, kurā bēgļiem būs laiks noteikt savu nākotni - vai nu pāriet uz citu uzturēšanās atļauju, vai atgriezties mājās," viņa sacīja.
Ja tiks panākts pamiers, daudzi no gandrīz 400 000 ukraiņu, kuri Čehijā dzīvo ar pagaidu vīzām, varētu saskarties ar nopietniem šķēršļiem, lai paliktu valstī.
No 1. aprīļa Ukrainas bēgļi var pieteikties īpašai uzturēšanās vīzai, kas viņiem dos atļauju uzturēties valstī pēc kara beigām un pavērs potenciālu ceļu uz pastāvīgas dzīvesvietas iegūšanu. Tajā pašā laikā pieteikuma iesniedzējiem kopējiem gada ienākumiem jābūt 440 000 Čehijas kronu. Šis slieksnis palielinās par 110 000 kronu katram ģimenes apgādājamajam.
"Man ir jānopelna vairāk," saka Anna, "tas ir mans globālais mērķis kārtējam gadam."
Čehijas iekšlietu ministrs Vits Rakušans bēgļiem piedāvā citus ceļus, kurus viņi varēs izvēlēties, ja vēlēsies palikt. "Uz viņiem attieksies tādi paši noteikumi kā uz visiem citiem ārvalstu pilsoņiem," ministrs sacīja 2025. gada februārī.
Vits Rakušans, atsaucoties uz sabiedriskās domas aptaujām, pieļāva iespēju, ka Čehijā varētu palikt aptuveni 200 tūkstoši cilvēku. Tomēr advokāti, kas nodarbojas ar imigrācijas lietām, paziņoja, ka šīs iespējas būs ierobežotas.
Čehijas Bēgļu palīdzības organizācijas juridiskā departamenta vadītāja Hana Frankova sacīja, ka miera gadījumā un bez pagaidu aizsardzības vīzu pagarināšanas Ukrainas bēgļi teorētiski varēs lūgt patvērumu, bet tam ir jēga tikai tad, ja ir iemesli meklēt patvērumu.
Juristi lēš, ka, ņemot vērā pašreizējās ienākumu prasības, tikai aptuveni 10 procenti Ukrainas bēgļu Čehijā var pretendēt uz īpašu uzturēšanās atļauju.
Uzņēmuma, kas Čehijā sniedz imigrācijas un vīzu pakalpojumus, darbiniece Svatava Pospiskova sacīja, ka, ja tiks paziņots par pamieru un pagaidu aizsardzības vīzas netiks pagarinātas, Ukrainas bēgļi Čehijā varēs uzturēties līdz 90 dienām bezvīzu režīmā, bet ne lai strādātu un pelnītu naudu. Viņa piebilda, ka pieteikuma iesniedzējiem uzturēšanās atļaujai būs jāpiesakās Čehijas vēstniecībā Ukrainā.
Fotogrāfe un bijusī juriste Jūlija Dobriņina Kijivu pameta 2022. gadā. Tagad Jūlija strādā nevalstiskajā organizācijā, kas palīdz integrēties Prāgā. Viņa uzskata, ka sievietes, kurām ir dēli, darīs visu, lai neatgrieztos Ukrainā, un tikai daži tic, ka Krievijas iebrukums beigsies ar miera līguma parakstīšanu.
"Šis karš turpinās ne tikai trīs gadus... Šis karš notiek jau 300 gadus, viņi vienmēr atgriežas, viņi vienmēr vēlas mūs nogalināt," sacīja Jūlija.
Pēc kara beigām viņa plāno palikt Čehijā. Viņas dzimtā Melitopole tagad atrodas Krievijas okupācijā. Taču J. Dobriņina nav pārliecināta, ka viņas ienākumi sasniegs īpašās vīzas slieksni.
Arī citās Eiropas valstīs Ukrainas bēgļi saskaras ar neskaidrību par to, cik ilgi viņi varēs tur palikt. Saskaņā ar ES datiem, lielākā daļa ukraiņu tagad dzīvo Vācijā - 1,16 miljoni cilvēku - un Polijā - 992 tūkstoši cilvēku. Abas valstis jau ir veikušas pasākumus, lai samazinātu sociālā atbalsta līmeni Ukrainas bēgļiem.
"Sākumā daudzi cilvēki bija gatavi palīdzēt, viņi izturējās pret ukraiņiem ar sapratni," atceras Andželika Gumca, ukraiņu kafejnīcas īpašniece Berlīnē. "Laika gaitā attieksme ir mainījusies," viņa piebilda.
Čehijā bēgļiem sniegto pabalstu līmenis ir izraisījis politiskas pretrunas. Saskaņā ar oficiālo statistiku, kopš 2022. gada bēgļi Čehijas ekonomikai ir nodarījuši nelielu kaitējumu, bet tagad tendence mainās uz izdevīguma pusi.
Kopš 2022. gada februāra bēgļiem ir izmaksāti aptuveni 62 miljardi Čehijas kronu (2,7 miljardi ASV dolāru), tajā pašā laikā nodokļi un citas iemaksas no tās pašas iedzīvotāju grupas sasniedza 55 miljardus kronu. Bet 2024. gadā Ukrainas bēgļi valsts budžetā iemaksāja par 5,7 miljardiem kronu vairāk nekā saņēma.
