Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iecere politisko partiju valdes locekļiem noteikt atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, Saeimas atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā cietusi sakāvi. Komisijā strādājošie partiju pārstāvji uzskata, ka biroja vēlme ir nesamērīga.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo bāzi par politisko organizāciju noteikumu pārkāpumu partijai var piemērot naudas sodu līdz 700 eiro. Savukārt saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieceri par noteikumu pārkāpšanu varēs sodīt partijas valdes locekļus vai konkrēto amatpersonu, kura, pildot tai deleģētos pienākumus, izdarījusi pārkāpumu. Šādā gadījumā sods būtu mērāms jau tūkstošos eiro. Turklāt valdes locekļiem uzliktais sods neatbrīvos partiju no pienākuma Valsts kasē atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus.
Šādus grozījumus partiju finansēšanas likumā Saeima izskatīšanai atbildīgajā komisijā pirms pirmā lasījuma nodeva 23.aprīlī, taču otrdien teju vienbalsīgi komisijas deputāti šo ieceri apturēja.
Formāls iemesls
Likuma grozījumus KNAB sagatavojis, ņemot vērā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas reformu. Patlaban administratīvie sodi ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču līdz ar dekodifikāciju katrā likumā būs atrodams arī par tā pārkāpšanu paredzētais administratīvais sods.
Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc deputāti KNAB vēlmi dekodifikācijas kontekstā atzina par neiederīgu. Proti, deputātiem šķita nepareizi, ka tā vietā, lai no Administratīvo pārkāpumu kodeksa partiju finansēšanas likumā pārceltu jau esošās sankcijas, birojs pieķēries relatīvi sarežģītu, kā arī partijām un to locekļiem nozīmīgu grozījumu virzīšanai. Tādēļ deputāti nolēma KNAB ieceri apturēt, lai kādreiz pie tās varbūt atgrieztos, un izstrādāt jaunu - vienkāršāku likumprojektu.
Vienlaikus partiju pārstāvji pauda bažas, ka KNAB izstrādātais likumprojekts radītu pārmērīgu atbildības nastu partiju valdes locekļiem un iespēju konkurentu diversijām.
Vārti diversijām?
Tā Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Andris Kazinovskis atzina, ka viņš šādus grozījumus izmantotu politiskajā cīņā, lai sabotētu konkurentu darbu - iesūtītu konkurējošajā partijā savus cilvēkus, lai tie veiktu kādu pārkāpumu, par kuru būtu jānorēķinās partijas līderiem.
Savukārt “Jauno Vienotību” pārstāvošais Aldis Adamovičs norādīja, ka valdes locekļi vienkārši nespēj izkontrolēt katra partijas biedra rīcību, tādēļ nebūtu pareizi tiem uzlikt tik lielu atbildības nastu.
Ar līdzīgiem argumentiem pret priekšlikumu vērsās arī “Saskaņu”, kuras priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vēl ilgi pirms KNAB iniciatīva nonāca Saeimā paudis pārliecību par tādas nepieciešamību, pārstāvošais Sergejs Dolgopolovs.
“Viņš ir valdē, tāpēc negrib. Es vēlos, lai valdes locekļiem būtu juridisks iemesls prasīt finanšu disciplīnu saviem vadītājiem. Es kā priekšsēdētājs gribētu, lai valdes locekļiem būtu šādas tiesības. Tas palīdzētu atteikt dažādus piedāvājumus, atsakot, ka tie jāskata valdē. Man patīk līdzatbildība,” saka J.Urbanovičs.
Nesamērīgs slogs
Savukārt “Attīstībai/PAR!” līderis Daniels Pavļuts uzskata, ka KNAB uz partijām vēlas guldīt pārlieku lielu atbildības nastu, vienlaikus piebilstot, ka partija vienmēr ir atklāta diskusijām.
“Pašlaik partiju finansēšanā notikuši daudz dažādi grozījumi, kuru ievērošanai sistēmas izstrādājuši un ieviesuši esam arī mēs.
Jāpaskatās, kā tā sistēma darbojas kopumā. Uz valdēm gulstas teju nesamērīgs slogs. Skaidrs, ka politiskajām organizācijai jāatbild par pārkāpumiem, bet vērst individuālu piedziņu ir pārspīlēti un nesamērīgi.
Mēs esam gatavi diskutēt, jo partiju finansējuma palielināšana ir būtisks priekšnoteikums, lai vērtētu atbildību, bet pašlaik šīs sistēmas uzraudzības ir izveidotas un turpināt nemitīgi piegriezt, un piegriezt skrūves ir nesamērīgi, sistēmai jāļauj sākt strādāt. Pirms tā sākusi strādāt domāt, ka jaunā sistēma nav pietiekama nav pamata,” saka D.Pavļuts.
