Uz Covid otrā viļņa atkal mēģinās atlaist Saeimu

© Kristaps Kuhaļskis/F64

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās neiegūstot pat divu procentu uz vēlēšanām aizgājušo atbalstu un neizdarot secinājumus no priekšgājēju kļūdām, “Jaunā Saskaņa”, cerot uz Covid ierobežojumu nomocītās sabiedrības daļas dusmām, sadomājusi atlaist Saeimu.

“Jaunā Saskaņa”, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu “Par Alternatīvu”, nav pārstāvēta ne šajā Saeimas sasaukumā, ne ārkārtas vēlēšanās izveidotajā Rīgas domē. Pēdējās vēlēšanās tā ieguva vien 1,7% vēlētāju atbalstu. Taču fakts, ka partijai nav ne mazākās ietekmes uz norisēm valstiskā līmenī, tai apņēmību un ambīcijas laupījis nav. “Jaunās Saskaņas” valdes loceklis Jānis Kuzins pauž, ka viņa pārstāvētā politiskā organizācija vēlas panākt, lai tiek sākta parakstu vākšana par 13. Saeimas atsaukšanu.

Pirmdien Centrālā vēlēšanu komisija nolēma “Jaunās Saskaņas” iniciatīvu reģistrēt, nosakot, ka parakstu vākšana sāksies šodien un noslēgsies 2021. gada 31. oktobrī. Ierastā kārtība nosaka, ka parakstu vākšanai atvēlami 12 mēneši, taču, ņemot vērā, ka 2022. gadā paredzētas 14. Saeimas vēlēšanas, tam atvēlēts mazāk laika.

Cer uz Covid neapmierinātajiem

J. Kuzins, kura pārstāvētais politiskais spēks bija viens no Saeimas atlaišanas iniciatīvas virzītājiem pērn, norāda, ka pašlaik situācija ievērojami atšķiras no 2019. gada.

“Toreiz gāja runa par mediķu algām un faktiski vairāk uzsvars bija par mediķu problēmām. Bet mēs redzam, ka tās nav līdz galam atrisinātas.

Covid krīzei gatavi mēs neesam. Atbildīgā ministre ir cilvēks, kas vispār nav ievēlēts un vada šim laikam visatbildīgāko ministriju [..]. Arī Saeima politiski neizskatās labi - visās frakcijās ir šķelšanās.

KPV vispār pajukusi, “Saskaņa” sašķēlusies, deputāti iet prom, daudzi arī pie mums skatās pievienoties, ZZS ir šķelšanās, “Attīstībai/Par!” ir šķelšanās. Visas frakcijas vairs nepārstāv to vēlētāju gribu,” saka J. Kuzins, kas uzsver, ka vēlme atlaist Saeimu nekādā gadījumā nav saistāma ar “Jaunās Saskaņas” politiskajām ambīcijām.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra gan pieļauj, ka tieši nākamgad gaidāmās pašvaldību vēlēšanas varētu būt pamatā “Jaunās Saskaņas” vēlmei rosināt Saeimas atlaišanu, jo šāda iniciatīva būtu ērti ievijama priekšvēlēšanu kampaņā.

“Ja viņiem neizdosies savākt parakstus, tad vismaz būs kaut kāda aktivitāte - varēs teikt, ka kaut ko vēlētāja labā dara. No politiskās kampaņas viedokļa šī ir formāli loģiska stratēģija, ja nav īsti ko darīt, tad šis ir viens no variantiem, ko darīt,” saka profesors.

Pirmais mēģinājums neveiksmīgs

Iepriekšējo Saeimas atlaišanu “Jaunā Saskaņa” un citas marginālas politiskās un nevalstiskās organizācijas aizsāka 2019. gada nogalē, kad tautas dusmas izraisīja Saeimas nespēja pildīt pašas pieņemto likumu par algu paaugstināšanu medicīnas darbiniekiem.

Sabiedrībā emocijas sita augstu vilni, un relatīvi neilgā laikā tika savākti vairāki desmiti tūkstošu parakstu, taču pēc pirmā balsojuma viļņa ar Saeimas darbu neapmierināto spars apsīka. Šai iniciatīvai izdevās savākt ne vairāk kā 54 392 iedzīvotāju parakstus no tobrīd nepieciešamajiem 154 865 parakstiem. Līdz ar to vēlētāju aktivitāte nebija pietiekama, lai sasniegtu iniciatīvas virzītāju cerēto rezultātu.

Tiesības Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegt ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju.

Normatīvā bāze

Lai sāktu parakstu vākšanu, ir jāizveido iniciatīvas grupa, kas jāreģistrē CVK. Iniciatīvas grupu drīkst veidot politiskā partija vai politisko partiju apvienība, kā arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība.

Tiesības iesniegt CVK ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju. Saskaņā ar Satversmes 14. pantu šo tiesību vēlētāji nedrīkst izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu CVK var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad iniciatīvas grupa reģistrēta. Katram vēlētāja parakstam šo 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.

Ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība, parakstus var vākt arī elektroniski, izmantojot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu “www.latvija.lv” vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa ir izvēlējusies šim nolūkam.

Ja ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu paraksta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju un ja parakstu iesniegšanas dienā nav iestājies termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu, CVK izsludina tautas nobalsošanu un nosaka tautas nobalsošanas dienu.

Tautas nobalsošana sarīkojama ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad CVK lēmums rīkot tautas nobalsošanu ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.