Reiznieci-Ozolu aizstās zaļo un zemnieku kopā būšanas lietderības apšaubītājs

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Danai Reizniecei-Ozolai noliekot Saeimas deputāta mandātu, viņu Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijā aizstās Edgars Tavars – ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs, kas vēl aizvadītajā rudenī aktualizēja jautājumu par zaļo un zemnieku kopā būšanas jēgu. Jautājums joprojām esot aktuāls, bet savienības pastāvēšanu tas vismaz pagaidām neapdraudot.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, D. Reizniecei-Ozolai noliekot Saeimas deputāta mandātu, viņas vietā vajadzētu stāties mākslas zinātņu doktoram Ojāram Spārītim, kurš Rīgas vēlēšanu apgabalā bija trešais populārākais kandidāts. Taču zinātņu doktors no šīs iespējas atteicies, jo vēloties veltīt savu laiku zinātnei. Tādējādi Saeimas deputāta mandāts nonāks - nākamā populārākā kandidāta - E. Tavara rokās.

Tavars, kurš ir gan Latvijas Zaļās partijas, gan tās apvienībā ar Latvijas Zemnieku savienību veidotās ZZS priekšsēdis, aizvadītajā gadā paziņoja, ka aktualizēs jautājumu par zaļo un zemnieku savienības jēgu un iespējamo tās saraušanu. Toreiz politiķis skaidroja, ka apvienības zemnieku flangs aizmirsis kādreiz runāto par zaļās politikas sapratīgu atbalstīšanu.

Arī tagad E. Tavars nenoliedz, ka šis jautājums joprojām ir aktuāls un abas partijas gaida ļoti nopietna diskusija par turpmāko līdzāspastāvēšanu, taču tas sadarbību pagaidām neapgrūtinot.

“Mēs sastrādājamies. Šobrīd esmu arī ZZS valdes priekšsēdētājs, un mums priekšā ir ļoti nopietna ideoloģiska saruna par zaļajām vērtībām un demokrātiju,”

saka E. Tavars un piebilst, ka smagā saruna notikšot pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas.

Zaudē visi

Politologs Filips Rajevskis, atzīstot, ka D. Reiznieces-Ozolas izvēli saprotot, norāda, ka politiķes aiziešana no aktīvās politikas ir liels zaudējums ne tikai ZZS, bet arī Latvijas politikai kopumā.

“Tas nav labi. Tas īstenībā visai politikai nav labi, bet ZZS dubultā tas nav labi. Politikai kopumā nav labi, jo aiziet pieredzi ieguvis jauns cilvēks ar dziļu izpratni par lietām. Viņa aktīvi piedalījās politikā un kā opozīcijas deputāte parādījusi, ka arī koalīcija ieklausās viņā un neignorē,” saka F. Rajevskis.

Viņaprāt D. Reizniece-Ozola ar savu jaunību ZZS Saeimas frakcijā viesusi arī dinamiku. “ZZS frakcijai tas ir slikti, ka zaudē vienu no jaunajām sejām, jo uz kopējā fona viņa ir gados jauna un piedeva tai frakcijai dinamiku, vismaz kaut kādu jaunību,” uzskata eksperts.

Uz norādi, ka E. Tavars ir pat jaunāks nekā D. Reizniece-Ozola, F. Rajevskis atsaka:

“Tavars ir viens no tiem, kas ZZS nevis stiprina, bet, kā redzam no publiskajām aktivitātēm, vairāk ir par ZZS kā konstrukcijas sašķelšanu. Nedomāju, ka tas nāk par labu apvienībai,

turklāt viņa politiskā pieredze nav uz pusi kā Reizniecei-Ozolai, kas bijusi finanšu un ekonomikas ministre un vairākkārt ievēlēta Saeimā.”

Politiku pilnībā nepametīs

Nolikt Saeimas deputāta mandātu D. Reizniece-Ozola nolēmusi, jo sapratusi, ka, apvienojot deputāta darbu ar starptautiskās šaha federācijas FIDE rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu, cietīs abi. Tādēļ, ņemot vērā ilggadējo un veiksmīgo darbošanos šahā, viņa izvēlējusies savu hobiju.

“Šis piedāvājums nāca jau pirms kāda laika. Es to ilgi apsvēru, un gada nogalē lēmums tika pieņemts. Ja grib kvalitatīvi darbu veikt - tā, lai šaha sabiedrība to jūt, apvienot šo darbu ar Saeimu nav prātīgi. Līdz ar to pieņēmu lēmumu nolikt mandātu,”

saka D. Reizniece-Ozola, kura jau 15 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā starp pieaugušajām, divreiz kļuvusi par Eiropas čempioni un vienreiz izcīnījusi otro vietu pasaules čempionātā.

Pavisam pamest politiku D. Reizniece-Ozola gan nedomājot, viņa saglabās Latvijas Zemnieku savienības biedra karti.

“Protams, partijas darbā piedalīšos, palikšu partijas biedre. Latvijas Zemnieku savienībai ir jākonsolidē visi konservatīvie spēki. Tai vēl daudz jādara, lai veicinātu vēlētāju uzticību, bet, jo stiprāka būs LZS, jo stiprāki būs konservatīvie spēki. Pretējā gadījumā vairāk teikšanas būs populistiem,” teic politiķe.

Aiziet pirmā

Reizniece-Ozola, tolaik vēl būdama partijas “Latvijai un Ventspilij” biedre, pirmo reizi Saeimā no ZZS saraksta tika ievēlēta 2010. gadā - 10. Saeimā. Viņa bijusi ekonomikas ministres amatā Laimdotas Straujumas valdībā, apstiprināta finanšu ministres amatā Māra Kučinska valdībā.

Šo desmit gadu laikā viņa atzīta par Eiropas finanšu gada ministri, kā arī nokļuvusi Drošības policijas redzes lokā, jo būdama finanšu ministre bez Ārlietu ministrijas pārstāvju klātbūtnes līdz ar citiem ZZS biedriem 2016. gadā tikās ar tā laika Krievijas Federācijas vicepremjeru. Tikšanās laikā esot runāts par Krievijas sankciju atcelšanu zivju pārstrādātājiem un Inčukalna gāzes krātuves nākotni.

Sabiedrības uzmanības centrā viņa nonāca arī 2019. gada nogalē. Pēc tam, kad ASV globālajā Magņitska sankciju sarakstā iekļāva partijas “Latvijai un Ventspilij”, kas ir ZZS sadarbības partnere, priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, viņa, būdama jau Latvijas Zemnieku savienības biedre, vienīgā no ZZS redzamākajiem politiķiem publiski pauda viedokli, ka A. Lembergam jāpamet politika. “Aiziešana no politikas ir vienīgais pareizais solis. Tas jāsper uzreiz un pavisam. Tas ir solis, ko spert valstsvīram,” tolaik atklātā vēstulē Latvijas Zemnieku savienības biedriem pauda D. Reizniece-Ozola. Šis paziņojums izraisīja īslaicīgu sensāciju, kura noklusa līdz ar LZS valdes lēmumu aizliegt partijas biedriem publiski izteikties par turpmāko sadarbību ar A. Lembergu.

Lembergs joprojām vada Ventspils pašvaldību un “Latvijai un Ventspilij”, kas joprojām ir ZZS sadarbības partnere, kuras pārstāvji ievēlēti arī šajā Saeimā un darbojas ZZS frakcijā. Lielo politiku uz tuvāko nākotni pirmā pamet D. Reizniece-Ozola.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.